E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 31453
Lasīšanai: 6 minūtes
6
6

Vai dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes locekļi var saņemt atalgojumu

J
jautā:
09. janvārī, 2024
Olga

Labdien! Dzīvojamo māju plāno apsaimniekot dzīvokļu īpašnieku biedrība, kuras valdē būs trīs valdes locekļi un valdes priekšsēdētājs: dzīvokļu īpašnieki, kas uzņemsies pilnīgu mājas apsaimniekošanu un pārvaldīšanu. Darba būs daudz, un valde vēlas saņemt par to atalgojumu. Katrs valdes loceklis un priekšsēdētājs piedalīsies pārvaldīšanā tik, cik būs nepieciešams (kāds atbildēs par juridiskiem jautājumiem, līgumu noslēgšanu ar pakalpojumu sniedzējiem, bankas konta atvēršanu, biedrības darbības organizēšanu, sapulcēm u. tml., kāds – par visiem jautājumiem saistībā ar mājas tehnisko stāvokli: vizuālo apskati, remontiem, firmu meklēšanu remontdarbiem, tāmju izvērtēšanu u. tml.). Vai ir iespējams statūtos noteikt, ka valde saņem atalgojumu vienas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā pirms nodokļu aprēķināšanas, kuru atbilstoši veicamā darba apjomam attiecīgi sadala savā starpā, un par to lēmumu pieņem valdes priekšsēdētājs? Vai valdei ar katru valdes locekli ir jānoslēdz darba vai pilnvarojuma līgums par darba veikšanu, nosakot, piemēram, stundas likmi par paveikto darbu? Ja vienā mēnesī pēc aprēķina par paveikto darbu un iztērēto laiku viens valdes loceklis saņem 500 eiro, otrs 200 eiro un pārējie valdes locekļi nesaņem algu, jo tajā mēnesī neveica darbu, vai šajā mēnesī arī par viņiem biedrībai būs jāmaksā sociālais nodoklis un IIN?

A
atbild:
18. janvārī, 2024
Inese Helmane
LV portāls
Valsts darba inspekcija
Dace Stivriņa, Klientu atbalsta nodaļas vadītāja

Darba likuma normas, t.sk. par darba laika uzskaiti, Grāmatvedības likuma normas un likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, un likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir saistošs arī visiem biedrības darba ņēmējiem.

Biedrību un nodibinājumu likuma 25. pants paredz, ka tajos iekļauj biedrības organizatorisko struktūru, t. i., izpildinstitūcijas nosaukumu, tās skaitlisko sastāvu, nosakot izpildinstitūcijas locekļu tiesības pārstāvēt biedrību atsevišķi vai kopīgi saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas uzbūvi, ievēlēšanas kārtību, kompetenci, lēmumu pieņemšanas kārtību un pilnvaru termiņus vai zvērināta revidenta iecelšanas kārtību un pilnvaru termiņus. Biedrību un nodibinājumu likuma 47. pants nosaka: “Ja statūtos paredzētas valdes locekļa tiesības saņemt atlīdzību, tās apmēru un izmaksas kārtību nosaka ar biedru sapulces lēmumu, ja statūtos nav noteikts citādi.”

Tātad atlīdzības kārtību nosaka biedri, tādēļ ērtāk būtu statūtos aprobežoties ar to, ka atlīdzības apmēru nosaka biedru kopsapulce, lai, mainoties atlīdzības apmēram, nebūtu jāgroza statūti.

Valsts darba inspekcija skaidro, ka normatīvajos aktos nav iekļauts ne aizliegums, ne pienākums ar valdes locekļiem slēgt darba līgumu. Atbilstoši Komerclikumam valdes loceklis var darboties uz pilnvarojuma līguma pamata. Darba likums to neregulē.

Komercsabiedrības valdes galvenais pienākums ir vadīt un pārstāvēt komercsabiedrību (Komerclikuma 221. panta pirmā daļa). Vispārēji valdes locekļi, tostarp arī valdes priekšsēdētājs, nav uzskatāmi par darbiniekiem Darba likuma izpratnē, tādēļ darba līgumu ar valdes locekli vai valdes priekšsēdētāju par šo pienākumu izpildi var arī neslēgt. Valdes locekļa darbības tiesiskais pamats saskaņā ar Komerclikuma normām ir pilnvarojums, ko tam piešķīrusi dalībnieku sapulce vai cita institūcija, ja to noteic statūti. Šādā gadījumā dibinātajās attiecībās nav piemērojami darba tiesisko attiecību regulējošie normatīvie akti.

Turklāt saskaņā ar Komerclikuma 221. panta astoto daļu valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, – ar dalībnieku lēmumu.

Savukārt saskaņā ar Darba likuma 2. panta pirmo daļu Darba likums un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata. Tātad, ja ar valdes locekli tiek slēgts darba līgums, tad saistoši ir Darba likuma noteikumi.

Līdz ar to lēmums par to, kādu līgumisko attiecību ietvaros valdes locekļi darbotos, ir jāpieņem padomei vai dalībniekiem.

Statūtos ietveramās informācijas saturu regulē Komerclikuma normas.

Valsts ieņēmumu dienests skaidro, ka vispārējā gadījumā persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta, ir darba ņēmējs likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa” izpratnē.

Darba devējs – biedrība – par darba ņēmēju ietur un maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un algas nodokli.

No ienākumiem, kurus biedrības valdes loceklis saņem kā atalgojumu, ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un jāietur algas nodoklis.

Ja kāds no biedrības valdes locekļiem nesaņem atalgojumu, tad nav veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un ieturams algas nodoklis.

Nodokļu normatīvie akti, kas ir Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē, nereglamentē un neierobežo civiltiesiskus darījumus.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 118 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas