Labdien! Es savu skrejriteni iegādājos, divus gadus pirms stājās spēkā jaunais likums par skrejriteni un to reģistrāciju. Mans skrejritenis neatbilst jaunajam likumam, un to nereģistrē. Kaut iegādājos to Latvijā par 1200 eiro. Nauda izdota (un ne maza), bet braukt nedrīkstu! Praktiski savu naudu esmu “izmetis pa logu”, jo braukt nedrīkstu, papildus vēl sodīs kā noziedznieku. Jo zinām, kādi ir mūsu policisti, it īpaši pašvaldības policisti, nedod Dievs, ar viņiem saskarties! Vai likumdevējs kompensēs manus izdevumus, lai varu iegādāties citu skrejriteni, kas atbilstu spēkā esošajam likumam? Es tāds neesmu vienīgais. Iznāk, ka mēs, kas godīgi savu naudu nopelnījām un to ieguldījām, esam apzagti no valsts puses. Cik vēl būs savas naudas jāizdod neapdomīgu likumu priekšā, kad kārtējo likumu pieņem ar atpakaļejošu datumu? Es saprastu, ja šis likums attiektos tikai uz jauna skrejriteņa iegādi, bet ne uz tiem, kas pat nenojauta, ka vispār kādreiz būs šāds likums.
Ceļu satiksmes likuma 10.2 panta 1.1 daļa noteic, ka elektroskrejriteņu reģistrācija ir obligāta. Atbilstoši minētā likuma Pārejas noteikumu 63. punktam elektroskrejriteņu reģistrācija veicama līdz 2024. gada 31. martam, un pēc šī termiņa beigām ar nereģistrētiem elektroskrejriteņiem ceļu satiksmē piedalīties ir aizliegts. Savukārt atbilstoši minētā likuma 10.2 panta ceturtajai daļai kārtību, kādā notiek elektroskrejriteņu reģistrācija un tās anulēšana, nosaka Ministru kabinets.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1080 “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi” 83.2. apakšpunktu, reģistrējot elektroskrejriteni, persona apliecina, ka tas ir ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis, tā konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā, tam nav pedāļu, tas paredzēts vienam cilvēkam un ir aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu.
Ja elektroskrejriteņa ražotāja noteiktais maksimālais ātrums pārsniedz 25 km/h, tad jāņem vērā, ka atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 1. panta 9.1 un 12.1 daļai tas ir uzskatāms par divriteņu mopēdu. To ir iespējams reģistrēt, tomēr tā reģistrācijas kārtība ir atšķirīga, tāpat atšķiras prasības dalībai ceļu satiksmē.
Kā iepriekš LV portālam norādījis Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Jānis Kalniņš, ja elektriskais rīks brauc ātrāk par 25 km/h, tad to nevar uzskatīt par elektroskrejriteni: “Diemžēl daļa tirgotāju maldināja pircējus, dēvējot par elektroskrejriteņiem tādus braucamrīkus, kas attīsta ātrumu 35 km/h, 45 km/h un pat 70 km/h!
Ja braucamrīka ātrums ir virs 25 km/h, bet nepārsniedz 45 km/h, tad attiecīgais braucamrīks atbilst mopēda definīcijai, proti, tas ir mopēds, kas atbilstoši arī ir jāreģistrē kā mopēds, kā arī ar mopēdu ir jābrauc pa brauktuvi (kopā ar vieglajām automašīnām, autobusiem u. tml.), ar to ir aizliegts braukt pa ietvi. Vadot šādu braucamrīku, galvā obligāti jābūt ķiverei, ir jābūt civiltiesiskajai apdrošināšanai, kā arī atbilstošas kategorijas tiesībām.
Savukārt, ja braucamrīka ātrums ir virs 45 km/h, tad tas jāreģistrē kā motocikls. Arī motocikla vadītājam ir nepieciešamas atbilstošas kategorijas tiesības, jābūt civiltiesiskajai apdrošināšanai, jāveic valsts tehniskā apskate u. tml.”
Plašāka informācija pieejama LV portālā publikācijā “Ja elektroskrejritenis spēj attīstīt lielāku ātrumu par 25 km/h”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
