Darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, un virsstundas tiek apmaksātas par četru mēnešu periodu (septembrī – 176 stundu norma un 176 stundas faktiski nostrādāja; oktobrī – 184 stundu norma un 176 stundas faktiski nostrādāja; novembrī – 151 stundas norma un 165 stundas nostrādāja; decembrī – 150 stundu norma un 168 stundas nostrādāja). Novembrī nostrādāja 11 svētku dienu stundas un decembrī nostrādāja 12 svētku dienu stundas. Vai jāsamaksā gan par virsstundām, gan svētku dienu stundām?
Saskaņā ar Darba likuma 137. panta pirmo un trešo daļu darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas, dīkstāves laiku.
Darba samaksa, kas ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu, aprēķināma, ņemot vērā faktiski nostrādāto darba laiku (uzskaitītās stundas kopumā, virsstundas, darbu nakts laikā, svētku dienās nostrādātās stundas, kā arī dīkstāves laiku) un darba līgumā nolīgto darba samaksu.
Svētku dienas noteiktas likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pantā. Ja darbinieks ir veicis darbu svētku dienās, saskaņā ar Darba likuma 144. panta otro daļu viņam ir piešķirama apmaksāta atpūta citā nedēļas dienā, kas ir līdzvērtīga svētku dienā nostrādātajām stundām, vai arī par darbu attiecīgajā svētku dienā izmaksājama Darba likuma 68. panta pirmajā daļā noteiktā piemaksa par darbu svētku dienā – ne mazāk kā 100 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.
Savukārt par virsstundu darbu summētā darba laika gadījumā paskaidrojams, ka saskaņā ar Darba likuma 140. panta piekto daļu summētā darba laika organizācijas gadījumā darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu. Darba likuma 140. panta trešajā daļā paredzēts: ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts ilgāks pārskata periods, summētā darba laika pārskata periods ir viens mēnesis. Darbinieks un darba devējs darba līgumā var vienoties par pārskata perioda ilgumu, taču ne ilgāku par trim mēnešiem, bet darba koplīgumā – ne ilgāku par 12 mēnešiem.
Līdz ar to virsstundu konstatēšana un virsstundu darba atlīdzināšana summētā darba laika gadījumā tiek veikta, noslēdzoties pārskata periodam. Piemēram, ja summētā darba laika pārskata periods ir četri mēneši, tad, tam noslēdzoties, ja darbinieka kopumā nostrādāto stundu skaits pārskata periodā pārsniedz viņam noteikto normālo darba laiku pārskata periodā, konstatējams virsstundu darbs. Darbiniekam par virsstundu darbu jāaprēķina un jāizmaksā piemaksa Darba likuma 68. panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā.
Ņemot vērā minēto, par naudas summām, kas darbiniekam pienākas un kuras aprakstītajā situācijā par darbinieka veikto darbu iekļaujamas darba samaksas aprēķinā, atbilstoši vispārīgajiem darba samaksas noteikumiem paskaidrojams, ka:
Ja pārskata periodā darbinieks nav bijis prombūtnē un ir nostrādājis 701 stundu, konstatējams, ka darbinieks pārskata periodā nostrādājis 40 virsstundas. Turpretī, ja darbinieks pārskata periodā ir bijis prombūtnē, tad virsstundu darba aprēķins atšķirsies, jo no pārskata perioda normālā darba laika stundām jāatņem normālā darba laika stundu daudzums attaisnotās prombūtnes laikā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
