AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inta Šaboha
LV portāls
09. novembrī, 2012
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Politika

90 gadi kopš pirmās Saeimas sanākšanas

Latvijas Republikas 1. Saeimas pirmā sēde 1922. gada 7. novembrī.

Līdzās ikgadējiem novembra svētkiem, Latvijas Republikas proklamēšanas dienai un Lāčplēša dienai, 90.gadadienu šogad atzīmē valsts varas struktūras – vēlēšanu sistēma un tās rezultātu atspoguļojums – Saeima, Valsts prezidenta institūcija, kā arī Latvijas Republikas pamatlikums - Satversme.

1922.gada 7.novembris bija zīmīga diena Latvijā – šajā dienā uz pirmo sēdi sanāca pirmā Latvijas Saeima, kura turpināja Satversmes sapulces iesākto darbu likumdošanas jomā.

Par godu šai zīmīgajai gadadienai Saeimā tika rīkota konference "Parlamentārisms Latvijā: vēstures mācības un nākotnes perspektīvas", kurā Latvijas un ārvalstu eksperti diskutēja par parlamentārisma attīstību Latvijā 90 gadu ilgā posmā.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa konferencē sacīja: "Saeimas sesijas pirmo sēdi atklāja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste, sakot šādus vārdus: "Mēs cerēsim visi un būsim pārliecībā, ka šī jaunā Satversme mums palīdzēs galīgi nodibināt Latvijā likumību un taisnību un līdz ar to tautas labklājību un kārtību. Lai šī jaunā valsts Satversme padara Latviju laimīgu un stipru!" Šajā svinīgajā vēlējumā, manuprāt, ir ietverts tautas un valsts visaugstākais mērķis, un arī šodien šie vārdi skan tikpat aktuāli un svarīgi kā pirms 90 gadiem."

Pirmā Saeima

Pirmās Saeimas vēlēšanas notika 1922.gada 7. un 8.oktobrī, un tajās piedalījās 82,2 procenti jeb 800 840 pilsoņi. Saeimu ievēlēja vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz trim gadiem. Līdz ar pirmās Saeimas sanākšanu 1922.gada 7.novembrī beidzās pirmā Latvijas tautas ievēlētā likumdevēja Satversmes sapulces pilnvaras.

Pirmajām Saeimas vēlēšanām tika iesniegti 88 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem 46 ieguva mandātus. No 100 pirmās Saeimas deputātiem 84 bija latvieši. Kā konferencē klāstīja Rīgas Stradiņa universitātes docents Valters Ščerbinskis, pārējie bija seši vācieši, trīs krievi, seši ebreji un viens polis.

"1922.gada 7.novembrī uz pirmo sēdi sanāca pirmā Latvijas Saeima."

Pirmās Saeimas priekšsēdētājs bija Fridrihs Vesmanis un no 1925.gada 20.marta līdz pirmās Saeimas pilnvaru beigām – Pauls Kalniņš. Saeimā tika izveidotas 20 patstāvīgās komisijas. Pirmā parlamenta sasaukuma laikā notika 214 Saeimas sēdes, kurās apsprieda 343 likumprojektus.

Savas darbības laikā līdz 1925.gada 2.novembrim pirmā Saeima pieņēma vairākus būtiskus likumus – par Ministru kabineta iekārtu, par biedrībām, savienībām un politiskajām organizācijām, likumu par sapulcēm – un ievēlēja pirmo Latvijas Republikas prezidentu Jāni Čaksti.

[PDF] V.Ščerbinskis: Latvijas etniskās minoritātes un to pārstāvniecība starpkaru perioda Saeimā

Šodienas Saeima

Līdz 1934.gadam Latvijā pastāvēja četras Saeimas, pēc tam valsts apvērsuma un tam sekojošā politiskā režīma maiņas rezultātā Saeimas darbība tika apturēta uz 59 gadiem, līdz pēc 1991.gadā panāktās valsts neatkarības atjaunošanas 1993.gadā Latvijas tauta ievēlēja piekto Saeimu.

Šobrīd Saeimas namā strādā jau 11.Saeima, kas savu darbību sāka 2011.gada 17.oktobrī pēc valstī notikušām pirmajām ārkārtas Saeimas vēlēšanām. 11.Saeima ir ievēlēta uz četriem gadiem, un, tāpat kā pirmā Saeima, tā sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem. Saeimas darbības principi ir noteikti Latvijas Republikas Satversmē un Saeimas kārtības rullī.

"Šobrīd Saeimas namā strādā jau 11.Saeima."

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas docents Ivars Ijabs parlamenta 90.jubilejas konferencē klāstīja, ka Latvijā ir ļoti spēcīgs parlaments, ko apliecina 2009.gadā veiktais Oksfordas universitātes pētījums par 158 valstu parlamentiem. Pētījumā tika salīdzināti tādi parametri kā ietekme uz izpildvaru, institucionālā autonomija, specifiskās kompetences un institucionālās spējas. Parlamenta loma attiecīgo valstu politiskajās sistēmās tika mērīta skalā no 0 līdz 1 punktam, un atklājās, ka "visaugstākais rādījums, kad parlaments varētu tikt uzskatīts institucionāli par visspēcīgāko, ir Vācijas bundestāgam, sasniedzot 0,84 punktu novērtējumu. Latvijas parlaments ir ļoti netālu no tā – vērtējums ir 0,78 punkti. Zem mums ir tādi parlamenti kā ASV Kongress, kam, ja nemaldos, ir 0,61 punkts, un Krievijas Valsts dome, kurai ir 0,44 punkti". Tas ļauj izdarīt secinājumu, ka Latvijas gadījumā varam runāt par institucionāli ļoti spēcīgu parlamentu.

"Latvijas Saeima nešaubīgi institucionāli mūsdienu pasaules parlamentu kontekstā izskatās ļoti spēcīga, kas, protams, no vienas puses, uzliek ļoti lielu atbildību, no otras puses, ir jārēķinās ar to, ka tieši tādēļ arī Saeima ļoti bieži tiek vainota visās tajās ne tik jaukajās parādībās, kādas mēs varam vērot mūsu valstī. Vienlīdz tas, protams, ir saistīts ar jautājumu par sabiedrības uzticēšanos savai valsts varai, kas Latvijā ir izteikti zema," norādīja I.Ijabs.

[PDF] I.Ījabs. Atpakaļ Eiropā: parlamentārisms Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS