Darba likuma 32. pants paredz vispārīgos obligāti ievērojamos principus, kas darba devējam ir jāievēro, ja tas pretendentu piesaistei izmanto darba sludinājumu par brīvajām darbavietām. Saskaņā ar Darba likuma 32. panta trešo daļu sludinājumā piedāvātajai vakancei jānorāda algas apjoms: darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzētās stundas tarifa likmes samaksas apmērs.

Tas nozīmē, ka darba sludinājumā ir jānorāda darba algas apmērs “no–līdz”, lai potenciālie kandidāti jau sludinājumu izpētes laikā iegūtu pietiekamu informāciju, vai noteiktā vakance un tās piedāvātais atalgojums būtu piemērots.

Savukārt darba alga atbilstoši Darba likuma 59. pantam ir viena no darba samaksas sastāvdaļām. Darba samaksa ir regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kas ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru citu atlīdzību par darbu.

Saskaņā ar Darba likuma 28. panta pirmo daļu darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu, tajā ietverot Darba likuma 40. panta otrajā daļā noteikto informāciju, tajā skaitā nolīgtās darba samaksas apmēru. Darba līgums atbilstoši Darba likuma 39. pantam tiek uzskatīts par noslēgtu no brīža, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par veicamo darbu un darba samaksu, kā arī turpmāku darbinieka pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.

Tādēļ darba sludinājumā norādītais algas apmērs (no–līdz) ir informatīvs. Konkrētā Darba likuma norma, kurā izvirzītas prasības darba sludinājuma saturam, nerada pienākumu darba devējam darbiniekam noteikt sludinājumā norādītās algas amplitūdas augstāko likmi. Par konkrētu darba samaksu (darba algu, piemaksām un prēmijām) puses vienojas, rakstiski slēdzot darba līgumu.