E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 28495
Lasīšanai: 31 minūte
TĒMA: Tieslietas
2
2

Kas ir kolaboranti Latvijā un kādi ierobežojumi uz viņiem attiecas

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
23. janvārī, 2023
Olegs

Kādas personu kategorijas Latvijā tika atzītas par padomju okupācijas režīma kolaborantiem? Kādi ierobežojumi tām ir piemērojami?

A
atbild:
23. martā, 2023
Tieslietu ministrija
Valststiesību departaments
  • Kādas personu kategorijas ir uzskatāmas par bijušajiem padomju okupantiem Latvijā? 

Aicinām skatīt dažādas publikācijas un pētījumus, kas saistīti ar okupācijas un kolaborācijas jautājumiem (piemēram, https://www.president.lv/lv/media/5049/download).

  • Kādas personu kategorijas tika atzītas Latvijā par padomju okupācijas režīmakolaborantiem?Kādi ierobežojumi ir tām piemērojami?

Normatīvajos aktos vārds "kolaborants" ne kontekstā ar padomju okupācijas režīmu, ne kā citādi netiek lietots. Bet ņemot vērā vispārējo vārda nozīmi (skatīts tezaurs.lv), ka kolaborants ir tāda persona, kas sadarbojas ar okupācijas režīmu, tad ārējos normatīvajos aktos var atrast virkni ierobežojumu, kas piemērojami personām, kuras sadarbojušās ar padomju okupācijas režīmu. Normatīvajos aktos atrodami ierobežojumi, ka noteikti diez gan plašam ar padomju režīmu saistītu personu un amatu lokam.

Ārējos normatīvajos aktos, kuros ir ietverti ierobežojumi personām, kuras sadarbojušās ar padomju okupācijas režīmu (tajā skaitā, Valsts drošības komitejas darbiniekiem un informatoriem), var sadalīt vairākās grupās:

  1. ierobežojumi attiecībā uz noteikta personas tiesiskā statusa iegūšanu– Pilsonības likums, Repatriācijas likums;
  2. ierobežojumi attiecībā uz pasīvajām vēlēšanu tiesībām1–Pašvaldību domes vēlēšanu likums, Saeimas vēlēšanu likums; Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums; Valsts prezidenta ievēlēšanas likums;

            III. ierobežojumi attiecībā uz pieeju valsts noslēpumam– likums "Par valsts noslēpumu";

  1. ierobežojumi attiecībā uz tiesībām ieņemt noteiktus amatus, tajā skaitā amatus iestādēs un institūcijās, kur nepieciešama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam – likums "Par tiesu varu", Prokuratūras likums, Valsts drošības iestāžu likums, Valsts kontroles likums, Valsts civildienesta likums, Militārā dienesta likums, Latvijas Republikas Zemessardzes likums, Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums, likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu", Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums; Sporta likums; Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumi Nr. 508 "Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība"; Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumi Nr. 100 "Informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība"; Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 745 "Atzīto aizsardzības organizāciju atzīšanas, sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtība";
  2. cita veida ierobežojumi (tajā skaitā,ierobežojumi iegūt noteiktu tiesisku statusu vai mantisku vērtību) – likums "Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu", likums "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem", Militārpersonu izdienas pensiju likums, likums "Par valsts pensijām", likums "Par privatizācijas sertifikātiem".

Skatīt informācijai zemāk tabulu "Apkopojums par ārējos normatīvajos aktos noteiktajiem spēkā esošiem ierobežojumiem personām, kuras sadarbojušās ar padomju okupācijas režīmu (tajā skaitā, Valsts drošības komitejas darbiniekiem un informatoriem)".

Vēl detalizētāk par normatīvajos aktos bijušajiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem un informatoriem noteiktajiem ierobežojumiem aicinām skatīt Ministru kabinetā izskatītajā informatīvajā ziņojumā "Par bijušajiem VDK darbiniekiem un informatoriem likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību"(2020.g.)2.

Vienlaikus informējam, ka Ministru kabineta 2022.gada 30.augusta sēdē izskatīts "Starpziņojums par PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķiniem" un turpmāko rīcību iespējamās zaudējumu kompensācijas prasības celšanai pret Krieviju kā PSRS tiesību mantinieci.

Komisija PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai (turpmāk–Komisija) turpina apkopot materiālus no 70 pētījumiem un 62 ekspertīzēm un paredzējusi nākamā gada martā valdībā iesniegt noslēguma ziņojumu par veiktajiem PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķiniem, lai to varētu izmantot iespējamās zaudējumu atlīdzības prasības noformēšanai un iesniegšanai starptautisko tiesību institūcijās.

Vienlaikus izskatīšanai valdībā tiek gatavots ziņojums par apsvērumiem zaudējumu juridiskajam pamatam un iespējamo turpmāko rīcību. Ar starpziņojumu iespējams iepazīties Tiesību aktu projektu tīmekļa vietnē3. Plašāk ar Komisijas pētījumiem var iepazīties Komisijas tīmekļa vietnē4

Apkopojums par ārējos normatīvajos aktos noteiktajiem spēkā esošiem ierobežojumiem personām, kuras sadarbojušās ar padomju okupācijas režīmu (tajā skaitā, Valsts drošības komitejas darbiniekiem un informatoriem)

Nr.p.k.

Ārējais normatīvais akts

(nosaukums, tiesību norma, ierobežojuma veids)

I

Ierobežojumi attiecībā uz noteikta personas tiesiskā statusa iegūšanu

 

1.

Pilsonības likums5

11.pants. Naturalizācijas ierobežojumi

(1) Ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem, Latvijas pilsonībā neuzņem personu, kura:

3) pēc 1940.gada 17.jūnija ir izvēlējusies Latvijas Republiku par dzīvesvietu tieši pēc demobilizēšanas no PSRS (Krievijas) bruņotajiem spēkiem vai PSRS (Krievijas) iekšējā karaspēka un līdz dienestā iesaukšanas vai iestāšanās dienai nav pastāvīgi dzīvojusi Latvijā;

4) ir bijusi PSRS vai Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks, izņemot personu, kura bijusi tikai PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu vai administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieks;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies pret Latvijas Republiku PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās vai Latvijas komunistu savienībā.

2.

Repatriācijas likums6

10.pants. Ierobežojumi attiecībā uz repatrianta statusa iegūšanu

(1) Lēmumu par atteikumu piešķirt personai repatrianta statusu pieņem, ja persona:

5) ir bijusi PSRS VDK, izlūkdienesta vai drošības dienesta darbinieks, informators, aģents vai arī konspiratīvo dzīvokļu turētājs, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktajā kārtībā;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies pret Latvijas Republiku PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

II

Ierobežojumi attiecībā uz pasīvajām vēlēšanu tiesībām

3.

Saeimas vēlēšanu likums7

5.pants.Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas:

5) kuras ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, vai personas, kuras ir bijušas PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki, izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki;

6) kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;

11. pants. Kandidātu sarakstam pievienojami šādi dokumenti:

4) šādas katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstītas ziņas:

h) ir vai nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs,

13. pants. (3) To, ka kandidāts:

5) ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks, – apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, – apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

15. pants. Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina, lai ne vēlāk kā divdesmit dienas, bet, ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā,— ne vēlāk kā desmit dienas pirms vēlēšanu dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tiktu publicētas:

4) to kandidātu vārdi un uzvārdi, attiecībā uz kuriem Totalitārisma seku dokumentēšanas centram ir ziņas, ka tā rīcībā, Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka šie kandidāti varētu būt sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji.

4.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums8

5.pants. (3) Eiropas Parlamenta vēlēšanām Latvijas Republikā nevar pieteikt par kandidātu un Eiropas Parlamentā nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kurš ir bijis PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks (izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimniecisko struktūrvienību darbinieki), kā arī personu, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSRS Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

11.pants. (1) Kandidātu sarakstam pievienojami šādi dokumenti:

4) katra kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta informācija, kurā norādītas šādas ziņas par kandidātu:

g) vai viņš ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks,

h) vai viņš ir vai nav sadarbojies ar PSRS vai Latvijas PSR valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs,

i) vai pēc 1991.gada 13.janvāra viņš ir vai nav darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

5.

Valsts prezidenta ievēlēšanas likums9. https://likumi.lv/ta/id/157307

3.pants.Valsts prezidenta amatā nevar ievēlēt personu, kura:

5) ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;

5.pants. Deputāta iesniegumam par Valsts prezidenta amata kandidatūru pievienojami šādi dokumenti:

2) kandidāta parakstītas ziņas:

g) ir vai nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

6.

Pašvaldības domes vēlēšanu likums10

9. pants. (1) Domes vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un domē nevar ievēlēt personas:

5) kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;

6) kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki.

17. pants. (1) Kandidātu sarakstam jāpievieno šādi dokumenti:

3) šādas katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstītas ziņas:

h) ir vai nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

22.pants. (3) To, ka kandidāts:

6) ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks, – apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

7) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, – apliecina attiecīgās tiesas spriedums.

Pārejas noteikumi

3. Pārbaude attiecībā uz to, vai persona, kura tiek pieteikta par deputāta kandidātu, nav pārkāpusi šā likuma 9. panta 6. punkta prasības, veicama kārtībā, kāda noteikta likumā par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta konstatēšanu.11

III

Ierobežojumi attiecībā uz pieeju valsts noslēpumam

7.

Likums "Par valsts noslēpumu"12

9.pants. (3) Pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai:

4) kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

5) kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā;

IV

Ierobežojumi attiecībā uz tiesībām ieņemt noteiktus amatus, tajā skaitā amatus iestādēs un institūcijās, kur nepieciešama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam

8.

Likums "Par tiesu varu"13

55. pants. Personas, kuras nevar būt par tiesneša amata kandidātu

Par tiesneša amata kandidātu nevar būt personas:

7) kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, ārvalstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;

8) kuras ir vai ir bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas.

9.

Prokuratūras likums14

37. pants. Personas, kuras nevar būt par prokuroru un prokurora amata kandidātu

(1) Par prokuroru un prokurora amata kandidātu nevar būt persona, kura:

7) ir vai ir bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

10.

Valsts drošības iestāžu likums15

20. pants. Personai noteiktās prasības dienestam (darbam) valsts drošības iestādē

(1) Par valsts drošības iestādes amatpersonu vai darbinieku var būt persona, kura atbilst šādām obligātajām prasībām:

11) nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kāda ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētājs;

12) pēc 1991. gada 13. janvāra nav darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.

11.

Valsts kontroles likums16

 

30.pants. (2) Par Valsts kontroliera, Valsts kontroles padomes locekļa, revīzijas departamenta sektora vadītāja amata kandidātu nevar būt persona, kura:

6) ir vai ir bijusi PSRS vai Latvijas PSR vai ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, minēto institūciju aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

7) ir vai ir bijusi ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks (biedrs) pēc šo organizāciju aizliegšanas.

12.

Valsts civildienesta likums17

7.pants. Pretendentam izvirzāmās obligātās prasības

(1) Uz ierēdņa amatu var pretendēt persona:

8) kura nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;

9) kura nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks.

13.

Militārā dienesta likums18

16.pants. Komplektēšanas pamatprincipi

(2) Militārajā dienestā nevar pieņemt Latvijas pilsoni:

6) kas ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

64. pants. Rezerves karavīru un rezervistu reģistrācija, uzskaite un iesaukšana aktīvajā dienestā

(4) Mobilizācijas gadījumā rezerves karavīru un rezervistu iesauc aktīvajā dienestā, ja viņš:

2) nav vai nav bijis PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

14.

Latvijas Republikas Zemessardzes likums19

14.pants. Uzņemšana Zemessardzē

(4) Par zemessargu nevar būt persona:

5) kura ir bijusi PSRS, Latvijas PSR, ir vai ir bijusi kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

15.

Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums20

3.pants. Personas, kuras pilda diplomātisko un konsulāro dienestu un ieņem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatus

(5) Uz diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņa amatu var pretendēt personas, kuras nav vai nav bijušas PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētāji.

(6) Personas, kuras nav ierēdņi, var pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu un ieņemt diplomātiskā un konsulārā dienesta amatus, ja tās ir Latvijas Republikas pilsoņi un nav vai nav bijušas PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētāji.

16.

Likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu"21

17. pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem izvirzāmās prasības

1. Par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni var būt persona, kura atbilst Valsts civildienesta likuma 7. pantā noteiktajām prasībām, kā arī prasībai par nevainojamu reputāciju.

2. Par Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

7) nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;

8) nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks.

17.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums22

4.pants. Biroja priekšnieks

(5) Par Biroja priekšnieka amata pretendentu var izvirzīt personu, kura atbilst šādām obligātajām prasībām:

8) nav un nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

9) nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;

10) atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

5.pants. Birojā nodarbinātie

(5) Uz Biroja amatpersonas amatu (izņemot Biroja priekšnieku) var pretendēt persona, kura atbilst šādām obligātajām prasībām:

8) nav un nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

9) nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks.

18.

Sporta likums23

10.pants. Sporta organizācijas

(6) Latvijā atzīto sporta federāciju darbību koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija –biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome".

(7) Latvijā atzīto sporta federāciju darbību Starptautiskās Olimpiskās komitejas apstiprinātajos olimpiskajos sporta veidos koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija –biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja".

(8) Latvijā atzīto invalīdu sporta federāciju darbību Starptautiskajā Paralimpiskajā komitejā pārstāvētajos un citos invalīdu sporta veidos koordinē, invalīdu sporta intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija –biedrība "Latvijas Paralimpiskā komiteja".

(10) Valsts labāko sportistu individuālajos olimpiskajos sporta veidos sagatavošanos dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās sporta sacensībās nodrošina specializēta sporta organizācija –sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Olimpiskā vienība".

(11) Studentu sportu Latvijā koordinē un tā kopīgās intereses pārstāv biedrība "Latvijas Augstskolu sporta savienība".

(12) Šā panta sestajā, septītajā, astotajā, desmitajā un vienpadsmitajā daļā minētās sporta organizācijas izpildinstitūcijas locekļa amatunedrīkst ieņemt persona, kura ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks un kura ir bijusi LPSR Valsts drošības komitejas darbinieks vai informators likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" izpratnē.

10.1 Sporta federācijas atzīšanas kritēriji un kārtība

(1) Sporta federācija tiek atzīta, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:

51) sporta federācijas izpildinstitūcijas loceklis nav persona, kura ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks un kura ir bijusi LPSR Valsts drošības komitejas darbinieks vai informators likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" izpratnē.

Pārejas noteikumu

13. Valsts drošības dienests līdz 2022. gada 31. augustam veic pārbaudi attiecībā uz sporta organizāciju izpildinstitūciju locekļu atbilstību šā likuma 10. panta divpadsmitajā daļā un 10.1 panta pirmās daļas 5.1 punktā noteiktajam un sniedz attiecīgajai sporta organizācijai informāciju par pārbaudē konstatēto.

14. Ne vēlāk kā līdz 2022. gada 30. jūnijam šā likuma 10. panta divpadsmitajā daļā un 10.1 panta pirmās daļas 5.1 punktā minētā sporta organizācija pieprasa no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu par to, vai centra rīcībā vai Latvijas Nacionālajā arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka attiecīgās sporta organizācijas izpildinstitūcijas loceklis varētu būt bijis LPSR Valsts drošības komitejas darbinieks vai informators. Šādu izziņu nav nepieciešams pieprasīt par personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu pēc 1991. gada 21. augusta.

15. Ja atzīta sporta federācija pēc 2022. gada 1. oktobra neatbilst šā likuma 10.1 panta pirmās daļas 5. un 5.1 punktā noteiktajam, biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome" ir tiesīga pieņemt lēmumu par atzītās sporta federācijas statusa atņemšanu.

19.

Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumi Nr. 508 "Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība"24

15. Par kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgā persona var būt persona:

15.6. kura nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

15.7. kura nav vai nav bijusi ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks (biedrs) pēc šo organizāciju aizliegšanas.

20.

Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumi Nr. 100 "Informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība"25

4. Kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs norīko par kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgo personu. Par kritiskās infrastruktūras drošību nedrīkst būt atbildīga persona:

4.6. kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

4.7. kura ir vai ir bijusi ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās Padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks (biedrs) pēc šo organizāciju aizliegšanas.

21.

Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 745 "Atzīto aizsardzības organizāciju atzīšanas, sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtība"26

4.pielikums.Par atzītās aizsardzības organizācijas atbildīgo amatpersonu var būt persona, kas atbilst šādām prasībām:

6) tā nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai nav kādas ārvalsts drošības dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

7) tā nav vai nav bijusi ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks (biedrs) pēc šo organizāciju aizliegšanas.

V

Cita veida ierobežojumi:

 

Ierobežojumi iegūt noteiktu tiesisko statusu

22.

