Ja pilsonis iesaukšanas procesā sniegs informāciju par to, ka nespēj pildīt valsts aizsardzības dienestu savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ, tad iesniegumu izskatīs VAD Iesaukšanas kontroles komisija. Pilsonim būs jāuzrāda izziņa no attiecīgās draudzes vai sabiedriskās organizācijas, kas apliecina viņa izteiktās vēlmes pamatotību, kā arī jāiesniedz dzīves apraksts (biogrāfija), kas norāda uz domas, apziņas vai reliģiskās pārliecības konsekventu ievērošanu viņa aktivitātēs.
FOTO: Freepik
Valsts aizsardzības civilo jeb alternatīvo dienestu sākumā plāno īstenot tikai Aizsardzības resora iestādēs. Valdībā šonedēļ izskatīts ziņojums par aizsardzības civilā dienesta veida ieviešanu.
Alternatīvā dienesta idejas un veida nostiprināšanās, tā plašāka pieejamība vēsturiski turpināja attīstīties līdz ar vispārējā obligātā militārā dienesta lomas samazināšanos pēc Aukstā kara beigām. Tādējādi tika iezīmēta pāreja no skaitliski lielām armijām uz mazākām, augsti profesionāli sagatavotām, mobilām un tehnoloģiski attīstītām. Kopš šī laika alternatīvā dienesta jēdziens ticis atrunāts vairākos starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos, padarot to saistošu ANO dalībvalstīm, vēstīts starpinstitūciju sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par valsts aizsardzības civilā dienesta ieviešanu”.
Būtiskākās alternatīvā dienesta pazīmes ir dienēšana bruņotajos spēkos bez ieroča nēsāšanas vai arī darbs sociālās labklājības iestādēs.
Šogad pieņemtais Valsts aizsardzības dienesta likums nosaka: “Valsts aizsardzības dienestam pakļautajām personām, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to var aizstāt ar alternatīvo dienestu šajā likumā noteiktajā kārtībā.”
Alternatīvo dienestu pilda 11 mēnešus Aizsardzības ministrijas padotībā esošajās iestādēs.
Valsts aizsardzības civilais dienests (VACD) ir daļa no kopējā valsts aizsardzības dienesta (VAD), un uz to attieksies tieši tie paši iesaukšanas un atlases principi, kas uz valsts aizsardzības militāro dienestu, vēstīts informatīvajā ziņojumā.
Tādējādi VACD ir pakļauti pilsoņi – vīrieši –, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra:
Ja pilsonis iesaukšanas procesā sniegs informāciju par to, ka nespēj pildīt VAD savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ, tad iesniegumu izskatīs VAD Iesaukšanas kontroles komisija.
Sniegt informāciju nozīmē uzrādīt izziņu no attiecīgās draudzes vai sabiedriskās organizācijas, kas apliecina pilsoņa izteiktās vēlmes pamatotību, un dzīves aprakstu (biogrāfiju), kas norāda uz domas, apziņas vai reliģiskās pārliecības konsekventu ievērošanu pilsoņa aktivitātēs.
Ja komisija pieņems lēmumu par militārā dienesta aizstāšanu ar civilo dienestu, tad tālākā komunikācija ar pilsoni, kas pildīs VACD, būs jāpārņem iestādei, kurā šis dienests tiks pildīts. Konkrētajai VACD dienesta vietai būs pienākums sazināties ar jaunieti pirms dienesta uzsākšanas dienestā, sniedzot nepieciešamo informāciju par dienesta vietu un dienesta pienākumiem.
Ja komisija iesaucamā pieteikumu alternatīvā dienesta pildīšanai noraidījusi, tad AM nodrošinās personas iesaukšanu VAD.
VACD plānots pieturēties pie režīma, kas paredz pienākumu izpildi astoņas stundas dienā, piecas dienas nedēļā. Tāpat kā militārā dienesta izpildē, arī VACD tiks integrēta gan apmācība, gan uzdevumu izpilde un faktiski, pabeidzot VACD, pilsonis būs ieguvis jaunas zināšanas un iemaņas, vēstīts informatīvajā ziņojumā.
