E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 30460
Lasīšanai: 7 minūtes

Kas veido darba samaksu un nodokļus darbinieka ienākumam

J
jautā:
13. septembrī, 2023
Ieva

Labdien! Ja cilvēks, strādājot 40 stundas nedēļā, kā pamatalgu, kas noteikta darba līgumā, saņem 350 eiro, bet par papildu darbiem saņem vēl tikpat daudz, respektīvi, kopā bruto saņem 700 eiro mēnesī, tad, kā zināms, darba devējs neievēro MK noteikumus par minimālās mēnešalgas apmēru, apvienojot pamatalgu ar piemaksām. Vai tas kaut kādā veidā iespaido nodokļus VID? Ja darba devējs izmaksā mazāku darba algu, nekā valstī ir noteikts, vai darba devējam VID nav jāiemaksā lielāks nodoklis par to, ka darbinieks kā pamatalgu nesaņem minimālo?

A
atbild:
15. septembrī, 2023
Lidija Dārziņa
LV portāls
Valsts darba inspekcija
Dace Stivriņa, Klientu atbalsta nodaļas vadītāja

Darba likumā noteikto minimālās algas regulējumu un praksē iespējamās individuālās situācijas skaidro Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa:

“Atbilstoši Darba likuma 59. pantā definētajam darba samaksas jēdzienam darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.

Saskaņā ar Darba likuma 61. panta pirmo daļu minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu. Šī panta otrajā daļā noteikts, ka minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros (kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu) nosaka Ministru kabinets. Atbilstoši Ministru kabineta 24.11.2015. noteikumu Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 656) 2. punktam no 01.01.2023. minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 620 eiro.

Saskaņā ar Darba likuma 131. panta pirmo daļu normālais dienas darba laiks ir astoņas stundas, nedēļas darba laiks – 40 stundas.

Līdz ar to, ja darbiniekam ir nolīgts normālais darba laiks un darbinieks nostrādā visas attiecīgā mēneša normālā darba laika stundas, darbiniekam aprēķinātā darba alga bruto nedrīkst būt mazāka par valstī noteikto minimālo darba algu.

No jūsu sniegtās informācijas nav viennozīmīgi konstatējams, vai jums ir nolīgts pamatdarbs un papildu darbs, vai tomēr pamatdarbā jums ir nolīgti divi dažādi amati, un katrs amats jums ir nolīgts uz noteiktu stundu daudzumu un darba samaksu.

Piemēram, ja darbiniekam ir nolīgti divi dažādi amati un katrā no amatiem nolīgts nepilns darba laiks, piemēram, četras stundas dienā un 20 stundas nedēļā vienā amatā un otrā amatā – četras stundas dienā un 20 stundas nedēļā, tad kopumā darbinieka nolīgtais darba laiks atbilst normālā darba laika stundu daudzumam un darba devējam par attiecīgā mēnesī nostrādātajām normālā darba laika stundām būtu aprēķināma vismaz bruto minimālā darba alga 620 eiro.

Ja jums ir nolīgts normālais darba laiks – astoņas stundas dienā, 40 stundas nedēļā, tad nolīgtā darba alga par nolīgto normālo darba laiku nedrīkst būt mazāka par valstī noteikto minimālo darba samaksu – 620 eiro. Nav pieļaujams, ka daļu no minimālās darba algas kompensē uz piemaksu rēķina. Piemaksas izmaksājamas papildus nolīgtajai darba algai.

Vēršu uzmanību, ka darbiniekiem, kuriem noteikts nepilns darba laiks, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 656 6. punktu minimālo mēneša darba algu nosaka proporcionāli nostrādātajam laikam attiecībā pret šo noteikumu 2. punktā minēto minimālo mēneša darba algu, piemēram, ja darbiniekam nolīgts nepilns darba laiks četras stundas dienā un 20 stundas nedēļā, tad minimālās darba algas proporcionālā daļa būs bruto 310 eiro.

Savukārt, ja darbiniekam līdztekus nolīgtajam nepilnajam darba laikam ir nolīgts papildu darbs, tad paskaidrojam, ka ar papildu darbu, ko veic pamatdarba vietā pie viena darba devēja, saprot darbu, ko darbinieks veic papildus tiešajiem darba pienākumiem (pamatdarbā nolīgtā darba laika ietvaros). Papildu darbu darbiniekam darba devējs var uzlikt tikai ar darbinieka rakstveida piekrišanu, un par to pienākas atsevišķa samaksa.

Darba likuma 65. panta pirmā daļa noteic, ka darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt atbilstošu piemaksu par šāda darba veikšanu. Šā panta pirmajā daļā noteikts, ka noteiktās piemaksas apmēru nosaka darba koplīgumā vai darba līgumā. Līdz ar to piemaksas apmērs nav piesaistāms proporcionālajai daļai no minimālās darba algas.”

Katrs darba ņēmējs ir obligāti sociāli apdrošināms (tas nozīmē – tiek veiktas sociālās iemaksas) un maksā ienākuma nodokli.

Darbinieka ienākumus apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, to aprēķina, ietur un pārskaita budžetā darba devējs.

Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir noteiktas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko par katru personu veic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Minimālais iemaksu objekts ceturksnī ir 1860 eiro vai 620 eiro mēnesī.

Ja darba ņēmējam minimālais iemaksu objekts (no kura veiktas obligātās iemaksas) nesasniedz likumā prasīto apmēru, darba devēja pienākums ir papildus veikt iemaksas par šādu darbinieku, lai būtu sasniegts minimālais iemaksu objekts.

Darba devēja un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 18.3 punktā noteikts, ka ar algas nodokli apliek darba samaksu vai citu atlīdzību, ko izmaksā darba devējs, arī visas piemaksas pie darba algas, atvaļinājuma samaksu un atvaļinājuma pabalstu, komisijas naudu, prēmijas, pabalstus, kā arī darba līgumā par darba nosacījumu maiņu paredzēto atlīdzību.

Darba devējam, izmaksājot darba algu, ir pienākums darbiniekam rakstveidā izsniegt darba samaksas aprēķinu, t. s. “algas lapiņu”. Šādu kārtību nosaka Darba likuma 71. pants, kurā norādīts: “Izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz darba samaksas aprēķinu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tai skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.”

Tātad algas lapiņā jūs šo informāciju varat redzēt. Ja kaut kas nav saprotams, jāvaicā darba devējam, viņa pienākums ir šo informāciju paskaidrot.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Pārskati” ir pieejama informācija par darba periodiem un nodokļiem: ziņas par nodokļu maksātāju veiktajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamajām iemaksām; darba devēju aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; darba devēju ieturētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis u. c.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 108 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas