Aizsargjoslu likuma 1. panta pirmās daļas 13. punkts noteic, ka sarkanā līnija ir līnija, kas norobežo ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas un ko pilsētās un ciemos nosaka vietējā pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tas nozīmē, ka atbildība par sarkanajām līnijām uzticēta vietējām pašvaldībām, tostarp tas, ka aprobežotas nekustamā īpašuma lietošanas tiesības dažādās teritorijās var atšķirties.  

Ja persona dzīvo Rīgas pašvaldībā, jautājumus par sarkanajām līnijām regulē Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 34 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”. Aprobežojumi pamatā saistīti ar būvniecības liegumu sarkano līniju zonās. Aprobežojuma saturs nosaka zemesgabala īpašniekam pienākumu atturēties no konkrētās teritorijas apbūves, jo tā var tikt paredzēta noteiktu objektu būvniecībai sabiedrības interesēs, taču tas neliedz īpašniekam veikt teritorijas sakopšanas darbus, augu, krūmu stādīšanu utt. Līdz ar to teritorijas uzturēšana, tai skaitā sarkano līniju robežās, ir īpašnieka pienākums un atbildība. Normatīvie akti neparedz atsevišķu saskaņošanas saņemšanu krūmu stādīšanai attiecīgajā teritorijā. Kokus, krūmus un cita veida apstādījumus nav atļauts stādīt komunikāciju aizsargjoslās.

Vairāk par aizsargjoslām varat lasīt LV portāla publikācijā “Aizsargjoslas – tipiskākie nekustamā īpašuma apgrūtinājumi (ll)”.