SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
29. septembrī, 2016
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Būvniecība
2
2

Sāk finansēt energoefektivitātes programmu daudzdzīvokļu ēkās

Latvijā notiek padomju laikā būvēto daudzdzīvokļu māju pasliktināšanās. Viena no iespējām tās atjaunot ir iesaiste energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu programmā.

FOTO: Edijs Pālens/ LETA

“Attīstības finanšu institūcija “Altum”” (“Altum”) sākusi izsniegt finansējumu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu finansēšanai daudzdzīvokļu ēkās. Sešu gadu laikā šajā programmā plānotie privātie līdzekļi kopā ar Eiropas Savienības fondiem varētu sasniegt 301 miljonu eiro. Arī viena no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) šogad apstiprinātās stratēģijas Latvijā izvirzītajām prioritātēm nākamajiem četriem gadiem ir enerģētikas sektors, it īpaši energoefektivitāte. Salaspilī ar ERAB atbalstu drīzumā sāks īstenot pirmo pilotprojektu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai, ar mērķi sadarbībai ar banku iekustināt arī citas pašvaldības.
īsumā
  • Viena no lielākajām energoefektivitātes paaugstināšanas iespējām Latvijā ir dzīvojamo ēku sektorā.
  • Sešu gadu laikā iecerēts renovēt 1030 dzīvojamās mājas.
  • Kopējais piesaistītais finansējums programmai varētu sasniegt 301 miljonu eiro.
  • Salaspilī ar ERAB atbalstu drīzumā sāks īstenot pirmo pilotprojektu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai.

ERAB, Finanšu ministrijas un "Altum" organizētajā biznesa forumā par energoefektivitātes veicināšanu un investīcijām uzņēmumu attīstībai un konkurētspējas uzlabošanai, kas notika septembra otrajā pusē, ERAB pilnvarniece Latvijā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka zināšanas par ERAB piedāvātajām iespējām uzņēmēju, kā arī valsts un pašvaldību institūciju vidū ne vienmēr ir pietiekamas un ka Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu, īpaši grantu, pieejamība joprojām nepamatoti aizēno citu starptautisku un vietējo finanšu institūciju sniegtās alternatīvas, kas nav tālredzīgi.

Ekonomikas ministrs un Ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens akcentēja, ka ERAB Latvijā piedalās vairāk nekā 70 projektu realizācijā ar kopējo vērtību virs 600 miljoniem eiro. 43% no veiktajām investīcijām ir nonākušas finanšu sektorā, 37% - enerģētikā, bet 19% - rūpniecības un pakalpojumu nozarē.

ERAB akcenti

ERAB Latvijā vēlas attīstīt investīcijas enerģētikas sektorā un energoefektivitātes paaugstināšanā, apliecināja ERAB Polijas un Baltijas reģionālais direktors Gžegožs Zielinskis. Viena no plašākajām energoefektivitātes paaugstināšanas iespējām Latvijā ir dzīvojamo ēku sektorā. ERAB saskata lielu potenciālu iesaistei projektos, tostarp meklējot jaunus veidus, kā nodrošināt energoefektivitātes ilgtspēju sadarbībā ar "Altum", privāto sektoru un valsts un pašvaldību institūcijām.

ERAB Centrālās, Dienvidu un Austrumeiropas direktore Silvija Gansere-Potsa norādīja, ka ERAB līdz 2020. gadam ir izvirzījusi mērķi 40% no investīcijām ieguldīt "zaļajā" ekonomikā. Un energoefektivitātes paaugstināšana ir viena no prioritātēm šī mērķa sasniegšanai.

Sāk īstenot energoefektivitātes programmu

Septembra vidū Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) un "Altum" noslēdza līgumu par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma piešķiršanu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu finansēšanai dzīvojamajās ēkās, kā arī konsultāciju sniegšanai un informēšanai par pieejamo atbalstu. ERAF atbalsts paredzēts MK noteikumu Nr. 160  "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās"  ietvaros. ES fondu finansētajā pasākumā  ir pieejami  156 308 026 eiro, no tiem ERAF finansējums ir  132 861 817 eiro, valsts budžeta līdzekļi – 23 446 209 eiro.

"Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš foruma dalībniekus informēja, ka, lai gan jau ir dots starts energoefektivitātes paaugstināšanas programmai dzīvojamās ēkās, taču neviens no pārdesmit jau iesniegtiem projektiem neatbilst vajadzīgajiem kritērijiem un ir jāuzlabo. "Altum" projektus sāka pieņemt jau no 18. aprīļa.

Renovēs 1030 mājas

Sešu gadu laikā iecerēts renovēt 1030 dzīvojamās mājas. Kopējais piesaistītais finansējums programmai varētu sasniegt 301 miljonu eiro, un tie būs gan granti (25-50% no projekta izmaksām), gan privātā sektora aizdevumi (iespējama "Altum" garantija līdz 80% no finansējuma) un "Altum" aizdevumi, gan arī piesaistītais privātais līdzfinansējums no māju iedzīvotājiem.

"Lai gan jau ir dots starts energoefektivitātes paaugstināšanas programmai dzīvojamās ēkās, taču neviens no pārdesmit jau iesniegtiem projektiem neatbilst vajadzīgajiem kritērijiem un ir jāuzlabo."

28. septembrī "Altum" ar banku "Citadele" kā pirmo komercbanku parakstīja līgumu par sadarbību daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes programmas īstenošanai, kas uzsāk līdzfinansējuma piešķiršanu jaunās programmas ietvaros.

LV portāls publikācijā "Sākas gatavošanās dzīvojamo māju renovācijai" jau rakstīja, ES fondu projektu paredzēts īstenot, lai veicinātu energoefektivitātes paaugstināšanu un viedas energovadības un atjaunojamo energoresursu izmantošanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Galvenie nosacījumi atbalsta saņemšanai būs dzīvokļu īpašnieku lēmums par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanu un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ekonomiskais pamatojums. Lai saņemtu ES fondu finansējumu, siltuma izmaksu ekonomijai 20 gadu laikā ir jāpārsniedz projekta izmaksas.

ERAB līdzdalība

""Altum" atbalsta grozījumus MK noteikumos Nr. 160, paredzot, ka programmas finansētāji var būt arī starptautiskās finanšu institūcijas. ERAB pieredze energoefektivitātes projektu finansēšanā paplašinās finansētāju loku, kuru māju īpašnieki varēs izvēlēties savu projektu finansēšanai. ERAB uzsāktā sadarbība ar Salaspils novada domi un SIA "Salaspils siltums" parāda, ka šādu modeli būs iespējams izmantot arī citās Latvijas pašvaldībās. Tuvākajā laikā "Altum" parakstīs sadarbības memorandu ar ERAB par piedalīšanos šajā energoefektivitātes programmā," sacīja R. Bērziņš.

"Altum" arī atbalsta grozījumus MK noteikumos Nr. 160, paredzot tajos iekļaut arī atbalstu energoservisa (ESCO) kompānijām. Papildus plānots izveidot speciālu ESCO refinansēšanas fondu, kas nodrošinātu ESCO modeļa plašāku pielietojumu Latvijā un kura lielums varētu būt 10 miljoni eiro. ESCO refinansēšanas fonda ieguldītāji kopā ar privātajiem finansētājiem varētu būt gan ERAB, gan "Altum". Tuvākajā laikā varētu tikt parakstīts "Altum" un ERAB sadarbības memorands ESCO modeļa izmantošanai.

Salaspils pilotprojekts

Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars, uzstājoties biznesa forumā, akcentēja, ka liela vērība jāpievērš tam, kāds pēc vairākiem gadiem Latvijā būs dzīvojamais fonds. "Varbūt es mazliet pārspīlēšu, bet mums tomēr ir ļoti rūgta pieredze ar "Maximu". Varam iedomāties, kas notiktu, ja saskartos ar līdzīgu traģēdiju daudzdzīvokļu bloka mājā. Lai dievs nedod, bet, manuprāt, tikai tad mēs sāktu kaut ko pa īstam šajā jautājumā darīt. Jo ir pagājuši 25 gadi pēc neatkarības [atgūšanas] un zināmā mērā pārsvarā Latvijā diezgan pasīvi vērojam daudzdzīvokļu fonda pasliktināšanos, kas notiek nepārtraukti, lielā mērā uzskatot, ka tas ir dzīvokļu īpašnieku primārais jautājums, un domājot, ka to visu atrisinās brīvais tirgus. Bet brīvais tirgus šīs problēmas nerisina."

Analizējot pieredzi ēku sakārtošanā Latvijā, Salaspils novada dome secinājusi, ka vislabākie panākumi ēku stāvokļa uzlabošanā ir tām pašvaldībām, kur šo darbu veic pašvaldību kapitālsabiedrības.

Uzsāks pirmo trīs ēku renovāciju

Salaspils novada teritorijā atrodas vairāk nekā 100 daudzdzīvokļu bloka mājas no padomju laikiem. Ko pašvaldība var darīt šo māju iedzīvotāju dzīves uzlabošanai? Energoefektivitātes projekta realizācijai dome ir deleģējusi pašvaldības siltumapgādes firmu "Salaspils siltums".

R. Čudars: "Sākotnēji saņēmām diezgan daudz jautājumu par to, kā siltumapgādes uzņēmums, kura komerciālās intereses ir siltumenerģijas pārdošana un pārvade, iesaistās patēriņa daļas samazināšanā, norādot, ka varbūt eksistē kāda pretruna. Bet tās nav, ja skatāmies uz pašvaldības centralizēto siltumapgādes sistēmu kā vienotu veselumu. Arī Skandināvijas pieredze rāda, ka teritorijās, kur ir aukstas un garas ziemas, ražošana vairumā ir izdevīgāka nekā ražošana atsevišķi."

"Mums ir ļoti rūgta pieredze ar “Maximu”. Varam iedomāties, kas notiktu, ja saskartos ar līdzīgu traģēdiju daudzdzīvokļu bloka mājā. Lai dievs nedod, bet, manuprāt, tikai tad mēs sāktu kaut ko pa īstam šajā jautājumā darīt."

Salaspils novada pašvaldības vadītājs uzsvēra, ka ERAB iesaiste daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas projektā ir īpaša un ERAB to uzskata par zināmu pilotprojektu, lai varētu parādīt, ka tas funkcionē. "No ERAB ir notikusi būtībā šī biznesa ekspertīze, lai saprastu, vai tam ir kāds ekonomisks pamats. Un tas ir. Ceru, ka tuvākajā laikā izdosies galu maisam pavērt vaļā," teica R. Čudars.

SIA "Salaspils siltums" ēku atjaunošanas projektu vadītāja Renāte Bražinska LV portālam skaidroja, ka līgums ar ERAB ir sagatavošanas stadijā un vēl nav parakstīts, tāpēc sīkāki nosacījumi netiek atklāti. Kopumā varētu atjaunot piecas daudzdzīvokļu ēkas un, iespējams, pēc dažiem mēnešiem tiks uzsākta pirmo trīs ēku renovācija.

Iespējas perspektīvā

"Šajā ES fondu periodā var nosiltināt 5-7% no visām Latvijas daudzdzīvokļu mājām. Kādus instrumentus īpašumu uzlabošanā pēc tam piedāvāsim iedzīvotājiem?" forumā jautāja R. Čudars.

"Pieļauju, ka atbalsts no ES nebūs vai būs citādāks. Iespējams, arī valsts nenolems piešķirt kādas īpašas subsīdijas vai dāvinājumus šīs problēmas risināšanai. Tas nozīmē, ka īpašumu uzlabošanas jautājumi būs pilnībā uz dzīvokļu iemītnieku pleciem. Tas nozīmē, ka viņi skaitīs katru kapeiku. Ka procentu jautājumi, ilgtermiņa naudas cenas jautājumi būs ļoti svarīgi. Tāpēc apsveicami ir dažādu finanšu instrumentu piedāvājumi, kas ļautu piedāvāt paredzamu, saprotamu finanšu shēmu."

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU