Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Zane Bitere, LETA
Latvijā šogad ieviests valsts aizsardzības dienests. Tā joprojām ir samērā jauna prakse, kura, visticamāk, tiks pilnveidota, mainoties drošības situācijai, kā arī izpratnei par pilsoņu iesaisti valsts aizsardzībā, uz ko norāda diskusijas, piemēram, par obligātu sieviešu rekrutēšanu bruņotajos spēkos. Obligāts valsts aizsardzības dienests patlaban pastāv vairākumā Baltijas jūras reģiona valstu, kā arī citviet pasaulē. Saeimas Analītiskais dienests izpētījis citu valstu pieredzi obligātā dienesta īstenošanā.
Pasaulē vairākos desmitos valstu tiek īstenota obligātā militārā apmācība, secināts Saeimas Analītiskā dienesta pētījumā “Pasaules valstu pieredze obligātā militārā dienesta izmantošanai valsts aizsardzībā”. Pētījumā aplūkota obligātā militārā un alternatīvā dienesta prakse Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Šveicē, Austrijā, Grieķijā, Kiprā, Ēģiptē, Dienvidkorejā, Meksikā un Brazīlijā.
Norvēģija un Zviedrija ir vienīgās valstis Eiropā, kurās obligātajā militārajā dienestā tiek iesaukti gan vīrieši, gan sievietes. Taču vairākās valstīs sievietes dienestam var pieteikties brīvprātīgi. Lielākajā daļā valstu, arī Igaunijā un Lietuvā, dienests jāsāk 18 gadu vecumā. Tomēr ir izņēmumi. Zviedrijā, Norvēģijā un Grieķijā tie 19 gadi. Šveicē – no tā gada, kad personai aprit 19 gadu, bet Brazīlijā – no tā gada, kad iesaucamajam aprit 18 gadu. Dažās valstīs brīvprātīgi obligāto dienestu var sākt, vienu gadu pirms persona sasniegusi noteikto iesaukšanas vecumu.
Dažāds ir arī dienesta ilgums, kas militārajā un alternatīvajā dienestā var atšķirties. Militārā dienesta termiņš Eiropā ilgst vidēji vienu gadu. Lietuvā tie ir deviņi mēneši, bet Igaunijā – no astoņiem līdz 12 mēnešiem. Somijā atkarībā no apmācību veida militārais dienests ilgst 165, 255 vai 347 dienas. Savukārt Zviedrijā, kur militārais dienests ir iedalīts vairākās sesijās, kopējais pamatmācību un kvalifikācijas celšanas apmācību ilgums ikvienai vispārējam militārajam dienestam pakļautajai personai nedrīkst pārsniegt 700 dienas. Norvēģijā iesaucamo pienākumos ietilpst regulārais un ārkārtas dienests. Regulārais dienests ilgst līdz 19 mēnešiem. Dānijā militārais dienests ilgst no četriem līdz 12 mēnešiem atkarībā no dienesta veida. Ēģiptē dienesta ilgums variē no 12 līdz 36 mēnešiem atkarībā no iesaucamā izglītības līmeņa. Meksikā iesauktie dienē vienu gadu. Katru nedēļu iesauktie sestdienās piedalās nedēļas nogales apmācību sesijās. Kiprā militārais dienests var būt pilna laika, proti, 24 mēneši, vai nepilna laika jeb saīsinātais dienests – 18, 14, seši vai trīs mēneši.
Dienvidkorejā, kura saskaras ar pastāvīgu militāro apdraudējumu no Ziemeļkorejas, dienests sadalīts vairākās pakāpēs un ilgst no 18 līdz 21 mēnesim.
Pēc tam obligāto dienestu beigušo pienākums ir piecus gadus apmeklēt trīs dienu ilgas ikgadējās militārās mācības. Klasiskās mūzikas izpildītāji, baleta mākslinieki un sportisti, kuri ieguvuši starptautisku atzinību, piemēram, medaļas olimpiskajās spēlēs, parasti netiek pilnībā atbrīvoti no obligātā militārā dienesta. Šādām personām jāiziet trīs nedēļas ilga pamata militārā apmācība un jādienē neaktīvajā dienestā. Viņu galvenais pienākums ir praktizēt attiecīgo sporta vai mākslas aktivitāti divus gadus un 10 mēnešus, kā arī 544 stundas veltīt brīvprātīgajām aktivitātēm. Šāda izņēmuma politika valstī tiek vērtēta strīdīgi, jo dažkārt tiek uzskatīta par negodīgu pret citiem.
Ilgs militārais dienests noteikts arī Šveicē, kura ir zināma ar savu neitralitātes politiku un nav NATO dalībvalsts.
