E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 36499
Lasīšanai: 3 minūtes
TĒMA: Tieslietas
2
2

Kooperatīvās sabiedrības biedru tiesības pēc izstāšanās no sabiedrības

J
jautā:
04. jūnijā, 2025
Marija

Labdien! Vēlamies lūgt skaidrojumu par šādu situāciju. Mūsu dārzkopības kooperatīvs (DKS) šobrīd no pašvaldības nomā divus zemes gabalus – 1. un 2. Visi DKS biedri, kuri lieto 2. zemes gabalu (aptuveni 12% no kopējā biedru skaita), ir pieņēmuši lēmumu atdalīties no šīs DKS un dibināt jaunu kooperatīvu. Pašreizējās DKS valde pret šo iniciatīvu neiebilst. 
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam skaidrot: 
1. Vai šādai atdalīšanās iniciatīvai ir nepieciešams DKS kopsapulces balsojums un lēmums? 
2. Iesniegumā ir norādīts, ka biedri no 2. zemes gabala vēlas atdalīties, lai veidotu savu biedrību. Vai šādu atdalīšanos juridiski var uzskatīt par dalības pārtraukšanu pašreizējā DKS (t. i., izstāšanos)? 
3. Vai pēc izstāšanās šiem biedriem saglabājas tiesības izmantot pašreizējās DKS pakalpojumus (piemēram, elektrību, atkritumu izvešanu, pārvaldības pakalpojumus), ja biedrība tam nepiekrīt? 
4. Vai ir iespējams prasīt pašvaldībai pārskatīt noslēgto nomas līgumu un izņemt no tā 2. zemes gabalu, ja visi šī zemes gabala lietotāji ir parakstījuši piekrišanu atdalīties, lai pārietu uz citu DKS? 
Iepriekš paldies! 

A
atbild:
12. jūnijā, 2025
Pauls Vasks
jurists
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Ikviens kooperatīvās sabiedrības (sabiedrības) biedrs ir tiesīgs izstāties no sabiedrības, iesniedzot sabiedrībai rakstveida paziņojumu. Biedru izslēdz no sabiedrības biedru reģistra nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no dienas, kad iesniegts paziņojums par izstāšanos. Šādu izstāšanās procedūru paredz Kooperatīvo sabiedrību likuma 17. pants 

Vienlaikus jānorāda, ka sabiedrības biedri, kuri izstājas no sabiedrības, neiegūst tiesības saņemt sabiedrības sniegtos pakalpojumus, tam nepieciešama sabiedrības piekrišana. Biedri, kuri izstāsies no sabiedrības, automātiski neiegūs arī tiesības turpināt nomāt zemi no pašvaldības. Proti, nomas līgums ir divpusējs līgums, kas slēgts starp pašvaldību un sabiedrību, tādējādi izmaiņas šajā līgumā iespējamas tikai ar līguma pušu jeb pašvaldības un sabiedrības piekrišanu.  

Cits apsverams risinājums šajā gadījumā varētu būt pašreizējās sabiedrības reorganizācija, to sadalot sašķelšanas vai nodalīšanas ceļā (skat. Kooperatīvo sabiedrību likuma 86. pantu un turpmākos pantus). Pie sabiedrības izpildinstitūcijas var vērsties ar attiecīgu ierosinājumu. Lēmums par reorganizāciju būs jāpieņem sabiedrības biedru kopsapulcē. 

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 137 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas