Pirmšķietami jūsu jautājums saistāms ar baumu izplatīšanu darba vidē: tiek izplatītas patiesībai neatbilstošas ziņas. Darba likumā netiek regulēti darbinieku savstarpējās komunikācijas un savstarpējo attiecību jautājumi, tomēr atbilstoši Darba likuma 7. panta pirmajai daļai ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem. Lai nodrošinātu šo principu, darba devējam būtu jārisina savstarpējās komunikācijas kultūras jautājumi, ja darbinieks ir iesniedzis sūdzību, lai aizstāvētu savas tiesības un intereses. 

Ja, izplatot patiesībai neatbilstošas ziņas, tiek aizskarts personas gods un cieņa, tad saskaņā ar Civillikuma 2352.¹ pantu katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē un tās neatbilst patiesībai, tad šīs ziņas presē arī jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietvertas dokumentā, tad šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa. Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa. Atbilstoši Civilprocesa likuma 1. panta pirmajai daļai katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.

Līdz ar to, ja tiek aizskarts personas gods un cieņa, tad viņai ir tiesības aizsargāt savas aizskartās intereses, iesniedzot prasības pieteikumu tiesā. Ja personas gods un cieņa aizskarts mutvārdiem, tad prasītājam ir tiesības lūgt mantisku kompensāciju, kā arī lūgt tiesai uzlikt par pienākumu atbildētājam atvainoties prasītājam par goda un cieņas aizskārumu.