Tiesību akti tiešā veidā neregulē visus darba aspektus, tai skaitā psiholoģiskā terora veidu – mobingu darba vietā. Par mobingu uzskatāmas tādas darbības, kas ietver manipulāciju ar personu, viņas kontrolēšanu, noniecināšanu, apkaunošanu, noraidīšanu un izslēdzošu uzvedību sociālajos kontekstos, kā arī kaitējumu reputācijai vai tās apdraudējumu. Mobings var izpausties sarakstē, telefonsarunās, attieksmē pret darbinieku, tostarp nepatiesas informācijas jeb baumu izplatīšanā. Tā var būt arī ignorēšana, tiesību ierobežošana, nevienlīdzīga attieksme u. c. rīcība.  

Tādējādi darba vietā īstenotu mobingu aizskartā persona var pierādīt ar saraksti e-pastā, telefonā, telefonsarunu ierakstiem, video un arī liecinieku sniegtajām ziņām par notikušo tiesību aizskārumu. Jo vairāk pierādījumu būs aizskartās personas rīcībā, jo labāk.  

Tā kā darba devējs par situāciju ir informēts, tomēr sekmīgs risinājums situācijai nav rasts, jums ir tiesības vērsties pie darba devēja rakstveidā, izklāstot situācijas apstākļus. Proti, mobinga gadījumā tiek pārkāpts vienlīdzīgu tiesību princips, kas kvalificējams kā Darba likuma 7. panta pirmās daļas un 28. panta otrās daļas pārkāpums. Tādēļ pēc analoģijas piemērojama Darba likuma 29. panta astotā daļa. Rakstveida forma ir pamats darba devējam rīkoties un sniegt jums atbildi.  

Papildus norādāms, ka Civillikuma 1635. pants paredz: “Katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.” 

Ar morālo kaitējumu tiek saprastas personai radītas fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības dēļ nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai labumu aizskārumu. Līdz ar to jums ir tiesības vērsties ar prasību tiesā. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.