Salīdzinot elektromobiļus ar ierastajiem transportlīdzekļiem, tiem ir gan priekšrocības, gan trūkumi.
LV portāla infografika
Kopš 2014. gada novembra masveida ražošanā esošu, uz lielceļiem izmantojamu un pilnīgi elektrisku pasažieru automobiļu un komerciāli lietojamu kravas furgonu modeļu, kas pieejami tirgū, skaits ir vairāk nekā 30. "Pilnīgi elektrisku automobiļu pārdošanas līdere 2012. gadā bija Japāna ar 28% no globālā pārdošanas apjoma, tai sekoja Amerikas Savienotās Valstis ar 26% tirgus daļu, Ķīna – ar 16%, Francija – ar 11% un Norvēģija – ar 7%," informē Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Kas ir elektromobilis
Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem elektromobilis ir transportlīdzeklis, kas pēc savas konstrukcijas kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas vai dzinējspēka glabāšanas iekārtas. Proti, to darbina viens vai vairāki elektromotori, izmantojot elektrisko enerģiju, ko uzglabā akumulatoru baterijās vai citās elektriskās enerģijas uzglabāšanas ierīcēs. "Elektromotori nodrošina elektromobiļiem tūlītēju griezes momentu, radot spēcīgu un laidenu paātrinājumu," skaidro T. Vectirāns.
"Elektromotori nodrošina elektromobiļiem tūlītēju griezes momentu."
"Tas ir ārēji lādējams transportlīdzeklis, kas kustības nodrošināšanai izmanto transportlīdzekļa baterijā glabāto elektroenerģiju un visā tā ekspluatācijas laikā nerada izmešus," papildina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba, norādot, ka līdz šī gada 1. oktobrim Latvijā uzskaitē ir reģistrēti 307 elektromobiļi.
Populāri bija 19. gs. beigās
Saskaņā ar SM sniegto informāciju pirmos elektromobiļus izgatavoja 19. gadsimta 80. gados. Populāri tie bija gan 19. gs. beigās, gan 20. gs. sākumā, līdz brīdim, kad iekšdedzes motoru pilnveidošana un lētāku, proti, ar benzīnu darbināmu, transportlīdzekļu masu ražošana iezīmēja elektriskās piedziņas transportlīdzekļu norietu. Savukārt enerģētikas krīze 20. gadsimta 70. un 80. gados atkārtoti izraisīja īslaicīgu interesi par elektromobiļiem.
Pēc T. Vectirāna domām, kopš 2008. gada atkal notiek savdabīga elektrisko transportlīdzekļu ražošanas renesanse: "Tā notiek, pateicoties akumulatoru bateriju un strāvas izlietojuma vadības uzlabojumiem, bažām par pieaugošo naftas cenu un nepieciešamībai mazināt siltumnīcas efektu radošo gāzu emisiju."
Pagaidām tikai ikdienas maršrutiem
Šobrīd tehnoloģiski elektromobiļu lietošana ir specifiska. "Ar tiem ir izdevīgi pārvietoties vienas pilsētas ietvaros, savukārt ceļojumos starp pilsētām, kad attālumi ir lielāki, elektromobiļu lietošanu nevar pielīdzināt braukšanai ar tradicionālo degvielu mašīnām," skaidro T. Vectirāns. Attālums, ko šīs automašīnas spēj veikt, ir ierobežots, jo pēc zināma nobraukto kilometru skaita elektromobilim ir nepieciešama uzlāde.
"Elektriskā transportlīdzekļa veicamais attālums ir atkarīgs gan no automašīnas modeļa un attiecīgi arī cenas, gan no apkārtējās vides un klimata mašīnā," norāda Zemgales plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Ieviņš. Proti, klimata kontrole sildīšanai vai dzesēšanai tērē to pašu enerģiju, ar ko pārvietojas auto. Savukārt Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Bergs skaidro, ka "lietotājam praksē ražotāja solītais attālums ir jādala ar divi".
"Lietotājam praksē ražotāja solītais attālums ir jādala ar divi."
Kā piemērus, kādu attālumu garantēti spēj veikt elektromobilis, A. Bergs min sekojošu marku automobiļus – "VW E-Golf" tie ir apmēram 150 km, "VW e-UP!" – ap 70 km, "Tesla Model S" (Latvijā tikai ap 20 automašīnām) – apmēram 400 km. Tomēr A. Ieviņš norāda, ka elektromobili ir iespējams pa nakti uzlādēt mājās, bet pa dienu – darbā.
Jāvērš uzmanība, ka SM ir deleģējusi CSDD īstenot Eiropas Savienības (ES) fonda projektu "Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveidošana", kura ietvaros paredzēts izveidot nacionāla līmeņa elektromobiļu uzlādes staciju tīklu.
Top uzlādes infrastruktūra
"Šobrīd notiek darbs pie Latvijas nacionālā uzlādes tīkla izveides, paredzot uzstādīt aptuveni 150 ātrās uzlādes stacijas," informē R. Rumba. Realizējot iepriekš minēto projektu, līdz 2018. gada pavasarim ir paredzēts uzstādīt 70 ātrās uzlādes stacijas uz TEN-T ceļiem tiešā to tuvumā un lielākajās apdzīvotajās vietās (iedzīvotāju skaits virs 5000). Savukārt līdz 2020. gada beigām ir plānots uzstādīt vēl aptuveni 80 šādas stacijas uz TEN-T ceļus savienojošiem reģionālajiem ceļiem, kā arī papildu stacijas lielākajās pilsētās.
A. Ieviņš uzskata, ka, "paplašinoties uzlādes tīklam, zināmā mērā izzudīs arī šķēršļi tālākiem braucieniem". Tāpat viņš norāda, ka topošās ātrās uzlādes stacijas akumulatoru līdz 80% uzlādēs aptuveni 30–40 minūšu laikā. Proti, ja, lādējot elektromobili mājās ar tā saucamo lēno uzlādi no parastās rozetes, tas ir 16–20 A pieslēgums, tad ātrajās uzlādes stacijās vienam lietotājam būs pieejams 40–50 A pieslēgums.
"Elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveidošanas ietvaros ir veikta izpēte par to uzstādīšanas vietām uz TEN-T ceļiem, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamo elektropieslēgumu," informē R. Rumba. Projektu realizē ar ERAF līdzfinansējumu, un tā kopējās izmaksas ir 8,34 miljoni eiro, un jau šobrīd ir uzsākti pirmo 30 uzlādes staciju izbūves un elektropieslēgumu izveidošanas darbi.
Ieviesti atvieglojumi
Vairākas nacionālās valdības un pašvaldības ir ieviesušas nodokļu atlaides, subsīdijas un citas iniciatīvas, lai veicinātu jaunu elektroautomobiļu ar pietiekami jaudīgām akumulatoru baterijām un vērā ņemamu nobraukumu elektriskā režīmā ienākšanu un nostiprināšanos tirgū. Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr. 129 "Par Elektromobilitātes attīstības plānu 2014.–2016. gadam" Latvijā minētajām automašīnām ir ieviesti sekojoši atvieglojumi:
Jāvērš uzmanība, ka atvieglojumi ir tikai tiem elektromobiļiem, kuri ir aprīkoti ar speciālu, vizuāli atšķirīgu valsts reģistrācijas numura zīmi (tā ir zilā krāsā), lai tos varētu vienkārši un ērti identificēt, turklāt šī tipa mašīnām pirmreizējā reģistrācija vai reģistrācija, pirmo reizi saņemot speciālās nozīmes transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes, kā arī pirmais šo numura zīmju komplekts ir bez maksas.
"Šobrīd ir uzsākti pirmo 30 uzlādes staciju izbūves darbi."
"Nav jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likme ir samazināta, proti, tie ir 10 eiro mēnesī, tāpat elektriskie transportlīdzekļi drīkst izmantot sabiedrisko transportlīdzekļu joslas, kā arī bez maksas izmantot gan "Rīgas satiksmes", gan Liepājas pašvaldības maksas stāvvietas un iebraukt Jūrmalā," skaidro A. Ieviņš.
Ja salīdzina ar ierastajiem automobiļiem
"Viens no lielākajiem ieguvumiem ir elektromobiļa draudzīgums videi," norāda A. Ieviņš. Savukārt T. Vectirāns, salīdzinot tos ar ierastajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar benzīnmotoriem, kā priekšrocības min būtisku lokālā gaisa piesārņojuma samazinājumu (izplūdes gāzu neesamību), lielu kopējo siltumnīcas efekta radošo gāzu emisijas un citu izmešu samazinājumu (atkarībā no degvielas, ko izmanto elektroenerģijas ieguvei), kā arī mazāku atkarību no importējamās degvielas, kuru vairākās valstīs uzlūko ar raizēm svārstīgo naftas cenu un iespējamo piegāžu pārtraukumu dēļ.
A. Ieviņš un T. Vectirāns norādīja arī uz šo mašīnu mīnusiem. Turpinājumā ir apkopotas gan elektromobiļu priekšrocības, gan trūkumi:
Elektromobiļa priekšrocības:
Elektromobiļa trūkumi:
Jāatzīmē, ka A. Bergs humoram kā mīnusu minēja arī problēmas bārā: "Ar paziņām nav ko pārrunāt par auto tēmu, jo "viss vienkārši strādā"."