NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
10. jūnijā, 2016
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Energoresursi
2
2

Par koksnes energoresursu lietderīgāku izmantošanu mājsaimniecībās

Lai no kurināmā iegūtu maksimāli daudz siltuma, svarīgi ir vairāki priekšnosacījumi.

LV portāla infografika

Klimata pārmaiņām pieņemoties spēkā, arvien aktuālāka kļūst diskusija, kā mazināt nelietderīgu energoresursu izmantošanu, tostarp mājsaimniecībās. Tā dēvētā mazā piesārņotāja pienesums ir visai ievērojams: kā izrādās apmēram trešdaļu koksnes savās krāsnīs un plītīs mēs sadedzinām nelietderīgi.
īsumā
  • Klimata pārmaiņām pieņemoties spēkā, arvien aktuālāka kļūst diskusija, kā mazināt nelietderīgu energoresursu izmantošanu, tostarp mājsaimniecībās.
  • Gada laikā Latvijā mājsaimniecības individuālajā siltumapgādē pārtērē no 200 līdz 300 tūkstošiem cieškubikmetru kurināmās koksnes.
  • Tādēļ jāpaaugstina enerģijas konversijas efektivitāte mājsaimniecību apkures katlos, krāsnīs un plītīs.
  • Pērn 24. aprīlī Eiropas Komisija pieņēma regulu (ES) 2015/1185, kas noteiks konkrētas prasības lokālajiem telpu sildītājiem, kuros kā kurināmo izmanto koksnes resursus.
  • Regula stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Šobrīd Latvijā malku kā siltuma avotu izmanto 227 tūkstoši mājsaimniecību. Turklāt katra no tām gadā sadedzina no 13 līdz 16 cieškubikmetriem malkas. Tas ir visai ievērojams daudzums. Pētījumi liecina – ja malku sagatavo pati mājsaimniecība, to patērē vairāk nekā tad, ja tā pirkta no kāda piegādātāja. Lielākā daļa šo resursu tiek izmantoti mājokļa apkurei, daudz mazāk ēdiena gatavošanai.

Kurinām uz nebēdu 

"Gada laikā Latvijā mājsaimniecības individuālajā siltumapgādē pārtērē no 200 līdz 300 tūkstošiem cieškubikmetru kurināmās koksnes," secina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors Mārtiņš Gedrovičs. "Kopumā mūsu valstī ir nedaudz vairāk par 800 tūkstošiem mājsaimniecību, pie tam to skaits pēdējos gados nedaudz palielinās.

Aptuveni 70 procentu no šīm saimniecībām siltumu saņem centralizēti, bet 30 procenti to nodrošina, izmantojot individuālo apkuri. Jāuzsver, ka mājsaimniecības izlieto apmēram trešo daļu no valstī patērētās enerģijas, no kuras mazāk nekā pusi iegūst, sadedzinot koksni. Visvairāk patērējam malku, arī dažāda veida koksnes atlikumus, briketes, skaidas, granulas, kuru izmantošana pēdējos gados gan paplašinās."

Profesors arī skaidro: "Kā liecina pētījumi, enerģijas konversijas efektivitāte mājsaimniecību apkures katlos un plītīs svārstās no 10 līdz 95 procentiem. Ko nozīmē šie skaitļi? Jo augstāks ir lietderības koeficients, jo malku vai cita veida koksni siltuma nodrošināšanai patērējam mazāk. Turklāt šo koeficientu ietekmē arī tas, vai malka ir mitra vai labi izžāvēta. Tātad krāsns efektivitāti ietekmē kurināmā kvalitāte. Ar slapju malku istabu būs grūti piesildīt.

"Mājsaimniecības izlieto apmēram trešo daļu no valstī patērētās enerģijas."

Malkas efektīvu izmantošanu ievērojami ietekmē arī apkures iekārtu vecums. Diemžēl nākas secināt, ka istabas malkas krāsnis un plītis lielākoties ir 30 un vairāk gadu vecas. Jaunākas ir apsildes iekārtas, kurās izmantoto koksnes granulas. Taču dažkārt tiek pieļauta kļūda, mājsaimniecībās uzstādot apkures katlus ar mazu lietderības koeficientu pie nominālās jaudas. Aprēķini liecina – izmantojot augstražīgas iekārtas, iespējams ietaupīt vairāk nekā astoņus procentus koksnes, kuru lietderīgi varētu izmantot citiem mērķiem.

Svarīga ir arī koksnes padeves sistēma. Daudzos modernos katlos šis process ir automatizēts. Piemēram, granulu vai šķeldas siltuma ietaisēs šis process ir automatizēts, kas savukārt samazina izmešu līmeni."

"No Eiropas Savienībā radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas aptuveni 22 procentus sarūpē mājsaimniecības," stāsta RTU doktorante Jeļena Ziemele. "Ja sāktu izmantot apkures ietaises ar augstu lietderības koeficientu, šā segmenta SEG izmešu apjomu varētu samazināt par 37,5 procentiem."

"Arī mūsu pētījumi liecina, ka mājsaimniecības ir viens no ievērojamiem gaisa piesārņojuma avotiem," uzsver Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta nodaļas vadītāja Daina Ozola. "Otrkārt, ir pilnīgi skaidrs, ka piesārņojumu rada nevis mājsaimniecības, bet gan cienījama vecuma siltuma iekārtas.

Veco iekārtu nomaiņa neapšaubāmi prasa zināmu finanšu resursu piesaisti vai, precīzāk, atbalstu. Ilgtermiņā mēs redzam vairākas pozitīvas ievirzes, kas paplašinātu izmešu samazināšanas iespējas."

Apkures ietaišu parametrus nosaka EK Regula

Lai veicinātu efektīvu apkures iekārtu izmantošanu, 2015. gada 24. aprīlī Eiropas Komisija pieņēma regulu (ES) 2015/1185, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem.

Šajā dokumentā noteiktas ekodizaina prasības, lai laistu tirgū vai/un nodotu ekspluatācijā cietā kurināmā lokālos telpu sildītājus, kuru nominālā jauda ir mazāka vai vienāda ar 50 kW. Šajā uzskaitījumā ir iekļauti kamīni, krāsnis, plītis, kas tiek definētas kā lokālas telpu sildītājas, kuru korpusā sildītājs ir apvienots ar ēdiena gatavošanai paredzētu plīts virsmu un/vai cepeškrāsni, un kurai ir hermētisks savienojums ar dūmvadu, kā arī citas ietaises. No šā uzskaitījuma gan izdevies izvairīties, piemēram, pirts krāsnīm un dārza kamīniem.

Regula stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī, un no šā laika lokāliem telpu sildītājiem vajadzēs atbilst sekojošām prasībām:

  • cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem ar vaļēju degkameru (kamīniem) energoefektivitāte nedrīkst būt zemāka par 30%;
  • krāsnīm un citām ietaisēm ar slēgtu degkameru energoefektivitāte nedrīkst būt zemāka par 65%;
  • ietaisēm, kuras izmanto koka granulas, energoefektivitāte nedrīkst būt zemāka par 79%;
  • savukārt plītīm šis parametrs nedrīkst būt mazāks par 65 procentiem.

Lai nodrošinātu un pārbaudītu atbilstību regulā noteiktajām prasībām, mērījumus un aprēķinus veic, izmantojot harmonizētos standartus vai izmantojot citas ticamas un precīzas metodes. Tas nozīmē, ka mūsu kamīnu un krāšņu meistariem vajadzēs pasvīst pie matemātiskām formulām. Jāņem gan vērā, ka līdz laikam, kad regula stāsies spēkā, ir gana ilgs laikposms, lai spētu sagatavoties jauno prasību izpildei.

Normatīvos aktos nav noteiktas siltuma ietaišu energoefektivitātes prasības

"Latvijā šobrīd ir izveidojusies situācija, ka siltuma ietaišu dokumentācijā parasti nav norādīti energoefektivitātes parametri," stāsta J. Ziemele. "Ja arī tie ir norādīti, nav nekādas garantijas, ka minētie skaitļi atbilst reālajiem rādījumiem. Līdz ar to rodas kurināmā pārtēriņš, mēs nevaram nodrošināt nepieciešamo siltumu, palielinās arī izmešu daudzums.

Diemžēl nevienā mūsu normatīvajā aktā nav atrunātas prasības mājsaimniecībā izmantojamām siltuma ietaisēm."

Vienīgais dokuments, kas skar šo problemātiku, ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 1015 "Vides prasības mazo katlumāju apsaimniekošanai". Tie nosaka īpašās vides prasības mazo katlumāju (sadedzināšanas iekārtu) apsaimniekošanai, piesārņojuma ierobežošanai un kontrolei. Diemžēl arī šajā regulējumā nav formulētas energoefektivitātes prasības.

"Tāpēc mūsu piedāvājums ir likumu "Par piesārņojumu" papildināt ar noteikumu, ka sadedzināšanas iekārtam jāatbilst noteiktām energoefektivitātes prasībām," uzsver Jeļena Ziemele. "Sākumā būtu nepieciešama šī fakta konstatācija ar plašāku izvērsumu pavadošajos regulējumos.

"Istabas malkas krāsnis un plītis lielākoties ir 30 un vairāk gadu vecas."

Apspriežot problemātiku Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, īpaša uzmanība tika pievērsta šo jautājumu sociālajam aspektam. Uzskatu, ka zināmas problēmas var rasties tad, ja pircējam tiek pārdota siltuma ietaise, kas neatbilst pavaddokumentos norādītajai informācijai, tādējādi liekot viņam ilgtermiņā maksāt dārgāk par kurināmo.

Mums ir bijušas vairākas tikšanās ar vietējiem apkures katlu ražotājiem. Viņi ir izteikuši vēlmi sakārtot šo tirgu. Īpaši tas skar uzņēmumus, kuri ražo kvalitatīvas iekārtas. Šādas ietaises, kas atbilst Eiropas Komisijā noteiktajiem parametriem, neapšaubāmi ir dārgākas, un tām ir grūti konkurēt ar apšaubāmu firmu lēto produkciju. Taču ļaudis parasti vadās no mirkļa emocijām un parasti izvēlas lētāko ietaisi, kaut arī nākamajos desmit gados kaudze naudas izplēnēs līdz ar izmešu dūmiem."

"Šī problēma ir saistīta ar vēl vienu svarīgu jautājumu," uzskata RTU profesore Dagnija Blumberga. "Tie ir mūsu pašu bioresursi, kas nelietderīgi tiek izpūsti skurstenī un ko varētu izmantot ne tikai enerģētikā, bet ražot dažādus eksportspējīgus koksnes produktus."

Tēva būvēto plīti ne nojaukt, ne pārbūvēt

"Diskutējot par šiem jautājumiem Tautsaimniecības komisijā, zināmas bažas radīja divas problēmas," uzsver Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka. "Vispirms radās jautājums, vai šeit minētais likums ir īstais, kurā jāveic grozījumi. Saeimas Juridiskais birojs uzskata, ka šī problemātika ir jāatspoguļo Energoefektivitātes likumā. Zinot mūsu likumu izpildes sistēmu, nedrīkst pieļaut situāciju, ka kādai lauku sieviņai Strenčos vai Rendā kāds pēkšņi liks pārbūvēt viņas tēva būvēto plīti.

Svarīgs ir arī speciālistu sertificēšanas jautājums. To nekādi nevajadzētu darīt profesoriem, kas savā mūžā nav turējuši rokā ķelli.

"Siltuma ietaišu dokumentācijā parasti nav norādīti energoefektivitātes parametri."

Vēl kāda problēma – ārvalstu apkures ietaišu ražotāji rada šķietamību par savu katlu augsto energoefektivitāti. Tas nozīmē, ka Latvijai ir jāveido savs sertificēšanas mehānisms, lai atkārtoti pārbaudītu šo ārzemēs ražotu preču atbilstību dokumentos minētajiem parametriem.

Vēlreiz gribu uzsvērt, ka nebūtu pareizi ķerties pie vectēva būvētās podiņu krāsns vai plīts. Ja tomēr siltuma avotu nākas mainīt, tad šādā gadījumā piedāvājumam ir jāatbilst ES normām."

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU