Publisko iepirkumu efektīvu norisi kavē:
- Latvijas publisko iepirkumu normatīvais regulējums, kas vairākos aspektos varētu būt elastīgāks;
- vilcināšanās pieņemt izšķirīgus lēmumus publisko iepirkumu centralizācijas attīstībai;
- nepietiekami novērtētais iepirkumu speciālistu amats, par ko liecina iepirkumu veicēju nekonkurētspējīgā atlīdzība;
- nepietiekamais konsultatīvais atbalsts un bezmaksas mācības nepietiekamā daudzumā.
“Publiskais iepirkums ir mehānisms, kas nodrošina valsts funkcionēšanu un publisko resursu lietderīgu izmantošanu. Ir svarīgi panākt, lai šajā mehānismā prasības, izmaksas un ieguvumi ir samērīgi. Latvijā 2023. gadā publisko iepirkumu kopējā vērtība sasniedza 5,4 miljardus eiro bez PVN, kas ir 14% no IKP. Piemērojot Publisko iepirkumu likumu, 2023. gadā izsludināti 11 252 iepirkumi. Šāds ievērojams publisko resursu apmērs prasa maksimālu caurskatāmību, efektivitāti un mērķtiecīgu rīcību, lai iegūtu labākos iespējamos rezultātus. Skaidrāks un elastīgāks regulējums atvieglotu tā izpratni un piemērošanu, kā arī samazinātu kļūdu iespējamību un uzlabotu iepirkumu procesu,” norāda Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins.
Latvijas publisko iepirkumu regulējums ir stingrāks nekā Eiropas Savienības prasības
Iepirkumu procedūras (piemēram, atklāts konkurss, slēgts konkurss) tiek piemērotas no būtiski zemākām līgumcenu robežvērtībām, nekā to pieprasa Eiropas Savienības direktīva. Lai arī noteikumus iepirkumiem zem Eiropas Savienības robežvērtībām dalībvalsts var atvieglot, Publisko iepirkumu likuma prasības nav ievērojami vienkāršākas kā iepirkumiem, kam jāpiemēro minētā direktīva.
Pēdējo 18 gadu laikā nacionāli noteiktā Publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtība būvdarbu līgumiem ir pārskatīta 2006. gadā, pakalpojumu un preču līgumiem 2013. gadā, bet “mazajiem” iepirkumiem 2017. gadā. Šobrīd šīs robežvērtības neatbilst aktuālajai ekonomiskajai situācijai.
Viens no būtiskākajiem un sarežģītākajiem jautājumiem ir piegādātāju izslēgšanas noteikumu piemērošana. Vairākos aspektos direktīva ļauj izmantot elastīgāku pieeju, piemēram, par nodokļu saistību neizpildi.
Fakts, ka 90% no visiem izslēgtajiem pretendentiem ir izslēgti par nodokļu saistību neizpildi, liecina, ka regulējums ir nesamērīgs.
Kopumā iepirkumu procesā iesaistītajiem – gan pasūtītājiem, gan piegādātājiem – jāpārzina apjomīgs un sarežģīts normatīvais regulējums un jāpatērē nozīmīgi resursi, lai atbilstoši to piemērotu.
Tikai 16,5% Iepirkumu uzraudzības biroja klientu iepirkuma jomas regulējošo tiesību aktu piemērošanu vērtē kā saprotamu.
Valsts kontrole rekomendē Finanšu ministrijai pēc iespējas ātrāk veikt Publisko iepirkumu likuma ex-post novērtējumu, lai publisko iepirkumu normatīvo regulējumu padarītu vieglāk piemērojamu. Tā varētu sekmēt konkurenci, mazinot birokrātisko slogu un paātrinot iepirkumu norisi.
Iepirkumu speciālistu loma valsts pārvaldē netiek pietiekami novērtēta
Ņemot vērā sarežģīto normatīvo regulējumu un pašreizējo publisko iepirkumu sistēmu, izšķirīga loma ir iepirkumu speciālistu profesionalitātei.
Publiskajā sektorā profesionālu iepirkumu speciālistu ir maz un daudziem iepirkumu veikšana ir tikai viens no vairākiem amata pienākumiem.
Turklāt speciālistu atlīdzība ievērojami atpaliek no līdzvērtīgu pozīciju algām privātajā sektorā, kā arī netiek pilnībā ņemti vērā apstākļi, kādiem viņi pakļauti, veicot ikdienas darba pienākumus, – korupcijas risks un tiesību ierobežojums pēc lēmuma pieņemšanas par konkrētiem piegādātājiem.
“Kompetents iepirkumu speciālists ir būtisks faktors veiksmīga iepirkumu procesa nodrošināšanai. Ir jāuzlabo gan iepirkumu speciālistu tālākizglītība un jānodrošina konkurētspējīga atlīdzība, kas atbilst riskiem un amata specifikai, gan tiem pieejamais konsultatīvais un metodiskais atbalsts. Lai gan bezmaksas mācību iespējas ir paplašinātas, šajā ziņā vēl ir, kur augt, lai kāpinātu iepirkumu speciālistu un potenciālo piegādātāju kompetenci iepirkumu dokumentācijas sagatavošanā,” piebilst G. Litvins.