Pamatapmācība Šveicē parasti ilgst 18 nedēļas, taču formējumiem ar speciālām apmācības vajadzībām tā var tikt pagarināta līdz 23 nedēļām. Pēc pamatapmācības pabeigšanas persona tiek iekļauta bruņotajos spēkos uz deviņiem gadiem. Šajā laikā ir jāpabeidz seši trīs nedēļas ilgi kvalifikācijas celšanas kursi. Ja persona kvalifikācijas celšanas kursu lūdz atlikt, ir saņēmusi atļauju un attiecīgajā gadā nedienē militārajā dienestā, tad viņai ir jāmaksā dienesta aizstāšanas nodeva. Austrijā, kura arī deklarējusi neitralitāti un neietilpst NATO, obligātajā militārajā dienestā iesauc 18 gadu vecumu sasniegušos vīriešus, tos pakļaujot militārajam dienestam līdz 50 gadu vecumam. Brīvprātīgi dienestam var pieteikties arī sievietes.
Pētījumā aplūkotajās valstīs atbrīvojums no obligātā dienesta vai tā izpildes atlikšana lielākoties tiek piemērota tām personām, kuras neatbilst dienestam veselības stāvokļa dēļ, iegūst vidējo vai augstāko izglītību, ir krimināli sodītas vai atrodas ieslodzījumā. Līdztekus jau minētajiem iemesliem, piemēram, Igaunijā dienesta izpilde tiek atlikta, ja persona uztur bērnu vai cilvēku ar invaliditāti vai ir pašvaldības domes, parlamenta vai Eiropas Parlamenta deputāts. Savukārt Šveicē uz amata pildīšanas vai nodarbinātības laiku no militārā dienesta ir atbrīvoti federālās padomes locekļi, federālais kanclers un vicekancleri, kā arī noteiktu profesiju pārstāvji.
Atsevišķās valstīs šajā ziņā būtisks ir arī kultūras un reliģijas normu konteksts. Piemēram, Brazīlijā un Austrijā no dienesta ir atbrīvoti garīdznieki. Grieķijā arī mūki. Šajā valstī atbrīvojums no dienesta dots arī mirušu vecāku vienīgajam vai vecākajam dēlam, kuram ir vismaz viens neprecēts un nepilngadīgs vai neprecēts un darbnespējīgs brālis vai māsa. Tāpat obligātajam dienestam nav pakļauts tēvs atraitnis vismaz vienam nepilngadīgam vai neprecētam bērnam, kas nav darbspējīgs, kā arī vismaz viena nepilngadīga vai neprecēta darbnespējīga bērna tēvs, kura laulātā ir darbnespējīga. Arī Ēģiptē atbrīvot no dienesta var ģimenes apstākļu dēļ, tostarp, ja persona ir vienīgais dēls, vienīgais apgādnieks, personai ir emigrējuši brāļi un persona uztur ģimeni, brālis jau dienē armijā vai arī tēvs vai brālis ir miris, dienējot armijā.
Lielākajā daļā Eiropas valstu kā alternatīva militārajam dienestam plaši tiek praktizēts civilais dienests, kurā var iesaistīties personas, kas savas pārliecības dēļ nepiekrīt pildīt dienestu, izmantojot ieročus, secināts pētījumā. Jo īpaši iecienīta šāda prakse ir Austrijā, kur pēdējos gados gandrīz puse iesaukto izvēlas civilo dienestu. Šis dienests dažviet notiek tikpat ilgi kā militārais dienests. Tā tas ir, piemēram, Dānijā un Igaunijā. Savukārt vairākās valstīs tas ir būtiski ilgāks, piemēram, Austrijā, Grieķijā, Somijā un Šveicē. Norvēģijā un Zviedrijā civilais dienests pašlaik netiek praktizēts.
Šveicē persona valstij maksā dienesta aizstāšanas nodevu 3% apmērā no saviem ienākumiem, ja gada laikā ir daļēji pildījusi vai nemaz nav pildījusi militāro vai civilo dienestu.
Samaksātā nodeva tiek atmaksāta, kad obligātā dienesta saistības ir pilnībā izpildītas.
Alternatīvais dienests lielākoties tiek īstenots valsts un pašvaldību iestādēs vai sabiedriskā labuma organizācijās, iesauktajam veicot darbu, kas nav saistīts ar ieročiem, kā tas ir, piemēram, Lietuvā. Savukārt Igaunijā ir paredzēti vairāki alternatīvā dienesta veidi – regulārais, rezerves un ārkārtas rezerves alternatīvais dienests. Regulārajā alternatīvajā dienestā dienošā persona var tikt nozīmēta darbā:
Rezerves alternatīvajā dienestā persona dienē, lai pilnveidotu regulārajā alternatīvajā dienestā iegūtās prasmes un zināšanas vai iegūtu jaunas iemaņas, kā arī tad, ja rezervē esoša persona atsakās dienēt rezerves dienestā reliģisku vai ētisku apsvērumu dēļ. Savukārt ārkārtas rezerves alternatīvajā dienestā rezervē dienošās personas iesaistās ārkārtas situācijas, paaugstinātas aizsardzības gatavības, izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa laikā.
Vairākumā gadījumu militārajā dienestā iesauktajiem tiek nodrošināti dažādi labumi – atalgojums, veselības apdrošināšana, pabalsti, priekšrocības uzņemšanai augstākās izglītības iestādēs pēc dienesta u. c. Atbalsts – lielākoties mazāks – paredzēts arī alternatīvā dienesta veicējiem.
Pabalstu, dienasnaudas un kompensāciju lielums obligātā dienesta veicējiem dažādās valstīs ievērojami atšķiras.
Piemēram, Lietuvā dienējošajām personām līdztekus nodrošināšanai ar apģērbu, ēdināšanu, dienesta izmitināšanu ik mēnesi tiek izmaksāts 181,30 eiro pabalsts mājsaimniecības izdevumu apmaksai. Pēc militārā dienesta pabeigšanas, stājoties Lietuvas augstākajās mācību iestādēs, personas konkursa rezultātiem var tikt pievienoti papildu punkti. Alternatīvā dienesta veicējam tiek nodrošināti tādi paši labumi (izņemot izmitināšanu un apģērbu) kā militārajā dienestā. Pēc iesauktā pieprasījuma var nodrošināt mājokli, ja darbavieta atrodas citas pašvaldības teritorijā.
Savukārt, piemēram, Zviedrijā militārā dienesta pamatapmācības laikā personai tiek nodrošināta ēdināšana, izmitināšana, apģērbs un aprīkojums, medicīniskā palīdzība, dienasnauda 146 Zviedrijas kronas (aptuveni 12 eiro) par katru nodienēto dienu jeb aptuveni 4380 Zviedrijas kronas (aptuveni 368 eiro) mēnesī, kā arī pabalsts 75 Zviedrijas kronas (aptuveni 6,30 eiro) pārtikas iegādei brīvdienās. Šos ienākumus neapliek ar nodokļiem. Tāpat paredzēts transports uz dzīvesvietu un no tās atvaļinājuma laikā, kā arī dodoties uz dienesta vietu un atpakaļ, apmācību prēmija, kura ir līdzvērtīga kopējam dienasnaudas apmēram, ko persona saņēmusi apmācības laikā, tiek arī apmaksāti iestājpārbaudījumi mācību iestādēs.
Dānijā obligātā militārā dienesta laikā iesauktajam ik mēnesi tiek maksātas 8464,49 Dānijas kronas (aptuveni 1135 eiro), ko apliek ar nodokļiem. Tāpat par katru dienu ir paredzēts 249 Dānijas kronas (aptuveni 33 eiro) liels uztura pabalsts, ko neapliek ar nodokļiem.
Šveicē par katru civilajā dienestā pavadīto dienu tiek izmaksāta negūto ienākumu kompensācija. Tās apmērs ir atkarīgs no personas ienākumiem pirms dienesta. Tiesības uz kompensāciju ir arī personām, kuras nestrādā algotu darbu, piemēram, studentiem un bezdarbniekiem. Algota darba veicēji var saņemt pabalstu 80% apmērā no vidējiem ienākumiem pirms dienesta uzsākšanas. Minimālā kompensācija ir 69 Šveices franki (aptuveni 72 eiro) dienā, savukārt maksimālā – 196 Šveices franki (aptuveni 205 eiro) dienā. Ja iesauktais nav pabeidzis pamatapmācību, tad viņš saņem vismaz 69 Šveices frankus (aptuveni 72 eiro) dienā par pirmajām 124 dienesta dienām. Valsts konstitūcija paredz – ja iesauktajam, pildot militāro vai civilo dienestu, nodarīts kaitējums veselībai vai dzīvībai, tad viņam un viņa tuvākajiem radiniekiem ir tiesības saņemt atbilstošu kompensāciju no valsts.
