Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jaunais publiskais finansējums nodrošinās finansējuma pieejamību visiem ekonomiski pamatotiem projektiem.
LV portāla infografika
Galvaspilsētā jāsiltina ap 6000 dzīvojamo namu
Daudzas Latvijas pašvaldības, tai skaitā arī Rīga, ir izveidojušas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānus, kuru mērķis ir līdz 2020.gadam vismaz par 20% samazināt CO2 emisijas, ko panāk, par 20% samazinot gaidāmo enerģijas pieprasījumu un nodrošinot, ka enerģijas galapatēriņa bilancē 20% enerģijas ir atjaunojamā enerģija.
Šo mērķu īstenošanā īpaša vieta ir atvēlēta dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai.
"Galvaspilsētā neatliekami ir jāatjauno ap 6000 daudzdzīvokļu māju ar kopējo platību 12 miljoni kvadrātmetru," uzskata Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) direktore Maija Rubīna. "Lai šo uzdevumu veiktu, ir nepieciešami 1,8 miljardi eiro."
Līdz 2014.gadam galvaspilsētā bija renovētas vien 63 mājas, kas neveido pat vienu procentu no minētajām 6000 ēkām. Tad cik reāls ir M.Rubīnas nosauktais skaitlis?
Šajā procesā būtisks ir arī pašvaldības pienesums. Rīgā, kā arī citās pašvaldībās finansiāli tiek atbalstīta energoaudita un energosertifikāta izstrāde. Daudzviet subsidē arī renovācijas būvprojektu izveidi.
Ir uzsākts projekts "Tehniskās paraugdokumentācijas izstrāde 12 tipveida daudzdzīvokļu māju renovācijai", kas paredzēts Rīgā visbiežāk sastopamajām tipveida projektu sērijām, pēc kurām daudzdzīvokļu mājas celtas periodā no1957. līdz 1993.gadam. Šā projekta ietvaros plānots sagatavot pilnu tehniskās dokumentācijas paketi, kas ietvertu energoauditu, tehnisko apsekojumu, renovācijas tehnisko projektu un citus dokumentus, kuru izstrādes izdevumus segs Rīgas pašvaldība.
"Neapšaubāmi, ka dzīvojamo māju energoefektivitātes procesu sekmē, piemēram, atvērto durvju dienas, kuru laikā iedzīvotāji var iepazīties ar renovēto namu dzīvokļu īpašnieku ieguvumiem, kā arī citu veidu informatīvās kampaņas," uzsver M.Rubīna.
"Līdz 2014.gadam galvaspilsētā bija renovētas 63 mājas."
Pašvaldību rīcībā ir arī citi instrumenti, kas var veicināt dzīvojamo namu renovācijas procesu. Tostarp, piemēram, varētu minēt iespēju pazemināt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) renovētām mājām.
"Diemžēl ēku renovācijas procesa vājākais posms ir energoauditu un energosertifikātu sagatavošana," informē M.Rubīna. "Kopš 2011.gada galvaspilsētā ar pašvaldības finansiālu atbalstu izstrādāti vairāk nekā 200 energoauditi dažādu tipu ēkām. Taču tie der vien ievietošanai konkrētās mājas lietā un dzīvokļu īpašnieku mudināšanai izlemt par mājas renovāciju: diemžēl šos auditus renovācijai izmantot nevar, jo nepastāv vienota to sagatavošanas forma un aprēķinu metodika. Līdz ar to auditos arvien veidojas jaunas izmaiņas - tiek izmantotas jaunas aprēķinu metodikas un atskaišu formas. Šeit jāatceras, ka visas šīs izmaiņas nākas apmaksāt dzīvokļu īpašniekiem.
Tāpēc es aicinu beidzot izveidot dokumentu paketi tādu, kas paliktu nemainīga visa jaunā ES plānošanas perioda laikā."
