Ekonomikas ministrija iepriekš LV portālā ir skaidrojusi, ka normatīvie akti neregulē minimālo un maksimālo temperatūru, kāda nodrošināma dzīvojamā mājā apkures sezonā. Temperatūras režīmu dzīvojamā mājā nosaka pārvaldnieks (atbilstoši pilnvarojumam) vai dzīvokļu īpašnieku kopība.  

Jūs varat rosināt dzīvokļu īpašnieku kopībai sapulcē izskatīt jautājumu par noteiktas centrālapkures temperatūras noteikšanu un ierosināt apkures sezonā noteikt tādu temperatūru, kāda jums būtu vēlama. Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pants nosaka: “Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība.” 

Ja citi dzīvokļu īpašnieki kurina ar malku, bet jums šādas iespējas nav, tad, iespējams, jūs telpas varat piesildīt ar elektriskajiem sildītājiem. 

Vēl varat mēģināt atslēgties no centralizētās situmapgādes sistēmas un ierīkot autonomo apkuri. Dzīvokļa īpašuma likuma 4. pants noteic, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas siltumapgādes sistēma ir kopīpašumā esoša visas ēkas nedalāma inženierietaise. Lai no tās atslēgtos, nepieciešams dzīvokļu īpašnieku balsojums – 50% plus viena balss. Apkures veida izvēlē ir svarīgi ņemt vērā vietējās pašvaldības saistošos noteikumus (ja tādi ir izdoti) par siltumapgādes veida izvēli. Par minēto jautājumu ieteiktu konsultēties vietējā pašvaldībā. 

Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumi Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu” nosaka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā remonta veikšanas kārtību un nosacījumus. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu veic, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas uzturēšanu (fizisku saglabāšanu) visā tās ekspluatācijas laikā un nepieļautu apdraudējuma iestāšanos. 

Noteikumu 15. punkts nosaka: “Ja vizuālajā apskatē ir konstatēti dzīvojamās mājas vai tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumi, tad pārvaldītājs: 

• lemj par ārpuskārtas remonta veikšanu, ja ir konstatēts kāds no šo noteikumu 17. punktā minētajiem bojājumiem; 

• lemj par darba uzdevuma sastādīšanu tehniskajai apsekošanai, plānotā remonta veikšanu un pārvaldīšanas darba plāna papildināšanu vai dzīvojamās mājas renovāciju vai rekonstrukciju, ja dzīvojamās mājas pārvaldītājs ir dzīvojamās mājas īpašnieks vai pārvaldnieks, kas ir pilnvarots pieņemt šādu lēmumu; 

• sagatavo priekšlikumus dzīvojamās mājas īpašniekam (dzīvokļu īpašnieku kopībai) lēmuma pieņemšanai par darba uzdevuma sastādīšanu tehniskajai apsekošanai, nepieciešamā remonta veikšanu un pārvaldīšanas darba plāna papildināšanu vai dzīvojamās mājas renovāciju vai rekonstrukciju, ja dzīvojamo māju pārvalda pārvaldnieks, kas nav pilnvarots pieņemt šādu lēmumu.”