Labdien! Vēlos noskaidrot, vai Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība drīkst atteikt līdzfinansējumu sociālās aprūpes pakalpojumam pansionātā, atsaucoties uz saviem saistošajiem noteikumiem. Mana māte ir deklarēta Jūrmalā, ir 1. grupas invalīde, un viņa jau ir ievietota privātā sociālās aprūpes centrā (pansionātā), kur viņai tiek nodrošināta aprūpe. Kādi ir pašvaldības pienākumi šādās situācijās saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu? Es biju uz konsultāciju par līdzfinansējuma piešķiršanu Jūrmalas Labklājības pārvaldē, kura mutiski informēja, ka manā gadījumā līdzfinansējums nepienākas, jo “esot Jūrmalas domes saistošie noteikumi”, kas to neparedz. Konkrēts noteikumu numurs un punkts netika nosaukts. Svarīgi piebilst, ka pašvaldībai ir nosūtīta viena oficiāla vēstule un viens atgādinājums, taču rakstiska atbilde nav saņemta un e-adresē ziņojuma statuss joprojām ir “nosūtīts”. Vai pašvaldībai ir pienākums sniegt rakstisku pamatojumu ar konkrētu saistošo noteikumu numuru un punktu, ja tiek atteikts līdzfinansējums? Vai pašvaldības atbildes nesniegšana pēc iesnieguma un atgādinājuma saņemšanas atbilst Administratīvā procesa likuma prasībām?
Paldies par palīdzību!
Jūrmalas domes 2022. gada 25. oktobra saistošie noteikumi Nr. 51 “Par sociālajiem pakalpojumiem Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā” nosaka Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības finansēto/līdzfinansēto sociālo pakalpojumu veidus, apjomu, to piešķiršanas/atteikšanas, saņemšanas/pārtraukšanas un samaksas kārtību, kā arī sadarbību ar Labklājības pārvaldi (Pārvalde).
Minēto noteikumu IV nodaļā ir noteikta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām pakalpojumu saņemšanas kārtība.
Noteikumu 24. punkts paredz, ka pieaugušo aprūpe institūcijā ir pakalpojums pensijas vecuma personām un personām, kurām ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis, ja tās vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt.
26. p. Lai noteiktu samaksas kārtību par pakalpojumu pieaugušo aprūpes institūcijā, persona Pārvaldē iesniedz iztikas līdzekļu deklarāciju. Apgādnieks vienu reizi sešu mēnešu periodā iesniedz informāciju par saviem ienākumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālo pakalpojumu saņemšanu.
27. p. Ja personai ir tiesības saņemt pieaugušo aprūpi institūcijā, bet pakalpojuma sniedzējam nav iespējas to nodrošināt, Pārvalde veic personu uzskaiti un reģistrē personu pakalpojuma saņēmēju rindā. Pārvalde prioritārā kārtībā piešķir sociālo pakalpojumu pakalpojuma saņēmēju rindā reģistrētai personai, kurai nav apgādnieku. Persona saņem pakalpojumu vienā no pašvaldības noteiktajām sociālo pakalpojumu saņemšanas vietām.
V nodaļā noteikta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām pakalpojuma finansēšanas kārtība.
Tās 28. punkts noteic: Personas un tās apgādnieka pienākums ir samaksāt par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem. Persona pirms pakalpojuma saņemšanas uzsākšanas slēdz līgumu ar Pārvaldi un pakalpojumu sniedzēju. Apgādniekam pirms pakalpojuma saņemšanas uzsākšanas ir pienākums noslēgt līgumu ar Pārvaldi par pakalpojuma samaksas kārtību.
Saistošie noteikumi izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 44. panta otro daļu, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta trešo daļu un Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275 “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojumu izmaksas tiek segtas no pašvaldību budžeta” 6. punktu.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredzēts: kārtību, kādā saņemami pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi, nosaka pašvaldību saistošajos noteikumos.
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 18. decembra spriedumā lietā Nr. A420309918, SKA-168/2023 norādīts: Par sociālajiem pakalpojumiem maksā pati persona, kura šo pakalpojumu saņem. Ja personai nav iespēju samaksāt par pakalpojumu, pienākums maksāt par pakalpojumu ir personas apgādniekam. Pašvaldība sociālā pakalpojuma apmaksā iesaistās tad, ja persona un viņas apgādnieks nespēj samaksāt par pakalpojumu. Personas vai viņas apgādnieka materiālais stāvoklis ir tas, pēc kā nosakāms, kādā apjomā par sociālo pakalpojumu ir spējīga samaksāt pati persona, kādā apgādnieks un vai pašvaldībai ir jāiesaistās šā pakalpojuma apmaksā.
Jūrmalas domes saistošajos noteikumos paredzēts: sociālo pakalpojumu persona pieprasa, vēršoties Jūrmalas Labklājības pārvaldē vai pie pakalpojuma sniedzēja noteikumos, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
Pārvalde pieņem lēmumu par:
Pieņemot lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu, Pārvalde:
Ja persona ir vērsusies iestādē, lai tā pieņemtu lēmumu (izdotu administratīvo aktu), piemērojams Administratīvā procesa likums. Administratīvā procesa likuma 64. pants nosaka administratīvā akta izdošanas termiņu. Ja administratīvais process ierosināts uz personas iesnieguma pamata, iestādei lēmums jāpieņem viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā – īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai. Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot viena mēneša termiņu, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.
Portālā Latvija.lv ievietotajā pašvaldības informācijā “Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija pilngadīgām personām (pansionāts) (Jūrmalas valstspilsēta)” norādīts: Labklājības pārvaldes pieņemto lēmumu var apstrīdēt Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektoram viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās brīža, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 76., 77. un 79. pantu.
Plašāk par tēmu LV portāla skaidrojumā >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
