Darba likuma normas, t.sk. par darba laika uzskaiti, Grāmatvedības likuma normas un likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, un likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir saistošs arī visiem biedrības darba ņēmējiem.

Biedrību un nodibinājumu likuma 25. pants paredz, ka tajos iekļauj biedrības organizatorisko struktūru, t. i., izpildinstitūcijas nosaukumu, tās skaitlisko sastāvu, nosakot izpildinstitūcijas locekļu tiesības pārstāvēt biedrību atsevišķi vai kopīgi saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas uzbūvi, ievēlēšanas kārtību, kompetenci, lēmumu pieņemšanas kārtību un pilnvaru termiņus vai zvērināta revidenta iecelšanas kārtību un pilnvaru termiņus. Biedrību un nodibinājumu likuma 47. pants nosaka: “Ja statūtos paredzētas valdes locekļa tiesības saņemt atlīdzību, tās apmēru un izmaksas kārtību nosaka ar biedru sapulces lēmumu, ja statūtos nav noteikts citādi.”

Tātad atlīdzības kārtību nosaka biedri, tādēļ ērtāk būtu statūtos aprobežoties ar to, ka atlīdzības apmēru nosaka biedru kopsapulce, lai, mainoties atlīdzības apmēram, nebūtu jāgroza statūti.

Valsts darba inspekcija skaidro, ka normatīvajos aktos nav iekļauts ne aizliegums, ne pienākums ar valdes locekļiem slēgt darba līgumu. Atbilstoši Komerclikumam valdes loceklis var darboties uz pilnvarojuma līguma pamata. Darba likums to neregulē.

Komercsabiedrības valdes galvenais pienākums ir vadīt un pārstāvēt komercsabiedrību (Komerclikuma 221. panta pirmā daļa). Vispārēji valdes locekļi, tostarp arī valdes priekšsēdētājs, nav uzskatāmi par darbiniekiem Darba likuma izpratnē, tādēļ darba līgumu ar valdes locekli vai valdes priekšsēdētāju par šo pienākumu izpildi var arī neslēgt. Valdes locekļa darbības tiesiskais pamats saskaņā ar Komerclikuma normām ir pilnvarojums, ko tam piešķīrusi dalībnieku sapulce vai cita institūcija, ja to noteic statūti. Šādā gadījumā dibinātajās attiecībās nav piemērojami darba tiesisko attiecību regulējošie normatīvie akti.

Turklāt saskaņā ar Komerclikuma 221. panta astoto daļu valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, – ar dalībnieku lēmumu.

Savukārt saskaņā ar Darba likuma 2. panta pirmo daļu Darba likums un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata. Tātad, ja ar valdes locekli tiek slēgts darba līgums, tad saistoši ir Darba likuma noteikumi.

Līdz ar to lēmums par to, kādu līgumisko attiecību ietvaros valdes locekļi darbotos, ir jāpieņem padomei vai dalībniekiem.

Statūtos ietveramās informācijas saturu regulē Komerclikuma normas.

Valsts ieņēmumu dienests skaidro, ka vispārējā gadījumā persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta, ir darba ņēmējs likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa” izpratnē.

Darba devējs – biedrība – par darba ņēmēju ietur un maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un algas nodokli.

No ienākumiem, kurus biedrības valdes loceklis saņem kā atalgojumu, ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un jāietur algas nodoklis.

Ja kāds no biedrības valdes locekļiem nesaņem atalgojumu, tad nav veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un ieturams algas nodoklis.

Nodokļu normatīvie akti, kas ir Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē, nereglamentē un neierobežo civiltiesiskus darījumus.