NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
11. jūnijā, 2019
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Finanses
26
26

Ar ASV finanšu zināšanām attīsta investīciju tirgu Latvijā

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Aizbraucis uz ASV no Latvijas piecu gadu vecumā, Pēteris Celms pēc bakalaura grāda ekonomikā iegūšanas Virdžīnijas Universitātē jau piekto gadu strādā Latvijā, darbojas finanšu jomā. “Latvija nav ierobežota savas valsts robežās vai cilvēku skaitā,” viņš akcentē.

īsumā
  • Lai gan lielāko daļu no dzīves P. Celms ir pavadījis ASV, Latvijā viņš jūtas kā mājās.
  • Galvenais, lai Latvijā būtu vide, kur visi varētu justies labi un varētu īstenot savus sapņus par dzīvi.
  • Tas, ka Latvija ir neliela valsts, savā ziņā ir pluss: saskarsme ar dažādu jomu cilvēkiem rada dinamisku vidi, kas paver lielākas iespējas, nekā būtu tad, ja dzīvotu savā burbulī finanšu nozarē Ņujorkā.
  • Latvijā nav tādu pašu apstākļu, lai ekonomiskā krīze būtu tik asa, kāda tā bija 2008. gadā.
  • Bankas ļoti mainās, un “Moneyval” rekomendāciju ieviešana ir svarīga, jo “tas ir veids, kā nodrošināt partneru uzticību”.

Lai gan lielāko daļu dzīves P. Celms ir pavadījis ASV, Latvijā viņš jūtas kā mājās. Dzīvojot ASV, viņš vienmēr sevi uzlūkojis kā latvieti. “Tas, ka Latvija ir neliela valsts, savā ziņā ir pluss: saskarsme ar dažādiem cilvēkiem no dažādām jomām rada dinamisku vidi, kas paver lielākas iespējas, nekā būtu tad, ja es dzīvotu savā burbulī finanšu nozarē Ņujorkā. Ārpus tās man būtu mazāka saskarsme un šaurāks skatījums uz dzīvi,” vērtē Pēteris.

Kopš pērnā decembra viņš ir investīciju analītiķis “BlueOrange Bank”, darbojas ar aktīvu pārvaldīšanu un finanšu tirgiem. Viņš ir strādājis arī Šveices aktīvu pārvaldīšanas fondā kā finanšu analītiķis. “Gribējās strādāt tur, kur ir ne tikai lielāka atbildība, lemt spēja un ietekme pirkšanas un pārdošanas procesos, bet arī iesaiste pašā biznesa attīstībā,” darba maiņu skaidro P. Celms. “Ja iepriekšējā darbavietā vairāk darbojos ar Šveices klientiem, tad “BlueOrange Bank” pārsvarā tie ir vietējie. Vēlējos palīdzēt attīstīt aktīvu pārvaldīšanas un investīciju jomu tieši Latvijā, palīdzēt apkārtējiem sasniegt augstāku finansiālo labklājību.”

Aizbraucis ģimenes apstākļu dēļ

Uz vaicājumu, kā piecu gadu vecumā nokļuvis ASV, P. Celms atbild, ka tas noticis ģimenes apstākļu dēļ. Ilgu laiku nodzīvojis Virdžīnijā, netālu no Vašingtonas, absolvējis Virdžīnijas Universitāti.

Kā izdevies saglabāt tik labu latviešu valodu? Ģimenē tam pievērsta īpaša uzmanība, jo mamma ir latviešu valodas speciāliste. “Kad atnācu mājās no skolas, man deva pildīt latviešu valodas uzdevumus. Bērnībā man uzsvēra latviešu valodas nozīmi,” tā P. Celms. Vašingtonā esot arī spēcīga latviešu kopiena. Līdzdarbojies latviešu draudzē, nedēļas nogales un vasaras pavadījis latviešu skoliņā, nometnēs, beidzis arī Garezera vasaras vidusskolu. Daudzas vasaras pavadījis Latvijā pie radiniekiem un vecvecākiem, saņēmis stipendiju no ASV latviešu apvienības un bijis praksē Latvijas Okupācijas muzejā.

“Praksē universitātē strādāju ne gluži finanšu centrā Volstrītā, bet tuvu tam,” saka Pēteris. Kad pirms pieciem gadiem pabeidzis universitāti, nedaudz pastrādājis kā finanšu analītiķis ASV alternatīvās enerģijas investīciju fondā “Altus Power America”.

P. Celms: “Bet Latvijā atgriezos ar domu meklēt piedzīvojumus, nezināju, cik ilgi šeit būšu, mēģināju atrast sevi. Tā nopirku vienvirziena biļeti uz Latviju un joprojām esmu šeit. Sākumā domāju – vai šeit spēšu izdzīvot un izcīnīt sev vietu? Bet ir OK, turpinu augt, turpinu attīstīties. Esmu nonācis darbavietā, kur jūtos novērtēts, ir dinamiska vide un spēcīga komanda, un viss iet uz priekšu.”

