Kā iepriekš LV portālam skaidrojis zvērināts advokāts, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Jānis Lapsa, īres līgumos reizēm tiek noteikta arī līguma izbeigšanas kārtība, kaut gan tam nav jēgas, jo attiecīgo jautājumu regulē Dzīvojamo telpu īres likums (turpmāk – likums). 

Likuma mērķis ir mājokļa pieejamības veicināšana, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp dzīvojamās telpas izīrētāja un īrnieka interesēm. 

Saskaņā ar likumā noteikto īres līgumu var izbeigt trijos gadījumos:  

• atbilstoši likuma 19. pantam, t. i., “paši par sevi”;  

• līgumu uzsaka īrnieks;  

• līgumu izbeidz izīrētājs. 

Likuma 19. pantā paredzēts, ka dzīvojamās telpas īres līgums izbeidzas: 

• līdz ar tā termiņa izbeigšanos; 

• kad izīrētā dzīvojamā telpa ir gājusi bojā; 

• ar īrnieka nāvi; 

• kad īrnieks viņa īrēto dzīvojamo telpu iegūst īpašumā. 

Ja īrniekam ir tiesības vienpusēji atkāpties no dzīvojamās telpas īres līguma, tad izīrētājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no dzīvojamās telpas īres līguma likumā noteiktajos gadījumos. 

Proti, saskaņā ar likuma 22. pantu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja: 

• īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas iemitinātās personas bojā dzīvojamo telpu (arī tās iekārtu), citas būves un telpas, kas īrniekam nodotas lietošanā saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, vai arī dzīvojamās mājas koplietošanas telpas, komunikācijas un iekārtas, pārkāpj līgumā paredzēto uzlabojumu, tai skaitā remontdarbu, veikšanas noteikumus, degradē vidi; 

• īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas iemitinātās personas izmanto dzīvojamo telpu, dzīvojamo māju, citas būves un telpas, kas īrniekam nodotas lietošanā, dzīvojamās telpas īres līgumā neparedzētiem mērķiem; 

• īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas iemitinātās personas citādi pārkāpj dzīvojamās telpas īres līgumā ietvertos dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus vai arī padara pārējām personām dzīvošanu ar tām dzīvojamā telpā vai dzīvojamā mājā neiespējamu vai būtiski apgrūtinātu. 

Tāpat izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja bez viņa piekrišanas dzīvojamo telpu lieto šajā līgumā neparedzētas personas (likuma 23. pants). 

Atbilstoši likuma 24. pantam izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu arī tad, ja: 

• īrnieks nemaksā īres maksu, lai gan viņam ir nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, un kavēto maksājumu apmērs pārsniedz divu mēnešu īres maksu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts lielāks pieļaujamais kavēto maksājumu apmērs; 

• īrnieks neveic ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus atbilstoši dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajai kārtībai un maksājumu kavējums pārsniedz divus mēnešus, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts garāks maksājumu kavējuma termiņš. 

Savukārt likuma 25. pantā noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja: 

• dzīvojamās mājas pārbūve vai atjaunošana nav tehniski iespējama vai finansiāli pamatota un tādēļ dzīvojamās mājas īpašnieks ir pieņēmis lēmumu dzīvojamo māju nojaukt; 

• dzīvojamās mājas turpmākai ekspluatācijai ir nepieciešama tās pārbūve vai atjaunošana un saskaņā ar darbu organizēšanas projektu to nevar veikt, kamēr īrnieks lieto mājā esošo dzīvojamo telpu. 

Kā iepriekš LV portālam norādījis J. Lapsa, bieži vien noslēgtie īres līgumi satur no likuma atšķirīgus līguma izbeigšanas nosacījumus. Piemēram, tiek noteikts, ka izīrētājs ir tiesīgs jebkurā laikā vienpusēji – bez Dzīvojamo telpu īres likumā noteiktajiem iemesliem – atkāpties no īres līguma, īrnieku brīdinot vienu mēnesi iepriekš: 

“Dažās situācijās izīrētājs uzsaka īres līgumu, dodot īrniekam nedēļu, lai izvāktos, jo ir gadījies izdevīgs variants īpašuma pārdošanai. Proti, īpašniekam dzīvoklis ir nepieciešams pašam. Likumīga pamata tādai prasībai nav. 

Ja izīrētājs izīrē telpas uz gadu vai vairākiem gadiem, tad attiecīgajā laika periodā īpašums ir apgrūtināts, tās ir saistības.” 

Plašāk par tēmu varat uzzināt LV portāla publikācijā “Kad un kā pareizi izbeigt īres līgumu”.