Tā kā Labklājības ministrijai nav nekādas informācijas par klientu, viņa vajadzībām un pašvaldības saistošajiem noteikumiem, konkrētu atbildi nevaram sniegt. Jums jāvēršas attiecīgajā sociālajā dienestā pēc dzīvesvietas.

Savukārt vispārīgie principi un informācija par sociālo pakalpojumu samaksu ir noteikti Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos. Tā kā personu vajadzības un pieejamie pašvaldības budžeta līdzekļi var būtiski atšķirties, pašvaldības izdod saistošos noteikumus, kuros nosaka šajā pašvaldībā pieejamos sociālos pakalpojumus un sociālos pabalstus, kā arī nosaka saņemšanas nosacījumus un pieņemto lēmumu pārsūdzības kārtību.

Likums nosaka: lai saņemtu sociālos pakalpojumu vai sociālo palīdzību, personai jāraksta iesniegums tās dzīvesvietas sociālajā dienestā. Tad sociālais dienests pārbauda saņemto informāciju, novērtē personas vajadzības, materiālos un personiskos resursus un lemj par sociālā pakalpojuma sniegšanu vai sociālā pabalsta piešķiršanu, piedāvājot piemērotāko no tiem.

Sociālā dienesta pienākums ir rakstiski informēt personu par pieņemto lēmumu, pamatojumu un lēmuma pārsūdzības kārtību. Ja personu neapmierina pieņemtais lēmums, tai ir tiesības viena mēneša laikā (no saņemšanas dienas) to pārsūdzēt Administratīvajā tiesā. Ja lēmumā nav norādīta pārsūdzības kārtība un termiņi, tad tiesības pārsūdzēt administratīvo aktu saglabājas vienu gadu.

Klienta pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem. Ja klients vai viņa apgādnieki nespēj samaksāt, tad pakalpojums tiek apmaksāts no pašvaldības budžeta (ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem un neredzīgām personām - no valsts budžeta).

Saskaņā ar MK noteikumiem „Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta”, veicot samaksu par pakalpojumu, līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nedrīkst būt mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar šādu koeficientu:

• par vienas personas ģimeni – 1,0
• par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli – 0,5.

Pašvaldība atbilstoši finansiālajām iespējām var noteikt klientam citu (labvēlīgāku) samaksas kārtību par pakalpojumu, iekļaujot šos nosacījumus pašvaldības saistošajos noteikumos.