Sodu politika par izvairīšanos no obligātā dienesta visās pētījumā ietvertajās valstīs nav aplūkota. Taču ir norādīts, ka, piemēram, Ēģiptē ikviens, kurš nav pabeidzis ar iesaukšanu saistītās procedūras līdz 30 gadu vecumam, tiek sodīts ar brīvības atņemšanu un/vai naudas sodu.
Personām, kuras saņem pagaidu atbrīvojumu vai atliek militārā dienesta pabeigšanu un pēc tam nepiesakās noteiktajā termiņā, jāpavada papildu gads bruņotajos spēkos.
Dānijā par neattaisnotu neierašanos bruņoto spēku dienā var tikt piemērots naudas sods vai brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem mēnešiem.
Dienvidkorejā vēl pirms dažiem gadiem visiem darbspējīgajiem vīriešiem militārajā dienestā bija jāpavada aptuveni divi gadi, pretējā gadījumā viņiem draudēja kriminālsods, tostarp cietumsods. Tolaik tiem, kas iebilda pret dienestu ētisku vai reliģisku iemeslu dēļ, nebija likumīgas alternatīvas – personai vai nu bija jādienē militārajā dienestā pretēji savai pārliecībai, vai arī jāizcieš sods. Šī iemesla dēļ valstij asu kritiku pauda cilvēktiesību aizstāvji un starptautiskās organizācijas. Vienlaikus norādīts, ka vairākumā gadījumu dienvidkorejieši, patriotisma vadīti, stājas armijā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas, turklāt jaunieši iesaukšanu uztver kā pieaugšanu.
Brazīlijā personām, kuras nav nokārtojušas militārā dienesta saistības, ir noteikti vairāki ierobežojumi. Piemēram, nav atļauts saņemt pasi vai pagarināt tās derīguma termiņu, nav tiesību strādāt dažādās valsts iestādēs un uzņēmumos, konkursa kārtībā pretendēt uz amatu valsts iestādē, nedrīkst kārtot pārbaudījumu vai iestāties jebkurā izglītības iestādē, nevar saņemt jebkādu apbalvojumu vai priekšrocības no valsts vai pašvaldības.
|
Plašāk par tēmu >>
|
Latvijā Valsts aizsardzības dienesta likums nosaka pienākumu dienēt valsts aizsardzības dienestā (VAD) katram Latvijas pilsonim – vīrietim viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību pamata vai vidējās izglītības pakāpē, viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecumam. Vienlaikus noteikts, ka valsts aizsardzības dienestam brīvprātīgi var pieteikties Latvijas pilsoņi – vīrieši un sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam.
Valsts aizsardzības dienesta likums paredz: VAD karavīram, kurš pieteicies valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi, ik mēnesi izmaksā dienesta pienākumu izpildes kompensāciju 600 eiro apmērā un, pabeidzot valsts aizsardzības dienestu, papildus vienreizēju kompensāciju 1100 eiro apmērā. Savukārt VAD karavīram, kurš dienestā iesaukts obligātā kārtā, ik mēnesi izmaksā minēto kompensāciju 300 eiro apmērā un, pabeidzot valsts aizsardzības dienestu, papildus vienreizēju kompensāciju 1100 eiro apmērā.
Valsts aizsardzības dienesta likums VAD karavīriem, tostarp obligātā kārtā iesauktajiem, paredz arī sociālās garantijas. Aizsardzības ministrija likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajā kārtībā veic sociālās apdrošināšanas iemaksas par VAD karavīriem un alternatīvā dienesta veicējiem. VAD karavīram, kurš valsts aizsardzības militāro dienestu pilda 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā vai Latvijas Republikas Zemessardzes vienībā, un alternatīvā dienesta veicējam bērna uzturēšanai dienesta laikā par katru bērnu piešķir ikmēneša pabalstu 200 eiro apmērā. Pabalsts nav pakļauts parādu piedziņai. Likums paredz valsts aizsardzības militārā dienesta karavīru un alternatīvā dienesta veicēju tiesības uz veselības aprūpi un drošu vidi. Latvijas pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā, paredzētas valsts finansētas studijas koledžas un bakalaura līmeņa studiju programmās valsts augstskolās un koledžās.
Valsts aizsardzības dienesta likums paredz: ja iesaucamais bez attaisnojoša iemesla neieradīsies uz noteiktajām pārbaudēm, tad viņam draudēs administratīvais sods – brīdinājums vai naudas sods līdz 350 eiro. Par izvairīšanos no valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes personu sauks pie atbildības Krimināllikumā noteiktajā kārtībā. Ja iesaucamais neieradīsies lēmumā noteiktajā dienesta vietā, tad Militārā policija varēs viņu nogādāt dienesta vietā piespiedu kārtā.