Kavējas publisko iepirkumu procesa optimizācija
Publisko iepirkumu centralizācija ir būtisks rīks administratīvo izmaksu mazināšanai un efektivitātes palielināšanai, taču tās attīstību kavē nepārtrauktas svārstības lēmumos par tālāko virzību. Jau vismaz kopš 2010. gada publisko iepirkumu centralizācija ir minēta kā viena no valsts pārvaldes jomām, kuru līdzās citām atbalsta funkcijām nepieciešams centralizēt.
Eiropas Savienības līmenī izsludināmo iepirkumu centralizācijas rādītājs Latvijai 2022. gadā bija otrs labākais starp dalībvalstīm – 17%. Savukārt valstī kopumā visu veikto iepirkumu centralizācijas līmenis ir ap 10%.
Lai pilnībā izmantotu centralizācijas potenciālu, jāsamazina iepirkumu institūciju skaits un jākoncentrē kvalificēti speciālisti kompetenču centros ar skaidru specializāciju. Tas veicinātu administratīvo resursu ietaupījumu un labāku procesu pārvaldību. Tāpat ir jāsekmē plašāka pašvaldību iesaiste iepirkumu centralizācijā, jo šobrīd gandrīz trešdaļa no pašvaldībām centralizētus iepirkumus neveic.
Iekšlietu nozares izaicinājumi publisko iepirkumu organizēšanā
“Iekšlietu nozarē ir lieli un valsts iekšējai drošībai svarīgi dienesti, kas nodrošināmi ar tiem noteikto funkciju izpildei nepieciešamiem apjomīgiem resursiem. Revīzijā, vērtējot iekšlietu nozares publisko iepirkumu efektivitāti, secinājām, ka nozarē izveidotā publisko iepirkumu sistēma ir jāpilnveido, lai tā spētu apmierināt nozares iestāžu vajadzības laikus un nepieciešamajā apjomā. No 2021. līdz 2023. gadam vairāk nekā trešdaļa jeb 34% izsludināto iepirkumu (un/vai to daļas) noslēgušies bez rezultāta,” skaidro G. Litvins.
Valsts kontrole revīzijā konstatēja, ka visbūtiskāk iepirkumu sekmīgu norisi šobrīd kavē funkcijas izpildē iesaistītā personāla zemā kapacitāte, ko ietekmē vairāki faktori – noslodze, kas resora iestādēs būtiski atšķiras, nekonkurētspējīgā atlīdzība, kā arī nepietiekamās mācības.
Trūkumi personāla kapacitātē negatīvi ietekmē arī personālam veicamo darbu plānošanu un īstenošanu iepirkumu jomā. Proti, ietekmē spēju iekļauties termiņos, sagatavot kvalitatīvu iepirkuma dokumentāciju, veicināt piegādātāju informētību par iepirkumiem, kā arī piemērot elastīgāku regulējumu, kas paredzēts iepirkumiem drošības jomā.
Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas
Finanšu ministrijai sniegti pieci ieteikumi, kurus ieviešot:
- regulējums publisko iepirkumu jomā kļūs vienkāršāks, saprotamāks un elastīgāks;
- pieaugs iepirkumu centralizācijas līmenis;
- iepirkumu speciālistu atlīdzība tiks noteikta, ņemot vērā korupcijas risku un tiesību ierobežojumus;
- vismaz 90% no publiskajā sektorā strādājošajiem centralizēto iepirkuma institūciju iepirkumu speciālistiem apmeklēs noteikta apjoma mācības publisko iepirkumu jomā; centralizēto iepirkumu komisijas priekšsēdētāji apmeklēs padziļinātā līmeņa mācības;
- paaugstināsies klientu apmierinātība ar Iepirkumu uzraudzības biroja metodisko atbalstu un samazināsies laiks, kādā Iepirkumu uzraudzības birojs sniegs atbildi metodiskā atbalsta ietvaros.
Iekšlietu ministrijai sniegti pieci ieteikumi, kurus ieviešot:
- veiksmīgi noslēgto iepirkumu īpatsvars iekšlietu nozarē sasniegs 80% no kopējā iepirkumu skaita;
- tiks uzraudzīta un mērīta publisko iepirkumu efektivitāte nozarē kopumā;
- izlīdzināsies iepirkumu speciālistu noslodze un paaugstināsies kvalifikācija;
- uzlabosies iestāžu darba organizācija iepirkumu plānošanā un norisē;
- palielināsies izpratne par Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma regulējuma reālu izmantojamību.
Plašāka informācija – revīzijas ziņojums “Problēmas un iespējas publisko iepirkumu attīstībai” un revīzijas ziņojums “Iekšlietu nozares publisko iepirkumu efektivitāte”.
