NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
26. aprīlī, 2016
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Būvniecība

Sākas gatavošanās dzīvojamo māju renovācijai

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas uzsākšanas posmi.

Ekonomikas ministrijas infografika

Paredzēts, ka jūlijā varētu sākties pieteikumu pieņemšana daudzdzīvokļu māju siltināšanai, lai Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmas ietvaros piešķirtu valsts atbalstu – grantu – aizdevuma garantiju vai aizdevumu veidā. Programmu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Latvijas valsts.
īsumā
  • Jūlijā varētu sākties pieteikumu pieņemšana daudzdzīvokļu māju siltināšanai, lai projektu īstenošanai piešķirtu valsts atbalstu – grantu – aizdevuma garantiju vai aizdevumu veidā.
  • Atbalsts būs pieejams Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmas ietvaros.
  • Dzīvojamo namu renovācijai līdz 2023. gadam tiks atvēlēti aptuveni 166 miljoni eiro, kas paredzēti 1700 namu siltināšanai.
  • Lai varētu ķerties pie būvdarbiem, dzīvokļu īpašnieku pilnvarotai personai būs jāveic 14 darbības – sākot no programmas nosacījumu izzināšanas līdz būvdarbu sākšanai.
  • Lai izglītotu namu pārvaldniekus, dzīvokļu īpašniekus, viņu pilnvarotās personas, aprīlī sākti semināri, kas norisināsies visā valstī.

Lai šim procesam pienācīgi sagatavotos, kopš 18. aprīļa Latvijas Attīstības finanšu institūcija "Altum" ("Altum") ir uzsākusi konsultācijas interesentiem, kuri vēlas renovēt savus daudzdzīvokļu namus.

Meklēs papildu līdzekļus ēku renovācijai

Pirmais no Ekonomikas ministrijas un "Altum" rīkotā semināru cikla pasākumiem 19. aprīlī notika "Altum" telpās Rīgā, Doma laukumā. Tā laikā namu pārvaldniekiem, dzīvokļu īpašnieku biedrību pārstāvjiem, potenciālajiem energoefektivitātes projektu vadītājiem un citiem interesentiem tika sniegta izsmeļoša informācija par projektu sagatavošanu atbalsta saņemšanai daudzdzīvokļu ēku renovācijai.

Bet vēl pirms tam norisinājās konference "Atbalsts daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai", kuru atklājot ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens sacīja: "Jaunajā daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes uzlabošanas programmā ir saskatāmas vairākas būtiskas dimensijas. Vispirms jāuzsver, ka mēs esam atbildīgi pasaules pilsoņi un vēlamies mazināt nelabvēlīgas klimata pārmaiņas. Savu ieguldījumu šajā procesā dos arī Latvija.

"Programma ļauj samazināt iedzīvotāju tēriņus par siltumu, kā arī pagarināt māju kalpošanas laiku."

Neapšaubāmi, ka šī programma ir cieši saistīta ar mūsu labklājības līmeņa paaugstināšanu. Tā dod iespēju samazināt iedzīvotāju tēriņus par siltumu, kā arī pagarināt mūžu mūsu dzīvojamām mājām. Šī programma pilnīgi noteikti dos arī impulsu vairākiem valsts saimniecības sektoriem – enerģētikai, būvniecībai, būvmateriālu ražotājiem un citiem. Šajā ES plānošanas periodā līdz 2023. gadam būs pieejamas vairākas atbalsta programmas: dzīvojamo un valsts ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, turpināsies arī atbalsts siltuma trašu atjaunošanai, lai novērstu siltuma zudumus. Kopumā šajās atbalsta programmās Ekonomikas ministrija plāno ieguldīt vairāk nekā 330 miljonus eiro, no kuriem 166 miljoni tiks atvēlēti apmēram 1700 dzīvojamo namu renovācijai."

Taču šis ir tikai namu renovācijas ceļa sākuma posms, jo kopumā Latvijā jāsaved kārtībā aptuveni 20 tūkstoši šādu māju, informēja ministrs. "Tas nozīmē, ka kopā ar "Altum" sāksim darbu jaunu finanšu instrumentu veidošanā, kas tuvākā nākotnē ļautu risināt ēku renovācijas jautājumus. Eiropas Komisija tā dēvētā Junkera plāna ietvaros ir gatava meklēt ceļus, lai mēs varētu veidot ēku energoefektivitātes paaugstināšanas fondu. Tas dotu iespēju šo problēmu risināt jau pavisam citā līmenī."

Šeit jāatgādina, ka Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera investīciju plāns paredz trīs gadu laikā ES ekonomikai piesaistīt investīcijas vismaz 315 miljardu eiro apmērā. Tās tiks novirzītas vairāku konkrētu jomu atbalstam, tostarp projektiem, kas ietver dabas resursu efektīvu un drošu izmantošanu, klimata pārmaiņu jautājumu risināšanu. Šie jautājumi ir cieši saistīti ar ēku energoefektivitātes paaugstināšanu.

"Altum" uzsāk konsultācijas

"Pie mums jau ir vērsušies interesenti, kas ir gatavi sākt sava nama siltināšanas procesu," stāsta Attīstības finanšu institūcijas valdes locekle Inese Zīle. "Lai arī šo procedūru esam iespējami vienkāršojuši, ir vairākas nianses, kurām jāpievērš uzmanība."

Lai varētu ķerties pie būvdarbiem, dzīvokļu īpašnieku pilnvarotai personai būs jāsper četrpadsmit soļu – sākot no programmas nosacījumu izzināšanas līdz būvdarbu sākšanai.

Šajā pusgadā kopumā paredzēti 13 informatīvi semināri daudzās pilsētās no Preiļiem līdz Liepājai, no Valmieras līdz Bauskai. Pasākumu grafiku ikviens var aplūkot "Altum" mājaslapā un Ekonomikas ministrijas mājaslapā, kur iedzīvotāji, kam siltināšanas jautājums aktuāls, var uzzināt gan par energoefektivitātes projektu sagatavošanas nosacījumiem, gan dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšanas procedūru (kas interesē ļoti daudzus) un citiem šā procesa aspektiem.

"Altum" plāno, ka pirmos namu renovācijas līgumus varētu parakstīt šīs vasaras vidū. Izveidojusies situācija visai bažīgus gan dara būvniekus, jo klāt būs rudens, kad āra darbus, it sevišķi lielajos projektos, veikt vairs nebūs iespējams. Daudzstāvu nama fasādes siltināšanas darbi, ja nerodas sarežģījumi, parasti tiek paveikti trīs, četru mēnešu laikā. Tas nozīmē, ka plašāka namu renovācija reāli var sākties tikai nākamā gada pavasarī.

"Altum" mājaslapā ir atrodams arī Ēku energoefektivitātes kalkulators, kas paredzēts energoefektivitātes projekta attiecināmo izmaksu ekonomiskā pamatojuma aprēķināšanai. Ar kalkulatoru var veikt šādas darbības:

  • aprēķināt energoefektivitātes projekta izmaksas;
  • noteikt energoefektivitātes  projekta izmaksu sadalījumu attiecināmajās un neattiecināmajās izmaksās;
  • izplānot energoefektivitātes projekta finansējuma avotus – granta apmēru, komerciālā aizdevuma (kuram var piesaistīt programmas garantiju) vai "Altum" aizdevuma lielumu, kā arī nepieciešamā privātā līdzfinansējuma (dzīvokļa īpašnieka resursi, mājas uzkrājums, papildu piesaistītie resursi) apjomu;
  • izplānot aizdevuma, kas nepieciešams attiecināmo izmaksu segšanai, apjomu un aizdevuma termiņā nomaksājamo procentu apjomu;
  • konstatēt, vai pie attiecīgajiem pieņēmumiem plānotās izmaksas ir ekonomiski pamatotas 20 gadu periodā.

Ja kalkulators ziņo, ka energoefektivitātes projekts ir ekonomiski nepamatots, precizējot tajā ievadīto informāciju (pieņēmumus), ir iespējams pārliecināties, pie kādiem parametriem attiecīgais projekts būs ekonomiski pamatots.

Sīkāku informāciju par dokumentācijas sagatavošanas noteikumiem, citiem ar ēku renovāciju saistītiem jautājumiem iespējams saņemt 24 "Altum" reģionālajās nodaļās. 

Ieguldījumu dod arī pašvaldības

Līdz šim dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanā vislabāk ir veicies liepājniekiem. Šajā pilsētā kopumā nosiltinātas 110 daudzdzīvokļu mājas. Uz pusi mazāk namu renovēts Valmierā un Ventspilī, bet Rīgā tikai 47 ēkas. Jāteic, ka aizvadītajā ES plānošanas periodā stipri atpalikusi ir Latgale. Šā reģiona pilsētās renovēto māju uzskaitei pietiek ar vienas rokas pirkstiem. 

"Aizvadītajos gados Cēsīs maksa par siltumu ir augusi vairākas reizes," skaidro Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA "CDzP" valdes loceklis Ģirts Beikmanis. "Tāpēc dzīvokļu īpašnieki visai ātri aptvēra, ka vienīgā rēķinu samazināšanas iespēja ir sava nama renovācija. Cēsīs ir šobrīd nosiltināti 15 nami. Tai skaitā vairākus ir renovējusi arī energoservisa kompānija (ESKO). Šis veids ir īpaši labs tad, ja dzīvokļu īpašnieki nevar pieņemt kopīgu lēmumu un pašu spēkiem organizēt sava nama atjaunošanu. Taču jāņem vērā, ka investors – ESKO kompānija - resursus ieguldīs tikai tādās mājas, kuras dos zināmu peļņu."

Daudzviet būtisku atbalstu dažādu programmu ietvaros sniedz pašvaldības. Tās, piemēram, finansē tehniskās dokumentācijas, tostarp energoaudita sagatavošanu, namu pagalmu labiekārtošanu, dažādu iedzīvotāju aktivitāšu atbalstu. Parasti lielāku atbalstu saņem tās mājas, kuru dzīvokļi īpašnieki, ieguldot savus līdzekļus, nolēmuši paaugstināt sava nama energoefektivitāti.

"“Altum” pirmos namu renovācijas līgumus varētu parakstīt vasaras vidū."

Arī Rīgas dome ir pieņēmusi saistošos noteikumus Nr. 47 "Par kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība sniedz palīdzību energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā". Tie paredz līdzfinansējumu 80% apmērā no energoaudita izmaksām, bet ne vairāk kā 426,86 eiro apmērā. Līdzīgu atbalstu sniedz arī citas Latvijas pašvaldības.  

"Labs stimuls namu siltināšanai bija pirmie gatavie projekti," uzsver Ģ. Beikmanis. "Pēcāk dažu namu dzīvokļu īpašnieki pat pieņēma lēmumu līdzfinansējumu ieguldīt dziļākai nama modernizācijai. Piemēram, būtiski rekonstruējām siltuma apgādes sistēmu un ieviesām siltuma uzskaiti. Tāpat ārpus dzīvokļiem ierīkojām aukstā ūdens skaitītājus. Turklāt konstatējām, ka vienlaikus pazuda tā dēvētais ūdens patēriņa koeficients, kas radās, savlaicīgi nenolasot rādījumus, kā arī veicot dažādas manipulācijas ar šo mērierīci. Visos īstenotajos projektos siltuma ietaupījums pārsniedz 50 procentus. Taču tas nav viss: īpašnieki sāk justies kā sava īpašuma saimnieki, uzlabojas pat maksājumu disciplīna."

"Lai veicinātu namu renovāciju, svarīga ir sadarbība starp iedzīvotājiem, namu apsaimniekotājiem, vietējo pašvaldību, būvniekiem, "Altum" un citiem dalībniekiem," uzsver Liepājas pilsētas domes izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens. "Tikai tad mēs varēsim sekmīgi salikt šo puzli – siltinātu namu. Māju siltināšanu mēs uzsākām 2007. gadā, izmantojot pašvaldības līdzfinansējumu. Kopumā, izmantojot ES fondus, kā arī privātu līdzfinansējumu, esam renovējuši 120 dzīvojamo māju.

Jāuzteic, ka saskaņā ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas reglamentē ēku siltināšanas procesu, tagad attiecināmās izmaksās tiks iekļauta arī projektu vadība. Iepriekšējā plānošanas periodā cilvēki, kuri realizēja projektu, nesaņēma atlīdzību, kaut gan šis darbs ir ļoti smags un nepateicīgs. Domājams, tas būs labs stimuls, lai veicinātu namu renovāciju.

Labota arī situācija ar tā dēvētajiem neperspektīvajiem rajoniem. Tagad, ja nesanāk ar bankām, līdzfinansējumu var meklēt "Altum". Resursus varēs iegūt arī nelielu dzīvojamo namu renovācijai, jo būvdarbu izmaksas šādās ēkās ir augstākas nekā lielās daudzstāvu mājās."

M. Tīdens arī uzskata, ka ir jāvienkāršo dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšanas procedūra. Tāpat bažīgus dara tas, ka, vēršoties plašumā ēku renovācijai, var pietrūkt būvnieku, no kuriem daudzi šobrīd strādā ārzemēs. Tātad kaut kas jādara, lai šie speciālisti atgrieztos Latvijā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU