Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
MK noteikumu 20 pielikumos ir ietvertas metodikas un kritēriji, kā aprēķināma maksa par siltumenerģijas vai dabasgāzes piegādes pakalpojumiem.
LV portāla infografika;
Designed by Freepik
Septembra vidū pieņemtie Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.524 "Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem" noteic, kā aprēķināma un uzskaitāma katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem.
MK noteikumus papildina 20 pielikumi
Jaunajos MK noteikumos, kas stājās spēkā 30.septembrī, un šā normatīvā akta 20 pielikumos ir ietvertas metodikas un kritēriji, kā aprēķināma maksa par siltumenerģijas vai dabasgāzes piegādes pakalpojumiem. Dzīvokļu īpašnieki maksājamās daļas aprēķināšanai varēs izvēlēties sev piemērotākās metodikas.
Turklāt šī kārtība ir piemērojama gan tiešajos norēķinos, gan arī tad, ja norēķini tiek veikti ar pārvaldnieka starpniecību. Jāuzsver, ka regulējums neprasa tūlītēju pāreju uz jauno aprēķinu kārtību. Tikai tad, ja tiek slēgts jauns līgums ar dzīvojamās mājas īpašniekiem par attiecīgo pakalpojumu, tajā vajadzēs ietvert regulējumā noteikto metodiku vai kritērijus.
Savukārt dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā nepārņemtās mājās, ja vien viņi paši vai pārvaldnieks nebūs lēmis par jauna pakalpojuma līguma noslēgšanu, dzīvokļu īpašnieka maksājamā daļa par saņemto pakalpojumu tiks noteikta, ievērojot citus noteikumus - MK noteikumus Nr.1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu".
"Dzīvokļu īpašnieki maksājamās daļas aprēķināšanai varēs izvēlēties sev piemērotākās metodikas."
Šajos noteikumos jau ir sīki definēts, kā veicama samaksa par daudzdzīvokļu mājas uzturēšanai nepieciešamajiem siltumenerģijas, ūdensapgādes, kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem, ja tos sniedz ar valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības starpniecību. Šajos noteikumos iekļautais regulējums ir piemērojams līdz dienai, kamēr dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas un pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības un dzīvokļu īpašnieki nav savstarpēji vienojušies par to, kā tiek noteikta katra īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu un tā sniegšanas kārtība.
Papildus iepriekš minētajam jaunie MK noteikumi Nr.524 paredz dažādas maksājamās daļas noteikšanas kārtību atkarībā no tā, vai telpu grupas statuss ir dzīvoklis, nedzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca. Tas saistīts ar šo telpu grupu atšķirīgajiem lietošanas veidiem; proti, ja dzīvojamo telpu grupas lietošanas mērķis ir dzīvošana, tad nedzīvojamo telpu grupu - mākslinieku darbnīcu vai nedzīvojamo telpu - lietošanas mērķi katrai ir atšķirīgi. Nedzīvojamās telpas galvenokārt izmanto saimnieciskās darbības veikšanai, savukārt mākslinieka darbnīcu var izmantot gan mākslinieka radošai darbībai, gan arī dzīvošanai.
Kā maksāt par ūdeni, kanalizāciju un sadzīves atkritumu izvešanu
Atbilstoši jaunajiem MK noteikumiem kopējo dzīvojamās mājas īpašniekiem piegādātā ūdens daudzumu nosaka, ņemot vērā šīs mājas ūdens uzskaites mezglā (kas izvietots uz ūdensvada ievada ēkā vai līdz ūdensvada ievadam ēkā) uzstādītā komercuzskaites mēraparāta rādījumu.
Savukārt maksājamo daļu par piegādāto ūdeni dzīvojamās mājas īpašnieki var noteikt vairākos veidos:
Ja ūdens patēriņa skaitītājus neizmanto, maksājamo daļu par ūdeni var noteikt:
Ja izmanto ūdens patēriņa skaitītājus, maksājamo daļu par piegādāto ūdeni nosaka atbilstoši dzīvoklī, nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā uzstādītā ūdens patēriņa skaitītāja rādījumam.
Tomēr visiem ir zināms, ka bieži veidojas pat ievērojama starpība starp dzīvojamās mājas ūdens uzskaites mezglā uzstādītā mēraparāta rādījumu un ūdens patēriņu, ko uzrāda dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās uzstādītie ūdens patēriņa skaitītāji. To var izraisīt cauruļu avārijas, dzīvokļu īpašnieku ne visai godīga rīcība ar dzīvokļos uzstādītajiem ūdens patēriņa skaitītājiem, arī citi iemesli. Taču viens ir skaidrs – ūdens piegādātājam par kopumā patērēto ūdeni vajadzēs maksāt atbilstoši tā dēvētā mājas ienākošā skaitītāja rādījumiem.
Ko darīt ar radušos starpību? MK noteikumi noteic, ka dzīvojamās mājas īpašnieki var vienoties par ūdens patēriņa starpības segšanu šādos veidos:
MK noteikumi paredz arī situāciju, ka šo starpību sedz dzīvokļu īpašnieki, kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu dzīvojamās mājas īpašnieka noteiktajā termiņā (bet ne mazāk kā trīs mēnešus pēc kārtas), nav uzstādījuši ūdens patēriņa skaitītājus dzīvokļos, nedzīvojamās telpās vai mākslinieka darbnīcās, kā arī
atkārtoti nav ļāvuši veikt dzīvoklī, nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, vai kuru dzīvokļos, nedzīvojamās telpās vai mākslinieka darbnīcās esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudē konstatēts, ka tie ir bojāti vai nav noplombēti (vai plombējums ir bojāts), vai arī tie nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām.
"Dažkārt atsevišķi dzīvokļu īpašnieki uzskata – nemaksāju par ūdeni un nemaksāšu arī turpmāk, un savā mājoklī jūs neielaidīšu," saka Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis. "Tagad dzīvojamo māju apsaimniekotāji var uzsākt tiesas procesu par šāda īpašuma atsavināšanu. Tāpēc nokārtot rēķinus ir izdevīgāk nekā zaudēt savu īpašumu."
Arī maksājumu sadalei par sadzīves atkritumu izvešanu un asenizāciju dzīvojamās mājas īpašnieki var izmantot vairākas metodes. Maksājuma daļu var aprēķināt
Jauna metodika maksājumiem par siltumenerģiju vai dabasgāzi
Pretstatā ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem un sadzīves atkritumu izvešanas maksājamās daļas noteikšanas kritērijiem līdz šim ar normatīvo aktu nav bijušas apstiprinātas metodikas, kā ir nosakāma maksājamā daļa par siltumenerģiju vai dabasgāzi. Atsevišķos gadījumos tās ir publicētas metodisku materiālu vai ieteikumu veidā.
Tāpēc iedzīvotāju ērtībai MK noteikumos ir ietvertas 20 dažādas metodikas, no kurām dzīvokļu īpašnieki varēs izvēlēties piemērotāko paņēmienu maksājamās daļas aprēķināšanai par siltumenerģiju vai dabasgāzi.
Piemēram, nosakot maksājamo daļu par siltumenerģiju, dzīvojamās mājas īpašnieki, ņemot vērā nama ievadā uzstādītā siltumenerģijas skaitītāja rādījumu, varēs vienoties par piegādātās siltumenerģijas kopējo izmaksu sadalīšanu atbilstoši dzīvokļa, nedzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas iekštelpu platībai saskaņā ar šo MK noteikumu 1.pielikumu.
"Nokārtot rēķinus ir izdevīgāk nekā zaudēt savu īpašumu."
Taču jāņem vērā, ka jebkuru no 20 normatīvajā aktā ietvertajām metodikām iespējams piemērot tikai tad, ja dzīvojamās mājas siltumapgādes sistēma tehniski nodrošina attiecīgā siltumenerģijas patēriņa veida izmantošanu, kā arī ievērojot dzīvojamā mājā esošās siltumenerģijas uzskaites iespējas, izņemot metodiku, kas paredz maksājamās daļas par siltumenerģiju noteikšanu, vadoties no kritērija - ēkas apkurināmās platības kvadrātmetrs.
Ja, nosakot maksājamo daļu, tiek izmantota siltumenerģijas uzskaites (sadales) kārtība, kas nav minēta MK noteikumu pielikumos, dzīvojamās mājas īpašnieki var vienoties arī par citas metodikas izmantošanu, ja vien tiek ievēroti pielikumos minētajās metodikās noteiktie siltumenerģijas sadales aprēķinu principi.
"Jaunie Ministru kabineta noteikumi piedāvā lielu skaitu risinājumu, aprēķinot siltumenerģijas patēriņu dzīvojamā mājā," skaidro SIA "Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde" valdes loceklis Juris Vidžis. "Taču mājas īpašnieki var izveidot savas siltuma patēriņa uzskaites un samaksas metodikas, kuru ietvaru strikti nosaka jaunie MK noteikumi. Pašlaik šīs metodikas ir īpaši aktuālas. Taču siltuma piegādes un uzskaites tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un visai iespējams, ka noteikumos iekļautās divdesmit metodes pēc gada būs jau novecojušas. Tas nozīmē, ka MK noteikumus vajadzēs regulāri grozīt.
Diemžēl Latvijā nav izveidota institūcija, kura pētītu šīs metodes un jau esošām pievienotu jaunas. Mums ir labi piemēri, taču tie paliek nesadzirdēti un ar tiem nevar iepazīties plašs namu īpašnieku un apsaimniekotāju loks. Tepat mūsu kaimiņos – Lietuvā – šāda iestāde ir nodibināta. Tā izvērtē uzkrāto pieredzi un ar to iepazīstina namu apsaimniekotājus visā valstī."
