Atbilstoši Darba likuma 140. panta pirmajai daļai summētā darba laika organizāciju var noteikt, ja darba rakstura dēļ ir nepieciešams pārsniegt darbiniekam noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, vienlaikus darba devējam ievērojot, ka darbinieka darba laiks pārskata periodā nedrīkst pārsniegt attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.  

Saskaņā ar Darba likuma 140. panta trešo daļu darbinieks un darba devējs darba līgumā var vienoties par pārskata perioda ilgumu, taču ne ilgāku par trim mēnešiem, bet darba koplīgumā – ne ilgāku par 12 mēnešiem. Darba likuma 140. panta piektajā daļā noteikts, ka summētā darba laika organizācijas gadījumā darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu. 

Summētā darba laika organizācijas gadījumā svarīgi elementi ir pārskata periods un darba grafiks. Veidojot grafiku, darba devējam ir pienākums sabalansēt darbinieka darba un atpūtas laiku atbilstoši attiecīgajam darbiniekam noteiktajam normālajam darba laikam pārskata periodā. Summētā darba laika organizācija ir piesaistīta normālajam darba laikam, proti, darbinieka faktiski nostrādātais darba laiks tiek salīdzināts ar attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku – astoņām vai septiņām stundām dienā, 40 vai 35 stundām nedēļā. Šāds normālā darba laika attiecināmības princips nostiprināts tiesu praksē. Darbinieka attaisnota prombūtne, piemēram, atvaļinājums, darbnespēja u. tml., normālā darba laika stundu daudzumā netiek ieskaitīta. Ja pārskata periodā darbinieka nostrādāto stundu skaits pārsniedz darbinieka normālo darba laiku, konstatējams virsstundu darbs.  

Ņemot vērā iepriekš norādīto, paskaidrojams: ja darbiniekam nolīgts summētais darba laiks ar pārskata periodu, piemēram, trīs mēneši, darba devējam darbinieka darba laiks, to sabalansējot ar atpūtas laiku, darba grafikā jāsaplāno tā, lai tas nepārsniegtu attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku pārskata periodā. Pārskata perioda vienā mēnesī darbinieks var būt nostrādājis vairāk stundu nekā attiecīgā kalendāra mēneša normālā darba laika stundas, taču, piemēram, nākamajā mēnesī, tās izlīdzinās. Šādos apstākļos, noslēdzoties pārskata periodam, virsstundu darbs var neveidoties. Savukārt, ja kādu iemeslu dēļ pārskata periodā nav iespējams darbinieka darba laiku sabalansēt ar atpūtas laiku, darba intensitāte var rezultēties virsstundās, kas jāatlīdzina. 

Līdz ar to darba devējs, darba grafiku plānojot tā, lai darbinieka darba laiks nepārsniegtu attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku pārskata periodā, tai skaitā, piemēram, grozot darba grafiku un nosakot papildu atpūtas dienas, rīkojas atbilstoši Darba likuma 140. panta pirmajā daļā noteiktajam.