Paredzēts, ka amatus, ko varēs ieņemt VACD veicējs, noteiks iestāde, kurā tiks dienēts.
Iestādei, kurā dienesta veicējs pildīs dienestu, būs pienākums apmācīt personu, ja tai noteikto dienesta pienākumu pildīšanai nepieciešama speciāla apmācība, kā arī nodrošināt drošību un veselības aizsardzību atbilstoši darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Iestādei būs jānodrošina VACD veicējs ar dienesta izpildei nepieciešamo specifisko darba apģērbu un aprīkojumu.
Nosakot VACD pildīšanas vietu, tiks ņemtas vērā dienesta veicēja personiskās īpašības, izglītība un dzīvesvieta.
Ja iespējams, VACD veicēju norīkos pildīt dienestu tajā administratīvajā teritorijā, kur ir viņa deklarētā dzīvesvieta vai kur viņam tiek nodrošināta dzīvojamā telpa. Ja tas nebūs iespējams, tad dienesta veicēju norīkos pildīt dienestu tajā administratīvajā teritorijā, no kuras ir iespējams katru dienu atgriezties viņa deklarētajā dzīvesvietā.
Noteikts, ka VACD veicējs ir atbildīgs par tiešajiem zaudējumiem, kas viņa prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ nodarīti iestādei, kurā viņš pilda valsts aizsardzības civilo dienestu.
Par nepienācīgu dienesta veikšanu un iestādes iekšējo darba kārtības noteikumu pārkāpšanu varēs izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu, bet gadījumos, ja persona izvairīsies no dienesta izpildes, proti, nepildīs attiecībā uz viņu izdoto administratīvo aktu, pret personu varēs uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu.
VACD nav plānots noteikt kvotas – dienošo kopējais skaits un to sadalījums pa dažādām dienesta vietām ik pusgadu var būt visai atšķirīgs. VACD dienošo skaits ir atkarīgs no kopējā iesaucamo skaita. Piemēram, kā vēstīts informatīvajā ziņojumā, Igaunijā katru gadu tiek iesaukti 3500 jauniešu, no kuriem apmēram 100 jeb 2,8% izvēlas alternatīvo dienestu, savukārt Lietuvā ik gadu iesauc ap 3800, no kuriem alternatīvo dienestu izvēlas 50–80 iesaucamo jeb 1–2%.
Tādējādi, iesaucot, piemēram, 1000 VAD karavīru gadā, 20 no šī skaita būs alternatīvā dienesta veicēju, lēsts informatīvajā ziņojumā.
Taču, kā valdības sēdē otrdien, 6. jūnijā, skaidroja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, VACD tiks īstenots tikai tad, ja VAD neizdotos nokomplektēt ar brīvprātīgajiem, kuru pieteikšanās jau otrajam iesaukumam, kas noslēgsies 15. jūlijā, patlaban noris labi.
Aizsardzības ministres izdotā pavēle paredz iesaukumu 2024. gadā veikt divas reizes – janvārī un jūlijā –, kopā iesaucot līdz 850 jauniešus trīs dienesta veidos.
Kopumā ziņojumā piedāvāti trīs risinājumi, kas paredz, ka VACD tiek ieviests:
Ņemot vērā, ka VACD sākumā ir paredzams neliels dienošo skaits, kā arī dienesta izveide vairākās ministriju padotības iestādēs pat šādam nelielam cilvēku skaitam prasītu apjomīgus finanšu resursus, kurus atvēlēt citu ministriju iestādēm šobrīd nav iespējams, AM patlaban piedāvā VACD īstenot šādās savas padotības civilajās iestādēs:
VAMOIC ir atbildīgs par AM valdījumā esošā nekustamā īpašuma, valsts militārās aizsardzības objektu un valsts militārās aizsardzības vajadzībām nomātā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un vides aizsardzības pasākumu veikšanu tajos, kā arī valsts militārās aizsardzības objektu būvniecības organizēšanu. Ņemot vērā VAMOIC atbildības sfēru, šajā institūcijā varētu tikt piedāvāts veikt VACD tādās jomās kā nekustamā īpašuma apsaimniekošana un NBS bāžu infrastruktūras uzturēšanas darbi. Iepriekšminētajos amatos kopumā varētu tikt nodarbināti līdz 50 VACD veicēji.
VALIC nodrošina pilnu individuālā ekipējuma loģistikas cikla pārvaldību no iegāžu plānošanas līdz materiāltehnisko līdzekļu utilizācijai, tostarp centralizēto iepirkumu veikšanu AM un NBS vajadzībām. Vienlaikus VALIC nodrošina arī noliktavu pārvaldību, kas nozīmē, ka VACD veicējiem galvenokārt varētu tikt piedāvāts veikt dienestu tādos amatos kā šoferis/ekspeditors, nodrošinot materiāltehnisko līdzekļu piegādes starp noliktavām, kā arī noliktavas darbinieks, kas ietvertu ekipējuma un materiāltehnisko līdzekļu komplektēšanu, dokumentu apstrādi, noliktavas kārtošanu u. c dienesta uzdevumus. Šo pienākumu veikšanai VALIC būtu spējīgs piedāvāt 20 amata vietu VACD veicējiem.
LĢIA ir vadošā iestāde valsts politikas īstenošanā ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā. LĢIA veic ģeodēzisko un kartogrāfisko pamatdatu iegūšanu, sagatavošanu un atjaunināšanu, kā arī sniedz ģeotelpiskās informācijas pakalpojumus.
Gandrīz visiem aģentūras darbiniekiem nepieciešama augstākā izglītība (bakalaura) ģeodēzijā, kartogrāfijā, zemes ierīcībā vai citā radniecīgā specialitātē. Ja nav šādas izglītības un speciālas apmācības, tad dienējošie iesaistāmi mazas kvalifikācijas darbos, turklāt tādos, kur nav saskare ar sensitīvu ģeoinformāciju. Kopumā LĢIA varētu uzņemt līdz 15 VACD veicējus, ņemot vērā to, ka dienesta uzdevumu izpildei kartogrāfijā nepieciešamas pamatzināšanas vai izpratne par ģeotelpisko informāciju. Amati, kuriem vajadzīga augstākā izglītība, lielākā mērā attiektos uz to VAD jauniešu daļu, kas dienestu būtu atlikuši.
Kara muzejs ir vadošā iestāde Latvijas militārās vēstures pētniecībā. Šī muzeja galvenie uzdevumi ir veidot, eksponēt un dokumentēt ar Latvijas militāro vēsturi saistītos krājumus, organizēt zinātniskās konferences un izglītot sabiedrību. Lai gan Kara muzeja uzdevumi ir specifiski un prasa specializāciju, tas varētu nodrošināt četras dienesta vietas, kur dienējošie strādātu muzeja krātuvēs, veicot uzskaites darbus un vēsturisko materiālu saglabāšanu.
Kopumā AM civilās padotības iestādēs varētu nodrošināt 89 dienesta izpildes vietas VACD veicējiem gadā, galvenokārt piedāvājot mazkvalificētus darbus.
Šāda tipa darbus darītu jaunieši VAD iesaukuma vecumā. Viņiem būtu jāveic 11 mēnešus ilgs dienests 40 stundas nedēļā. AM padotības iestādēm šobrīd nav iespējas nodrošināt naktsmītnes vai ēdināšanu, līdz ar to šie izdevumi būtu sedzami no privātiem līdzekļiem. Iespēju robežās VAD departaments izskatīs jauniešus norīkot VACD tuvāk viņu dzīvesvietai, tādējādi samazinot izmaksas par transportu vai ēdināšanu.
Valsts aizsardzības civilā dienesta (VACD) ieviešana AM civilās padotības iestādēs izmaksātu ap 400 000 eiro, aplēsts otrdien valdībā izskatītais ziņojumā.
VACD īstenošana AM padotības iestādēs neizslēdz iespēju nākotnē pāriet uz plašāku VACD modeli, kurā pakāpeniski dienestu piedāvātu citas ministrijas, informē AM.