Tāpat M.Rubīna norāda, ka problēma māju energoefektivitātes paaugstināšanā ir arī kompetentu energoauditoru trūkums. Valsts normatīvajos aktos pašlaik nav noteikta arī energoauditora atbildība par viņa sagatavotajā atskaitē minēto. Tāpat šie speciālisti nav pietiekami informēti par ēku renovācijas tehniskajām novitātēm.
Daudzveidīgi finanšu instrumenti
Ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošana nav lēts prieks. Pēc Ekonomikas ministrijas ekspertu vērtējuma, energoefektivitātes pasākumu izmaksas publiskajās ēkās un mājokļos 2014.-2020.gada periodā būs vidēji 142,29 eiro/m2.
Aplūkojot māju renovācijas augstās izmaksas, M.Rubīna nosauca vairākus iespējamos dzīvojamo māju renovācijas finansējuma avotus. Šī resursu palete ir daudzveidīga - no namu dzīvokļu īpašnieku personīgiem finanšu uzkrājumiem, Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem grantu veidā, komercbanku aizdevumiem līdz VAS "Latvijas Attīstības finanšu institūcija "Altum"" atbalsta programmām, pašvaldību rotācijas fondiem, privātiem starptautiskiem energoefektivitātes uzlabošanas fondiem, kā arī energoservisa kompāniju (ESKO) pakalpojumiem.
Jaunajā ES plānošanas periodā publiskais finansējums dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai pārsniegs 176,4 miljonus eiro. Šo summu veido 150 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un līdzfinansējums no valsts budžeta vairāk nekā 26,4 miljonu eiro apmērā. Par minētajiem resursiem līdz 2023.gada 31.decembrim kopumā paredzēts paaugstināt energoefektivitāti vairāk nekā 14 tūkstošos mājsaimniecību.
"Ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošana nav lēts prieks."
"Jaunais publiskais finansējums nodrošinās finansējuma pieejamību visiem ekonomiski pamatotiem projektiem," saka Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta nodaļas vadītāja Zane Galinska. "Šīs programmas ietvaros atbalstu varēs saņemt iedzīvotāji ar dažādiem ieņēmumu līmeņiem.
Ar augstāku granta intensitāti tiks veicināta privātā finansējuma izmantošana. Būtisks būs arī atbalsts renovācijas dokumentācijas sagatavošanai un projektu īstenošanai."
Taču šie resursi acīmredzami nav pietiekami, jo Latvijas dzīvojamais fonds strauji noveco. Turklāt atcerēsimies M.Rubīnas teikto, ka Rīgai vien namu renovācijai ir nepieciešami 1,8 miljardi eiro. Turpmāk sīkāk par diviem iepriekš minētajiem dzīvojamo māju renovācijas finansējuma avotiem.
ESKO – viena no dzīvojamo namu renovācijas iespējām
ESKO ir investīciju uzņēmums, kas investē enerģiju taupošos pasākumos, ievieš šos pasākumus un veiktās investīcijas atpelna no panāktā energoresursu ietaupījuma ilgākā laikposmā (parasti 20 gados).
Investīciju uzņēmums darbojas kā finanšu avots energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanai un tā ieguldījumi (darbs, iekārtu nomaiņa vai uzlabojumi, materiāli u.c.) tiek atmaksāti, izmantojot finanšu ieņēmumu plūsmu no enerģijas izmaksu ietaupījumiem, kas sedz projekta izmaksas. Turklāt ESKO uzņemas pilnīgu vai daļēju risku, lai ēkās uzlabotu energoefektivitāti.
Dzīvokļu īpašnieki, piesaistot ESKO, var sākt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovāciju, neieguldot savus finanšu līdzekļus un neuzņemoties projekta tehnisko izpildi un vadīšanu. Pilnvarotā persona, piemēram, ēkas apsaimniekotājs, slēdz energoefektivitātes pakalpojuma līgumu ar ESKO, kas uzņemas turpmākos darbus un pati slēdz līgumus ar projektētājiem, būvniekiem un citiem renovācijas procesā iesaistītajiem uzņēmumiem. Parastie ESKO pakalpojumi ir šādi:
Nepieciešamais sagatavošanās laiks līdz projekta īstenošanas uzsākšanai ir 6–12 mēneši. Parasti energoefektivitātes pakalpojuma līguma darbības laiks atbilst projekta atmaksāšanās laikam. Pie tam maksājumu veikšanas kārtība līguma darbības laikā var atšķirties un mainīties atkarībā no gūtā enerģijas ietaupījuma apmēra vai, piemēram, no enerģijas tarifa izmaiņām.
Ja ESKO nespēj panākt garantētos ietaupījumus, tās pienākums ir samaksāt pasūtītājam garantēto ietaupījumu naudas vērtībā par visu maksājumu periodu. Savukārt, ja enerģijas izmaksas izdodas samazināt tā, ka tās pārsniedz garantētos ietaupījumus, ESKO līgumā tiek paredzēts, ka "papildu enerģijas izmaksu samazinājums" tiek sadalīts starp ESKO un pasūtītāju, kalpojot par stimulu ESKO un pasūtītājam palielināt līgumā paredzētos ietaupījumus. Līdz ar to pasūtītāja galvenās intereses energoefektivitātes pakalpojuma līgumā ir tajā garantētais enerģijas un ekspluatācijas izmaksu ietaupījums.
ESKO projekti ir īstenoti Cēsīs, Kovārņu ielā 31, kur daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas vienkāršoto renovāciju uzsāka 2010.gada rudenī un pabeidza nākamā gada vasaras sākumā. Izmantojot ESKO pakalpojumus, ir atjaunota daudzdzīvokļu māja Valmierā, Gaujas ielā 13, sasniedzot 50% enerģijas ietaupījumu.
Rotācijas fonds – draudzīgs finanšu instruments
Rotācijas fonds ir ilgtermiņa finanšu instruments investīciju projektu īstenošanai, nodrošinot projektu finansēšanu galvenokārt aizdevuma (dažkārt arī granta, t.i., neatmaksājama valsts atbalsta) veidā ar zemiem vai nulles procentiem. Parasti šāds fonds finansē projektus ar nodrošinātu atmaksāšanos (Latvijā nepieciešams galvenokārt energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamām ēkām) un pārskatāmu kreditēšanas laiku, atmaksātos līdzekļus izmantojot nākamo projektu kreditēšanai.
Kredīta atmaksu fondam uzsāk pēc projekta realizācijas, kad jau veidojas konkrēta līdzekļu ekonomija. Rotācijas fondu veido kā atsevišķu kontu (piemēram, pašvaldībā) vai atsevišķu struktūrvienību (piemēram, valsts līmenī).
Fonda līdzekļus veido donori, paredzot iemaksas fondā grantu, subsīdiju, kredītu vai citā veidā. Kredītus izsniedz uz noteiktu laiku ar fiksētu likmi un noteiktu atmaksas lielumu un biežumu.
Jau kopš 2009.gada šādi rotācijas fondi valsts līmenī ir izveidoti Igaunijā un Lietuvā, un tiem bez valsts finanšu līdzekļiem ir piesaistīti arī struktūrfondu un starptautisko banku zema procenta ilgtermiņa kredīti. Igaunijā Rotācijas fonda menedžmentu nodrošina šīs valsts attīstības finanšu aģentūra "KredEx" ar fiksēto likmi ap 3% uz 10 gadiem, izsniedzot kredītus ar vietējo banku starpniecību uz laiku līdz 20 gadiem. Lietuvā kredītus izsniedz uz 15 gadiem ar 3% likmi.
Rotācijas fonda veidošanu Latvijā valsts līmenī var uzskatīt par neatliekamu uzdevumu daudzdzīvokļu māju renovācijas atbalstam.