Vai gaidāma krīze?

Ik pa laikam ieskanas runas par nākamo gaidāmo krīzi, pamatojoties uz ekonomikas cikliskumu. Un finanšu analītiķi ir tie, kas šādas situācijas izprot, pamatojoties uz savām profesionālajām zināšanām. Vai būtu jāpiesargājas no nākamās krīzes? P. Celms: “Ekonomiskā izaugsme Latvijā palēninās, bet nav tā, ka piebremzējas. Pasaules finanšu tirgos var just, ka ir paaugstināts saspringums sakarā ar ASV un Ķīnas tirdzniecības karu, nesen vēl ar ASV attiecībām ar Meksiku. Bet Latvijā nav tādi paši apstākļi, lai ekonomiskā krīze būtu tik asa, kāda tā bija 2008. gadā. Bankas vairs nesniedz kredītus spekulatīviem darījumiem, īpaši nekustamā īpašuma jomā. Ekonomika ir diversificējusies un palikusi stiprāka, nekā tā bija pirms desmit gadiem. Ja eirozonā kopumā tautsaimniecības attīstība ir palēninājusies, tad Baltijas valstis joprojām aug straujāk nekā citas Eiropas Savienības dalībvalstis.”

Latvija nav ierobežota savas valsts robežās vai cilvēku skaitā, vairāk jābūt ticībai pašiem sev, ka varam kaut ko izdarīt.

Vai tomēr cilvēkiem būtu jāveido uzkrājumi? “Tas ir jādara vienmēr, uzkrājumiem ir jābūt,” atbild P. Celms. “Sliktos laikos ir izdevīgi ieguldīt naudu finanšu tirgos, jo cenas ir pievilcīgas. Tad nākotnē varēs redzēt, kā investīcijas aug, un vecumdienās būs uzkrājums, no kā varēs labāk dzīvot.”

Viņš piebilst, ka pēdējo 100 gadu laikā akciju tirgos vidējā izaugsme ir 7–10% gadā. “Tātad septiņu gadu laikā potenciāli varētu dubultot savu naudu, kas ir sākotnēji ieguldīta. Turklāt inflācija noēd tikai daļu no ieguldījumiem, jo ilgstoši ir vērojams zems inflācijas līmenis.”

P. Celms iesaka vismaz sākt ieguldīt trešajā pensiju līmenī.

Bankas mainās

Vaicāts par naudas atmazgāšanas problēmām finanšu sektorā un Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” ziņojumu par Latvijas problēmām ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitāti, P. Celms skaidro, ka bankas ļoti mainās un “Moneyval” rekomendāciju ieviešana ir svarīga, jo “tas ir veids, kā nodrošināt partneru uzticību”.

“Visām bankām, kas iepriekš lielā apjomā apkalpoja austrumvalstu klientus, ir tikai divi varianti – esi vai neesi spējīgs mainīties. Mūsu banka ir aizgājusi prom no šī biznesa jau pirms diviem gadiem un šobrīd prioritāri koncentrējas uz Latvijas un Baltijas valstu reģiona uzņēmumu apkalpošanu,” saka P. Celms, piebilstot, ka banku bizness mainās – tas skar visas valstis, cīņa ar naudas atmazgāšanu notiek arī ASV un citviet Eiropā.

Iesaistījies politikā

P. Celms piedalījies arī “Kustības “Par!”” dibināšanā un 13. Saeimas vēlēšanās startēja ar 35. numuru. “Ticu eiropeiskām vērtībām un Eiropas Savienībai kā Latvijas nākotnei. Galvenais, lai Latvijā būtu vide, kur visi varētu justies labi un varētu īstenot savus sapņus par dzīvi, par biznesu, par jebko. Lai visiem būtu iespējas. Tādējādi cilvēki justos piederīgi savai valstij.”

Pēteris iestājas par atvērtu, bet faktos balstītu dialogu, līdztiesību un izvēles brīvību.

Vai Latvijā ir iespēja daudz ko sasniegt? “Ja ir vēlme strādāt, tad iespēju netrūkst,” atbild P. Celms. Kā Latvijas attīstības piemēru viņš min jaunuzņēmumus. Nozare ir spēcīgi attīstījusies, ražo produktus ar augstu pievienoto vērtību. “Latvija nav ierobežota savas valsts robežās vai cilvēku skaitā, vairāk jābūt ticībai pašiem sev, ka varam kaut ko izdarīt,” uzsver finanšu eksperts.

Labs saturs
26
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU