Labdien! Mums ar īrnieku līdz 2025. gada 31. decembrim bija noslēgts līgums. Jau laikus, vairāk nekā mēnesi iepriekš, tika nosūtīts brīdinājums, ka līgums beidzas, tas netiek pagarināts un līdz noteiktajam termiņam telpas ir jāatbrīvo. Tas netika izdarīts, un tika nosūtīts brīdinājums par telpu atbrīvošanu līdz 6. februārim, pretējā gadījumā tiks iesniegta prasība tiesā. Visi brīdinājumi tika sūtīti ar pasta starpniecību, un papildus tam ir izvēlēts paziņojums par saņemšanu, kur adresātam ir jāparakstās. Skatoties vēstules ceļu, es redzu, ka tā, manuprāt, tīšām netiek izņemta, jo īrnieks uzskata, ka vēstuli var neizņemt un līdz ar to termiņš nav jāievēro. Kā man ir jārīkojas, ja 6. februārī īrnieks telpas neatstāj? Vai varu vērsties tiesā ar lūgumu uzsākt lietu par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas, ja pēdējais brīdinājums nav bijis izņemts no pasta? Vēlos piebilst, ka īre par janvāri nav samaksāta, bet īrnieks turpina tur dzīvot, kā arī uz kontaktu ar īpašnieku neiziet.
Lai varētu sniegt precīzāku atbildi, būtu jāiepazīstas ar konkrētā īres līguma noteikumiem (par iespējām prasīt līguma pagarināšanu, paziņošanas kārtību), taču vispārējā gadījumā Dzīvojamo telpu īres likums noteic, ka īres līgums ir slēdzams uz noteiktu termiņu, un 19. panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka dzīvojamās telpas īres līgums izbeidzas līdz ar tā termiņa izbeigšanos. Proti, noslēdzoties līgumā noteiktajam termiņam, īres līgums izbeidzas “pats par sevi”.
Savukārt dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanās sekas ir noteiktas 29. pantā:
“(1) Īrniekam, viņa ģimenes locekļiem un citām iemitinātajām personām, kā arī apakšīrniekam, viņa ģimenes locekļiem un citām viņa iemitinātajām personām, ja dzīvojamā telpa nodota apakšīrē, ir pienākums atbrīvot dzīvojamo telpu līdz dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanās brīdim, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.
(2) Šā panta pirmās daļas noteikumus nepiemēro šā likuma 28. pantā minētajā dzīvojamās telpas īpašnieka maiņas gadījumā.
(3) Ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi un citas iemitinātās personas, kā arī apakšīrnieks, viņa ģimenes locekļi un citas viņa iemitinātās personas, ja dzīvojamā telpa nodota apakšīrē, līdz dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanās brīdim vai šā likuma 28. panta otrajā vai ceturtajā daļā minētajā gadījumā – pēc ieguvēja paziņojumā norādītā termiņa neatbrīvo dzīvojamo telpu, īrnieks atlīdzina izīrētājam vai ieguvējam zaudējumus, kā arī maksā kompensāciju par dzīvojamās telpas lietošanu.”
Līdz ar to, ja pēc īres termiņa beigām telpas netiek atbrīvotas labprātīgi, tad izīrētājam ir tiesības nekavējoties vērsties tiesā ar prasību par īrnieka izlikšanu. Vienlaikus tiesā pret īrnieku var tikt izvirzīti arī citi blakus prasījumi, tostarp par īrnieka neveikto komunālo maksājumu piedziņu.
Plašāk par tematu LV portālā:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
