2.gr. invaliditāte uz mūžu, šobrīd dzīvoju valsts pansionātā Zemgale Īle. 2002.gadā biju pierakstīta Rīgā. 2014.g. 30.janvārī uzrakstīju iesniegumu pansionāta direktorei, lai mani izraksta no pansionāta, pārtrauc sniegt pakalpojumu. Vēlos dzīvot Rīgā, pastāvīgi. Kas man dos sociālo dzīvokli Rīgā, uz kādu likumu pamata?
Likumi, kas nosaka iestādēm darāmo un kas jāievēro šādu situāciju risināšanai, ir vairāki. Ja pēc Jūsu lūguma tiks pieņemts lēmums pārtraukt pakalpojuma sniegšanu, iestādes vadītājai par to būs jāinformē Rīgas pašvaldība, ja Jūs pirms iestāšanās pansionātā dzīvojāt galvaspilsētā. Rīgas pašvaldības darbiniekiem arī jāpārbauda saņemtā informācija, izvērtējot cilvēka vajadzības pēc sociālajiem pakalpojumiem un sociālās palīdzības, un Jūs jāinformē gan par tiesībām un iespējām saņemt sociālos pakalpojumus, gan par kārtību, kādā tie ir saņemami.
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Egita Dorožkina informē, norādot arī likumu normas.
Gadījumos, kad cilvēks, kurš saņem pakalpojumu, ir izteicis vēlmi to pārtraukt, institūcijas vadītājam ir pienākums informēt to pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā cilvēks dzīvojis pirms iestāšanās institūcijā, par lēmumu pārtraukt sniegt pakalpojumu (Sociālo pakalpojumu un sociālā palīdzības likums, 28.panta trešā daļa).
Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt attiecīgajam cilvēkam izmitināšanu, ja šim cilvēkam nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 28.panta trešā daļa, likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanu", kā arī likuma "Par pašvaldībām" 15.panta 9.punkts).
Sociālais dzīvoklis ir pašvaldības īpašumā esošs dzīvoklis, kuru izīrē personai (ģimenei), kas, ievērojot likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” nosacījumus, atzīta par tiesīgu īrēt šādu dzīvokli. Kārtību, kādā personu (ģimeni) atzīst par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli, nosaka attiecīgās pašvaldības dome. Tādējādi attiecīgā jautājuma risināšana ir pašvaldības kompetencē.
Vienlaikus pašvaldībai ir pienākums nodrošināt iespēju cilvēkam saņemt tā vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.panta pirmā daļa). Pašvaldībai, saņemot informāciju par cilvēka izstāšanos no institūcijas, likumā "Par sociālo drošību" noteiktajā kārtībā ir jāpārbauda saņemtā informācija, izvērtējot cilvēka vajadzības pēc sociālajiem pakalpojumiem un sociālās palīdzības. Pašvaldībai ir jāinformē šis cilvēks par tiesībām un iespējām saņemt sociālos pakalpojumus, t.sk. informējot par kārtību, kādā tie saņemami.
LM speciāliste arī norāda, ka Labklājības ministrija ir izstrādājusi vadlīnijas valsts sociālās aprūpes centriem klienta sagatavošanai patstāvīgas dzīves uzsākšanai, vēršot uzmanību uz nepieciešamību pilnveidot sadarbību informācijas sniegšanā un sadarbībā ar sociālo dienestu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!