Darba svētki
Darba svētku – dienas, kad tiek aktualizēti strādājošajiem būtiski jautājumi, aizsākumi meklējami Amerikas Savienotajās Valstīs 19.gadsimta beigās. 1886.gada 1.maijā ASV notika vērienīgs amerikāņu strādnieku masveida streiks, kura galvenā prasība bija samazināt darba dienas garumu līdz astoņām stundām, kas mūsdienās šķiet pašsaprotami. Streiks pārvērtās demonstrācijās un beidzās ar asiņainu sadursmi starp strādniekiem un policiju. Tiek lēsts, ka gājienā piedalījušies 80 tūkstoši cilvēku.
Šie notikumi lika pārvērtēt virkni strādājošajiem svarīgu jautājumu, tā rezultātā uzlabojās strādnieku darba apstākļi. Divus gadus pēc vērienīgās protesta akcijas Amerikāņu darba federācija paziņoja, ka, sākot ar 1890.gada 1.maiju, amerikāņu strādniekiem nevajadzētu strādāt ilgāk par astoņām stundām. Šo gadu arī uzskata par Darba svētku sākumu. Pirmo reizi Latvijas teritorijā Darba svētku pasākumi notika 1893.gadā Liepājā.
Vecākajai paaudzei atmiņā palikuši vērienīgie 1.maija kā Starptautiskās strādnieku solidaritātes dienas svētki padomju gados. Svētku gājienā, kuru pompozāku padarīja lozungi, pūtēju orķestri, uzvedumi u.c., tika iesaistīta liela daļa sabiedrības. Tam bija viens mērķis – apliecināt lietu pareizu kārtību komunistiskajā režīmā.
"Latvijas Satversmes sapulces uzdevums bija izstrādāt valsts konstitūciju."
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns, stāstot par Darba svētku nozīmi, norāda, ka 19.gadsimtā tika prasītas elementāras lietas, kā astoņu stundu darba diena, divas brīvas dienas nedēļā, normāla samaksa un darba drošība. Šobrīd nodarbinātie ir daudz labākos apstākļos nekā Darba svētku sākuma posmā.
Mūsdienās arī daudzviet pasaulē 1.maijā notiek plašas protesta akcijas, kurās strādājošie izsaka savas prasības un neapmierinātību, un nereti akcijas pārvēršas sadursmēs ar kārtībsargiem.
Latvijā tagad Darba svētki netiek plaši svinēti un nenotiek arī protesta akcijas. E.Baldzēns atzīst: "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība šobrīd neredz objektīvu pamata masu neapmierinātības akcijām. Protests nav arī pašmērķis. Pašmērķis ir tiesību un interešu aizstāvība, šobrīd to arī esam paveikuši." Tajā pašā laikā LBAS priekšsēdētāja vietnieks uzsver: ja rastos nepieciešamība, LBAS pulcinātu savus domubiedrus demokrātiskam protestam.
1. maijs – Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanas diena
Pirms 94 gadiem tika sasaukta Latvijas Satversmes sapulce, kura izstrādāja un pieņēma virkni būtisku likumu, starp tiem Latvijas valsts konstitūciju – Satversmi. Par godu šim nozīmīgajam notikumam 1.maijs mūsu valstī ir noteikts par valsts svētku dienu un oficiālu brīvdienu. To paredz likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918.gada 18.novembrī bija jāizcīna smagas kaujas Neatkarības karā, un, situācijai kļūstot mierīgākai, politiskā elite varēja pievērsties nacionālās tiesību sistēmas izveidošanai.
1919.gada augustā Tautas Padome pieņēma Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanu likumu, kurš paredzēja, ka Satversmes sapulce ievēlama vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās un tajās drīkst piedalīties abu dzimumu 21 gada vecumu sasnieguši pilsoņi.
Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920.gada 17. un 18.aprīlī. Lielā pilsoņu aktivitāte (vēlēšanās piedalījās gandrīz 85% no reģistrētajiem vēlētājiem) liecināja par iedzīvotāju vairākuma atbalstu neatkarīgi parlamentārai Latvijai un Tautas Padomes darbībai.
"Ne visi zina, ka 1.maijs ir valsts svētki."
1920.gada 1.maijā jaunievēlētais parlaments, Latvijas Satversmes sapulce (LSS), sanāca uz pirmo sēdi. Par Satversmes sapulces prezidentu ievēlēja Jāni Čaksti, kurš pildīja arī Valsts prezidenta funkcijas. Jau dažas dienas vēlāk Satversmes sapulce izveidoja komisiju, kuras uzdevums bija izstrādāt un pieņemt Latvijas valsts konstitūciju – Satversmi. Satversmei vajadzēja aizstāt uz to brīdi spēkā esošos Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumus.
Latvijas Republikas konstitūcija tika izstrādāta divus gadus spraigās diskusijās un viedokļu sadursmēs. 1922.gada 20.jūnijā LSS pieņēma likumu "Par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ieviešanu". Satversme noteica, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Likums paredzēja, ka Satversme stāsies spēkā 1922.gada 7.novembrī pulksten 12.00 dienā un šajā datumā un laikā uz pirmo sēdi ir jāsanāk jaunievēlētajai Saeimai (vēlēšanas paredzēja 7. un 8.oktobrī).
Savas darbības laikā LSS uzdevums bija ne tikai konstitūcijas izstrādāšana, tā risināja virkni citu jaundibinātai Latvijas valstij būtisku jautājumu, pieņemot likumus.
Latvijas Satversmes sapulce bija sekmīgi veikusi savu uzdevumu, un tās pilnvaras izbeidzās ar Saeimas pirmo sēdi.
Ne visi zina, kas jāsvin
1.maijs ir dubulti svētki - Satversmes sapulces sasaukšanas diena, kurai par godu šī diena ir oficiāla brīvdiena, un arī Darba svētki. Tomēr lielai daļai sabiedrības nav izpratnes par šajā datumā svinamajiem svētkiem.
2008.gadā noslēdzās nodibinājuma "Baltic Institute of Social Sciences" veiktais pētījums "Mēs. Svētki. Valsts. Valsts svētku svinēšanas socioloģiska izpēte". Pētījuma ietvaros veiktā aptauja parāda, ka lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju (78%) norādījusi, ka 1.maijā Latvijā tiek svinēti Darba svētki. Savukārt tikai 8% aptaujāto 1.maiju minējuši kā Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu. Savukārt 15% aptaujāto iedzīvotāju nav varējuši minēt iemeslu, kāpēc 1.maijs ir svētku diena.
"Baltic Institute of Social Sciences" pētniece Dr.sc.soc. Inese Šūpule apstiprina, ka vēsturiski izveidojusies situācija, ka cilvēki labāk atceras, ka 1.maijs ir Darba svētki, nevis Satversmes sapulces sasaukšanas diena. I.Šūpule to skaidro gan ar atmiņām par 1.maiju kā Darba svētkiem, gan arī ar to, ka Satversmes sapulces sasaukšanas dienas svinībām nav izveidotas ne publiskas, ne ģimeniskas svētku svinēšanas tradīcijas. Liela daļa sabiedrības nemaz nezina, ka 1.maijs ir arī valsts svētki. Lielākoties cilvēki vienkārši priecājas par vēl vienu brīvu dienu maijā.
Pētniece piezīmē: "No eksperta viedokļa uzskatu, ka ir pareizi lielāku akcentu svinēšanā likt tieši uz 4.maiju, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, kas patiešām visiem Latvijas iedzīvotājiem ir nozīmīga diena, kuras svinēšanas tradīcijas noteikti ir jāstiprina."
