Visa samita laikā Latvijas delegācija turpināja koordinēt solidāru rīcību Ukrainas atbalstam, ko uzsāka sieviešu-spīkeru formātā pirms dažām dienām. Protestējot pret Krievijas dalību samitā, Latvijas delegācija pameta sēžu zāli, kad uzstājās Krievijas Federācijas Padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko, kura kopš 2014.gada ir pakļauta Rietumu sankcijām. Krievijas klātbūtni vienoti nosodīja Eiropas un Ziemeļamerikas delegācijas, kuras kopā ar Ukrainas parlamenta (Verhovna Rada) priekšsēdētāja vietnieci Olenu Kondratjuku (Olena Kondratiuk) izveidoja Ukrainas karoga solidaritātes akciju. Rezultātā Krievijas delegācija pameta samitu.
“Krievija tiks sodīta, pretējā gadījumā tā centīsies virzīties tālāk ar visu, kas tai ir – militāro, kibertelpas un hibrīdo spēku. Tomēr nekļūdieties – Ukrainai ir daudz draugu un sabiedroto, kuri turpinās atbalstīt Ukrainu līdz taisnīguma uzvarai. Visi kara noziedznieki tiks saukti pie atbildības,” uzsvēra A.Ņenaševa.
“Mūsu pienākums ir ar visiem diplomātiskajiem veidiem atbalstīt Ukrainu un protestēt pret Krievijas delegācijas klātbūtni ne tikai šajā samitā, bet visos formātos, kur kāda iemesla dēļ Krievija vēl piedalās. Ir jāatmasko Krievijas rīcība visai starptautiskajai sabiedrībai laikā, kad Krievijas režīms īsteno noziegumus pret cilvēci,” pauda A.Ņenaševa.
Saeimas priekšsēdētājas biedre piedalījās arī paneļdiskusijā par mākslīgā intelekta lietošanu visas sabiedrības labā, kā arī tikās ar Ukrainas, Lielbritānijas, Vācijas, Islandes un Moldovas delegāciju vadītājiem.
Spīkeru diskusijā par parlamentu lomu mākslīgā intelekta nākotnē Saeimas priekšsēdētājas biedre aicināja parlamentus spēt ne tikai pieņemt likumus, bet arī padarīt nākotni saprotamu un iekļaujošu cilvēkiem. A.Ņenaševa norādīja, ka tehnoloģijas rada iespējas, taču tās palielinās arī nevienlīdzību, tādēļ jāatbalsta tie, kas tiek atstāti malā, jāstiprina digitālās prasmes un jāaizsargā valodu daudzveidība, kā piemēru minot latviešu valodu un tās nozīmi digitālajā laikmetā.
Samita ietvaros Saeimas priekšsēdētājas biedre tikās arī ar Moldovas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Igoru Grosu (Igor Grosu) un apsprieda abu valstu pieredzi drošības jomā un valsts mēroga reformu ieviešanā sarežģītos apstākļos. “Latvija labi izprot Moldovas pašreizējos izaicinājumus, tieši tāpēc mēs sniedzam visu iespējamo atbalstu Moldovas integrācijai Eiropas Savienībā. Reformas mēdz būt smagnējas un bieži to mērķis īstermiņā sabiedrībai ir grūti izskaidrojams, taču, kad tās ir īstenotas un augļi ir jūtami, visa sabiedrība to novērtē,” pauda A.Ņenaševa.
