23. martā nācis klajā oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” papildu laidiens Nr. 58A, kurā publicēts Valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par valsts konstitucionālo orgānu darbības pamatprincipiem ārkārtējā situācijā, kas izsludināta, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas slimības izplatību.
Paziņojums Nr. 8 oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” tika publicēts pēc Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un likumdošanas varu, izpildvaru un tiesu varu īstenojošo valsts konstitucionālo orgānu vadītāju – Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, Satversmes tiesas priekšsēdētājas Inetas Ziemeles un Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča – kopsēdes.
“Satversme noteic, ka valsts pastāvēšana un ilgtspēja, sabiedrība un katrs cilvēks [..] ir jāaizsargā jebkuros – arī ārkārtējos – apstākļos,” uzsvērts paziņojumā. Tāpēc “visiem valsts konstitucionālajiem orgāniem, visām valsts institūcijām, iestādēm un amatpersonām jāīsteno savas kompetences un jāveic darbs tā, lai šī kopējā valstiskā mērķa ietvaros to funkcijas pēc iespējas tiktu veiktas un uzdevumi pildīti. Visām valsts institūcijām un amatpersonām pastiprināti jākoordinē sava darbība un jāsadarbojas savā starpā. Juridiskais formālisms un resorisms kavē Satversmes mērķu īstenošanu, jo īpaši ārkārtējā situācijā”.
“Ja nepieciešams, tad valsts konstitucionālo orgānu, institūciju, iestāžu un amatpersonu darbības formas ir piemērojamas apstākļiem, ko nosaka ārkārtējā situācija. Tas ietver arī attālināta darba režīmu, cilvēku tiešo savstarpējo kontaktu ierobežošanu, izvērstu darbību elektroniskajā vidē un citus pasākumus, kas iespēju robežās nodrošina to funkciju veikšanu un uzdevumu pildīšanu,” skaidro Valsts prezidents. “Absolūtas nepieciešamības gadījumā tas var prasīt modifikācijas un atkāpes no parastās lietu kārtības,” uzsvērts paziņojuma 5. punktā.
“Amatpersonas lēmušas, ka ārkārtējas situācijas vadība valstī ir Ministru kabineta uzdevums. Pārējie valsts konstitucionālie orgāni, ievērojot mūsu demokrātiskās valsts iekārtas noteikto līdzsvara un atsvara sistēmu un sargājot Satversmes pamatprincipus, savu kompetenci un procedūras īsteno tā, lai tiktu nodrošināta ārkārtējās situācijas vadība.
Lai šajā ārkārtējā situācijā valstī nodrošinātu vienotu, sistēmisku un skaidru visu iesaistīto institūciju praktisko darbību, Ministru kabinets izveido ārkārtējās situācijas operatīvās vadības sistēmu. Savukārt Saeima turpina veikt savu likumdošanas darbu un īstenot parlamentāro kontroli pār Ministru kabineta darbību, nepieciešamības gadījumā izmantojot pieejamās iespējas attālinātai Saeimas darba organizācijai,” skaidro Valsts prezidents.
Tāpat kopsēdē un Valsts prezidenta paziņojumā atkārtoti uzsvērts, ka ikvienam iedzīvotājam ir pienākums pildīt visus noteikumus, kas tiek izdoti saistībā ar ārkārtējo situāciju. Ikviens iedzīvotājs aicināts ievērot visus valsts institūciju un amatpersonu ieteikumus ārkārtējās situācijas pārvarēšanai un iespēju robežās rūpēties par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, atbildīgi līdzdarboties un sekmēt ārkārtējās situācijas pārvarēšanu.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju