Energoefektivitāte ir attiecība starp iegūto preci vai pakalpojumu un patērēto enerģiju. Energoefektivitātes paaugstināšanas būtība ir samazināt preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai patērēto enerģijas apjomu, nepazeminot to kvalitāti. Energoefektīvi risinājumi ļauj ražotājiem samazināt produktu pašizmaksu un sabiedrībai ietaupīt uz saņemto pakalpojumu rēķina.
Savukārt ēkas energoefektivitāte ir siltumenerģijas un elektroenerģijas daudzums, kas tiek patērēts, lai nodrošinātu visu dzīvošanai nepieciešamo procesu (apkure, ventilācija, apgaismojums, karstā ūdens apgāde u.c.) norisi ēkā. Attiecīgi ēkas energoefektivitātes veicināšana nozīmē pasākumu kopumu, kas ļauj ievērojami samazināt siltuma un elektroenerģijas patēriņu ēkā. Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem ēku energoefektivitātes veicināšanā ir renovācija jeb kapitālais remonts, kad būvē tiek veikti tehniski un funkcionāli uzlabojumi.
No kvēlspuldzes līdz enerģētiskās drošības stiprināšanai
Ēku renovācija siltumenerģijas patēriņu apkures sezonā ļauj samazināt līdz pat 40%, kas nozīmē ievērojamu finansiālo ietaupījumu. SIA "Jelgavas nekustamo īpašumu pārvalde" (JNĪP) tehniskais direktors Oļegs Kukuts atklāj: "Ir gadījumi, kad renovēto ēku dzīvokļu īpašnieki rāda savus rēķinus, kur par trīsistabu dzīvokli janvārī jāmaksā 20 eiro, bet kaimiņu mājā, kas nav renovēta, par tādu pašu dzīvokli jātērē 140 eiro. Tā, protams, ir liela starpība, un tālab rodas arī motivācija."
Taču tas nav vienīgais ieguvums: ēku, māju un dzīvokļu īpašnieki līdz ar renovāciju pagarina ēkas dzīves ciklu jeb mūžu, uzlabo gan ēkas ārējo izskatu, gan mikroklimatu telpās, kā arī sakārto apkārtējo vidi. Bieži vien estētiskais baudījums, kas gūts no ēkas atjaunošanas, ir tikpat svarīgs, kā finansiālais ietaupījums.
"Ēku renovācija siltumenerģijas patēriņu apkures sezonā ļauj samazināt līdz pat 40%."
Ekonomikas ministrijas (EM) Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta referente Inguna Ozoliņa uzsver: "Energoefektivitāte ir plašs jēdziens, tas attiecināms ne tikai uz ēku renovāciju, bet arī uz sabiedrības dzīvi kopumā!"
I.Ozoliņa skaidro, ka energoefektivitātes paaugstināšanai mājsaimniecībās iedzīvotāji var nomainīt vecās kvēlspuldzes un sadzīves elektroiekārtas uz efektīvākām, regulāri sekot līdzi rēķiniem par patērēto enerģiju un izvērtēt iespējas ieradumu maiņai. Savukārt ražošanas sektorā, izmantojot modernas un energoefektīvas iekārtas un tehnoloģijas vai ieviešot energopārvaldības sistēmu, iespējams ne vien samazināt saražoto produktu pašizmaksu, bet arī vides piesārņojumu. Svarīga ir valsts un pašvaldību loma energoefektivitātes veicināšanā, ar savu piemēru un arī atbalstu rosinot iedzīvotājus ieviest energoefektīvus risinājumus. Un visbeidzot, energoefektivitāte ir svarīga arī enerģētiskās drošības stiprināšanā: jo efektīvāk izmantojam energoresursus, jo mazāk tos nepieciešams importēt.
"Mūsu sabiedrībā izpratne par energoefektivitātes lomu tikai veidojas, mēs pakāpeniski apzināmies energoefektivitātes paaugstināšanas sniegtās priekšrocības un līdz ar to - energoefektivitātes pasākumu nepieciešamību. Reizēm šķiet, ka mums varbūt trūkst ticības, ka energoefektivitātes pasākumi dos kaut kādus jūtamus ieguvumus," atzīst I.Ozoliņa.
Latvijas energoefektīvākās ēkas meklējumos
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību energoefektivitātes jautājumam, EM sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un žurnālu "Būvinženieris" jau piekto gadu rīko konkursu "Energoefektīvākā ēka Latvijā". Tā mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, renovāciju un rekonstrukciju.
Konkursa pozitīvo ietekmi uz sabiedrību atzīst arī O.Kukuts. Viņa pārstāvētā JNĪP iepriekšējos gados konkursam pieteikusi vairākus namus, kuri kļuva par laureātiem. O.Kukuts uzskata: "Pateicoties konkursam, dzīvokļu īpašnieki sapratuši energoefektivitātes pasākumu ieguvumus un savu lomu to īstenošanā. Neviens viņu vietā to nedarīs, viss ir pašu rokās! Un tā ir ne tikai Jelgavā, bet visā Latvijā, kur vien kādas ēkas ir siltinātas. Mēs taču visu Latviju ne tikai siltinām, bet arī uzlabojam un padarām skaistāku vidi mums apkārt!" ar lepnumu pauž O.Kukuts.
Konkursā projektus ik gadu iesniedz vairāk nekā 40 pretendentu. Konkursa žūrijā apvienojušies dažādu specialitāšu eksperti, kuri katrs savā jomā niansēs izvērtē konkursam pieteiktās ēkas; jau pēc kārtējā konkursa noslēguma žūrija uzsāk diskusiju par nākamā konkursa vērtēšanas sistēmu un kritērijiem.
"Bieži vien estētiskais baudījums, kas gūts no ēkas atjaunošanas, ir tikpat svarīgs, kā finansiālais ietaupījums."
Žūrijas komisijas vadītāja, žurnāla "Būvinženieris" galvenā redaktore un Latvijas Būvinženieru savienības valdes locekle Mārīte Šperberga uzsver: "Žūrijas intensīvais darbs apliecina to, ka konkurss nav formāls. Tā gaitā rūpīgi tiek meklēti un arī atrasti labākie piemēri energoefektivitātei Latvijā."
Gaidot šā gada konkursa pieteikumus, M.Šperberga ar gandarījumu atzīst, ka konkursa mērķis jau ir sasniegts – ievērojami ir palielinājusies sabiedrības izpratne par energoefektivitāti, renovētās ēkas kļūst arvien energoefektīvākas, tiek rasti dažādi jauni risinājumi vēl labāku rezultātu sasniegšanai, kā arī katru gadu uzlabojas konkursam iesniegto projektu kvalitāte. Pieredzei ir liela nozīme visās jomās – gan energoefektivātes pasākumu īstenošanā, gan konkursa žūrijas darbā.
Viņa arī pauž pieredzē balstītu viedokli: "Latvija ir dažāda, mums ir ļoti dažādas pašvaldības, un atšķirīga ir to aktivitāte energoefektivitātes pasākumu īstenošanā un līdz ar to - arī dalībai konkursā."
Šajā jomā darbīgākās pašvaldības ir Liepājā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Saldū. Diemžēl līdz šim ļoti mazs pieteikumu skaits bijis no Latgales.
Tāpēc šogad konkursa organizatori īpaši cenšas uzrunāt Latgales pašvaldības, būvuzņēmumus un apsaimniekotājus. "Arī Latgalē ir labas būves, kuras pelnījušas novērtējumu, atzinību un plāksnīti "Energofektīvākā ēka Latvijā"," stāsta konkursa žūrijas komisijas vadītāja. Protams, liela nozīme ir arī uzņēmīgiem namu iedzīvotājiem un apsaimniekotājiem.
Ieceres īstenošanā svarīga cilvēku attieksme
Sabiedrībā pārsvarā valda uzskats, ka ēku renovācija un energoefektivitātes paaugstināšana iespējama tikai ar milzīgiem ieguldījumiem, tostarp piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu. Tomēr M.Šperberga norāda, ka ieceres īstenošanā ļoti liela nozīme ir cilvēku attieksmei, ieinteresētībai un entuziasmam.
Žūrijas komisijas vadītāja spilgti atceras, kā konkursa pirmajā gadā tika apbalvota Valentīna Jermaka no Rīgas, kura sava nama renovācijai bija veltījusi daudz pūļu un enerģijas. Viņa pacietīgi bija apstaigājusi visus lielās daudzstāvu mājas dzīvokļus un pārliecinājusi nama iedzīvotājus par renovācijas nepieciešamību. Šī kundze ar savu entuziasmu un neatlaidību spēja pārliecināt pat tos, kuri sākumā bija noskaņoti skeptiski. Turklāt māja tika atjaunota bez Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma.
Siltināšanas rezultāti bija labi, un cilvēki juta būtisku līdzekļu ietaupījumu. Arī tie mājas iedzīvotāji, kas sākotnēji bija pret mājas renovāciju, pateicās V.Jermakai par paveikto. Pēc tik radikālām pārmaiņām blakus mājas iedzīvotāji lūdza, lai V.Jermaka arī viņu mājai noorganizē renovāciju, jo pašiem trūkst uzņēmības un entuziasma.
"Tas tikai vēlreiz apliecina, ka jebkurš paveiktais darbs ir atkarīgs gan no mūsu vēlmes kaut ko darīt, gan no uzņēmības un spējas pārvarēt savu ierasto slinkumu," uzskata M.Šperberga.
Kaut gan renovēto ēku skaits un sabiedrības izpratne energoefektivitātes jomā mūsu valstī ar katru gadu pieaug, vēl tāls ceļš ejams, lai šajā jomā sasniegtu attīstītākās valstis Eiropā.
Pēc M.Šperbergas domām, tieksme pēc energoefektīvām ēkām kļuvusi visai lipīga. "Ja pilsētas vienā kvartālā ir renovēta viena māja, tad nākamajā gadā tai blakus tiek renovētas vēl vairākas ēkas. Redzot skaistu māju un patiesu ietaupījumu, kaimiņos esošo namu iedzīvotāji daudz drošāk pieņem lēmumus arī par savas ēkas renovāciju. Turklāt, ierodoties žūrijas komisijai, iedzīvotāji ar gandarījumu stāsta, cik viņiem tagad ir labi, cik viņu ēka ir skaista un ne tikai skaista, bet arī silta un lētāka uzturēšanā. Viņi lepojas ar paveikto. Un mēs lepojamies ar viņiem!"
Šogad konkursā "Energoefektīvākā ēka Latvijā" energoefektivitāte tiks vērtēta renovētām daudzdzīvokļu ēkām, daudzdzīvokļu ēkām - jaunbūvēm, sabiedriskām ēkām, vienģimenes un industriālām ēkām. Līdz 15.maijam aicinām iesniegt pieteikumus konkursā "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015". Sīkāka informācija publicēta konkursa mājaslapā www.energoefektivakaeka.lv.
