Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jaunās programmas ietvaros gandrīz 13 500 ģimeņu būs iespēja ievērojami samazināt mājokļu siltumenerģijas patēriņu.
LV portāla infografika;
Designed by Freepik
Atskatoties dzīvojamo māju renovācijas neilgajā vēsturē, jāmin šā procesa aizsācēja Valentīna Jermaka, kas pirms astoņiem gadiem bija sava un kaimiņu nama siltināšanas rosinātāja Rīgā, Kurzemes prospektā. Tolaik ēkas atjaunoja par pašu dzīvokļu īpašnieku līdzekļiem, jo Eiropas Savienības (ES) atbalsta programma vēl nebija atklāta. Taču dzīvokļu īpašnieki tik un tā izrādījās ieguvēji.
Drīz pēc tam 2009.gadā parādījās pirmais ES un valsts līdzfinansējums 16,6 miljonu latu apmērā (kopumā tas bija vairākkārt lielāks), un tad arī sākās daudzdzīvokļu māju renovācija plašākā mērogā. Taču tā iešūpojās ļoti gausi, ar pierunāšanu, galvenokārt tādēļ, ka iedzīvotājiem tolaik nebija uzticības bankām, toties rūgta pieredze ar kredītiem un aizņēmumiem.
Gadu gaitā dzīvojamo ēku renovācija efektivitāti ir apliecinājusi praksē, jo vairāk tādēļ, ka atjaunotās, skaistās mājas ar paaugstināto siltumnoturību un tādēļ mazākiem maksājumiem par enerģiju ir reāls pozitīvā rezultāta apliecinājums. Daudzi dzīvokļu īpašnieki par siltināšanas projektiem sāka domāt tad, kad 2009.-2013.gada valsts atbalsta plānošanas periods (kā arī līdzfinansējums) beidzās un pieteikumus vairs nepieņēma. Iestājās gaidīšanas laiks neziņā, vai turpmāk šāds atbalsts būs un, ja būs, cik dāsns.
Tagad priecīga vēsts - Ministru kabineta noteikumi par valsts atbalsta pasākumu "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" apstiprināti valdības sēdē 15.martā.
Šajā dokumentā uzsvērts, ka pasākuma mērķa grupa un gala labuma guvēji būs dzīvokļu īpašnieki. Tā plānotais kopējais attiecināmais finansējums dzīvojamo namu renovācijai laikposmā no 2016.gada līdz 2023.gadam ir 166 470 588 eiro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums - 141 499 999 eiro, valsts budžeta līdzfinansējums - 24 970 589 eiro).
Jāatjauno ap 25 000 daudzdzīvokļu namu
"Jaunās programmas ietvaros līdz 2023.gadam plānots atbalstīt aptuveni 1700 ēku atjaunošanu, sniedzot iespēju gandrīz 13 500 ģimeņu sasniegt būtisku enerģijas ietaupījumu," prognozē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Latvijas daudzdzīvokļu namu fondu veido vairāk nekā 36 000 māju, no kurām gandrīz visas, izņemot nelielu daļu, ir uzbūvētas līdz 1993.gadam, kad ievērojami tika paaugstinātas prasības ēku norobežojošām konstrukcijām.
Kā vērtē eksperti, efektīvi renovēt iespējams 60-70% no Latvijas ēku sektora, tostarp aptuveni 25 000 daudzdzīvokļu māju. Turklāt par efektīviem siltumnoturības paaugstināšanas projektiem uzskatāmi tādi, kuros ieguldītās investīcijas atmaksājas ne vēlāk kā 20 gados. Jāpiebilst, ka šis laika periods ir daudzdzīvokļu māju būvkonstrukciju un inženiersistēmu vidējais lietderīgais kalpošanas ilgums.
Aizvadītajā ES plānošanas periodā no 2007.gada līdz 2013.gadam ar ES fondu atbalstu tika renovēti 3% jeb aptuveni 800 daudzdzīvokļu ēku. Pieņemot, ka renovācijas vidējās izmaksas uz ēkas kopējās platības kvadrātmetru ir 100 eiro, kopējais nepieciešamo investīciju apjoms dzīvojamā fonda sakārtošanai veido 3,8 miljardus eiro. Taču, ņemot vērā nākotnē paredzamo būvniecības izmaksu pieaugumu, nepieciešamais investīciju apjoms dzīvojamo ēku sektorā būtu lēšams ap 5,4 miljardiem eiro. Tādējādi gan 2007.-2013.gada, gan nākamajā ES fondu plānošanas periodā pieejamais publiskais finansējums veido tikai nelielu daļu no nepieciešamajām investīcijām.
"Gadu gaitā dzīvojamo ēku renovācija savu efektivitāti ir apliecinājusi praksē."
Aizvadītajā ES fondu plānošanas posmā ievērojamu pieredzi uzkrāja gan dzīvokļu īpašnieki, gan atbildīgās valsts iestādes un būvnieki, kuri īstenoja dzīvojamo namu renovācijas projektus. Līdz tam sabiedrībā par šiem jautājumiem bija visai zems informētības līmenis. Tika aprobētas arī jaunas materiālu un būvniecības tehnoloģijas, uzlabota energoauditu, tehnisko projektu un citu dokumentu kvalitāte, ēku sanācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas gaitā izveidotas jaunas, uzlabotas ēku apsaimniekošanas shēmas.
Tajā pašā laikā izgaismojās vairākas problēmas – pārāk ilgi investīciju atmaksāšanās termiņi, augstas aizdevumu procentu likmes, ierobežotas iespējas iegūt kredītus, zema būvdarbu kvalitāte. Sarežģīts bija arī nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanas process.
Taču galvenais - par spīti problēmām, dzīvokļu īpašnieki noticēja ieguvumiem, ko dod nama renovācija.
Finansēs efektīvus projektus
Lai saņemtu ES grantu (neatmaksājamu atbalsta maksājumu), pretendentam vajadzēs nodrošināt, lai 20 gadu laikā ieguvums no energoefektivitātes pasākumiem konkrētajā ēkā būtu lielāks par šo pasākumu izmaksām.
"Jaunie noteikumi paredz divu veidu grantus," informē AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" programmu vadītāja Dina Kaupere. "Ja projekta īstenošanai tiks piesaistīts komercbankas vai cita privātā investora finansējums, granta apmērs būs no 36% līdz 50% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām. Savukārt tad, ja komercbanka projekta īstenošanai aizdevumu atteiks, to varēs saņemt "Altum" ar procentu likmi 2% plus Euribor, bet ar samazinātu granta apmēru no 25% līdz 35%. Tas nozīmē, ka līdzfinansējumu namu siltināšanai tagad varēs saņemt arī tā dēvētās neperspektīvās mājas."
Jaunie MK noteikumi nosaka, ka uz grantu varēs pretendēt namu renovācijas projekti, kas pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas paredz plānoto siltumenerģijas patēriņu apkurei vismaz no 81 līdz 90 kilovatstundām uz kvadrātmetru (kWh/m2) gadā. Jo šis patēriņš būs mazāks, jo lielāks būs grants.
Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu attiecināmās izmaksās ir iekļauti:
Grantu gadījumā PVN ir attiecināms, ja pilnvarotā persona to nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
Ja dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai piesaista cita finansētāja finansējumu (piemēram, komercbanku vai alternatīvo ieguldījumu fondu), "Altum" grantu ieskaita energoefektivitātes paaugstināšanas pasākuma īstenošanai atvērtā kontā saskaņā ar sadarbības līgumu, kas noslēgts starp "Altum" un citu finansētāju. Ja dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona energoefektivitātes paaugstināšanas pasākuma īstenošanai piesaista "Altum" aizdevumu, tad Attīstības finanšu institūcija grantu izmaksā, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās personas iesniegtajiem pamatojošiem dokumentiem.
"20 gadu laikā ieguvumam jābūt lielākam par projekta izmaksām."
Citi nosacījumi atbalsta saņemšanai paredz, ka vienam dzīvokļa īpašniekam pieder ne vairāk kā 20% no kopējā dzīvokļu īpašumu skaita vai 20% domājamo daļu no kopīpašuma, ja daudzdzīvokļu mājas nedzīvojamo telpu platība (izņemot neapkurināmas bēniņu un pagrabu telpu platības) nepārsniedz 25% no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopējās platības un ja mājai plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas nepārsniedz 90 kWh/m2 gadā.
"Altum" kompetences centrs darbu sāks 18.aprīlī
Lai panāktu augstu renovācijas kvalitāti, "Altum" jaunizveidotā Kompetences centra konsultanti un eksperti dzīvojamo māju īpašniekiem un to pilnvarotajām personām sniegs ne tikai padomus, bet arī reālu palīdzību:
Lai atvieglotu projektu īstenotāju ceļu uz mērķi, paredzēts sagatavot standarta līgumu paraugus (Ekonomikas ministrija (EM) jau ir izstrādājusi būvuzraudzības un būvniecības līgumu paraugus).
"Rīkosim seminārus, konsultācijas, izdosim skaidrojošus bukletus," stāsta "Altum" Kompetences centra vadītājs Aldis Greķis. "Mūsu galvenais uzdevums ir iespējami vienkāršot dzīvojamo māju renovācijas procesu. Kompetences centrs sniegs atzinumu, ka nepieciešamā dokumentācija ir sagatavota atbilstoši pastāvošajām Latvijas būvnormatīvu prasībām. Protams, Kompetences centra eksperti nepārrēķinās, piemēram, energoaudita rezultātus, taču apsekos gatavos projektus, lai pārliecinātos, ka finansējums izlietots dokumentācijā paredzētajiem pasākumiem. Tāpat popularizēsim jaunas tehnoloģijas un materiālus."
Konsultācijas par tehniskiem ar ēku energoefektivitāti saistītiem jautājumiem sniegs arī "Altum" reģionālie centri, kas atrodas 24 Latvijas pilsētās (saraksts atrodams Attīstības finanšu institūcijas mājaslapā).
Kopumā "Altum" virsuzdevums ir nodrošināt, lai iedzīvotāju ieguvumi no ēkas siltināšanas būtu lielāki par projektā ieguldītajiem resursiem un valsts atbalsts mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanai sasniegtu mērķi - iespējami lielāko enerģijas ekonomiju. Tāpēc programma fokusēta uz atbalstāmo projektu ekonomisko pamatojumu, lai valsts atbalsts efektīvi nonāktu tieši līdz iedzīvotājiem.
Aprīlī Rīgā notiks EM un "Altum" rīkota programmas atklāšanas konference, kuras galvenais temats - programmas dotās iespējas un nosacījumi. Interesenti pasākuma norisei varēs sekot arī tiešraidē internetā.
Īpaši semināri notiks 13 Latvijas pilsētās - uz tiem tiks aicinātas pilnvarotās personas, kurām dzīvokļu īpašnieki būs uzticējuši viņu vārdā īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, kā arī slēgt līgumus un ar tiem saistītos darījuma dokumentus par aizdevumu, garantiju un grantu saņemšanu.
Tie vēl ir gaidāmi notikumi. Taču pienācis laiks sarosīties arī pašiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri vēlas renovēt savu namu: ar steigu jāsāk organizēt dzīvokļu īpašnieku kopsapulces un jāizvēlas pilnvarotā persona, kas iedzīvotāju vārdā organizēs energoefektivitātes pasākumus.