Likums "Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu"27

3. pants. Par Otrā pasaules kara dalībnieku nav atzīstama persona jebkurā no šādiem gadījumiem, ja tā:

1) ir bijusi nacistiskās Vācijas Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas vai tās paramilitārās struktūras [SS (Schutzstaffel)] biedrs;

2) ir bijusi nacistiskās Vācijas slepenpolicijas [gestapo (GeheimeStaatspolizei)] darbinieks, drošības dienesta [SD (SicherheitsdienstdesReichsführers SS)] darbinieks vai tās palīgvienību dalībnieks;

3) ir bijusi PSRS vai Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (turpmāk – LPSR) Valsts drošības komitejas (turpmāk – VDK) vai tās priekšteču (Iekšlietu tautas komisariāta, Valsts drošības tautas komisariāta, Valsts drošības ministrijas, Iekšlietu ministrijas Drošības pārvaldes) darbinieks vai VDK vai tās priekšteču iznīcinātāju bataljonu kaujinieks, izņemot personu, kura bijusi tikai PSRS vai LPSR VDK plānošanas un finanšu, kā arī administratīvi saimniecisko struktūrvienību darbinieks;

4) ir sodīta par noziegumiem pret cilvēci, mieru, par kara noziegumiem, genocīdu – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

5) ir sodīta un nav reabilitēta par Otrā pasaules kara laikā izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri dienā, kad persona iesniegusi šā likuma 4. pantā minēto iesniegumu, kvalificējami kā tīši smagi vai sevišķi smagi noziedzīgi nodarījumi Krimināllikuma izpratnē, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

6) ir iebraukusi Latvijā saskaņā ar 1939. gada 5. oktobra Savstarpējās palīdzības paktu starp Latviju un PSRS un tā konfidenciālo protokolu, un minētā pakta rezultātā – persona, kas bijusi PSRS bruņoto spēku militāro vienību sastāvā, PSRS bruņoto spēku militāro vienību palīgpersonāla sastāvā, tās laulātais, nepilngadīgie bērni un citas tās apgādībā esošas personas.

23.

Likums "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"28

2. pants. (1) Par komunistiskā režīma politiski represētām personām atzīstami esošie un bijušie Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Polijas pilsoņi un līdz 1940.gada 17.jūnijam Latvijā legāli iebraukušie un pastāvīgi dzīvojušie iedzīvotāji, kā arī šo personu pēcnācēji (izņemot personas, kas iebraukušas Latvijā saskaņā ar Latvijas un PSRS 1939.gada 5.oktobra Savstarpējās palīdzības paktu), latvieši un lībieši (līvi), kuri tika represēti Latvijas teritorijā vai ārpus tās, kā arī Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri pēc 1945.gada 8.maija tika represēti Latvijas teritorijā, ja viņi šā likuma 1.pantā minēto iemeslu dēļ laika posmā līdz 1991.gada 21.augustam: [uzskaitījums]

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas [ierobežojums] uz personām, kuras piedalījušās komunistiskā .. režīma politiskajās represijās.

 

Ierobežojumi iegūt noteiktu mantisku vērtību

24.

Militārpersonu izdienas pensiju likums29

3.pants. Militārpersonu izdienas stāža aprēķināšana

(1) Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita:

4) dienesta laiku citu valstu bruņotajos spēkos, robežapsardzības un iekšējā karaspēkā un iekšlietu iestādēs, izņemot [ierobežojums] PSRS Valsts drošības komiteju un tai pakļautās iestādes,..

25.

Likums "Par valsts pensijām"30

Likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 1. un 2. punktā uzskaitīti tie līdz 1995. gada 31. decembrim darbam pielīdzinātie periodi, kas tiek ieskaitīti personas apdrošināšanas stāžā, un ņemti vērā, aprēķinot Latvijas valsts pensiju. Kā viens no periodiem minēts "dienests ierindas un komandējošā sastāva amatos iekšlietu iestādēs, izņemot VDK".

26.

Likums "Par privatizācijas sertifikātiem"31

6.pants. Ierobežojumi sertifikātu piešķiršanai par Latvijā nodzīvoto laiku

Sertifikātus nepiešķir par:

1) dienesta laiku pēc 1945.gada 2.septembra PSRS vai Krievijas Federācijas bruņotajos spēkos, PSRS vai Krievijas Federācijas robežapsardzības, dzelzceļa, iekšējā un VDK karaspēkā. Šis noteikums neattiecas uz obligāto dienestu neatkarīgi no dienesta pakāpes un uz dienestu, kas saistīts ar ugunsdrošību Latvijā vai ieslodzījuma vietu apsardzību Latvijā, kā arī uz virsniekiem un virsdienesta karavīriem, kuri pēc 1990.gada 4.maija brīvprātīgi iestājušies Aizsardzības spēkos, Zemessardzē, dien vai strādā Iekšlietu vai Aizsardzības ministrijā, šīm ministrijām pakļautajās vai to pārraudzībā esošajās institūcijās;

2) laiku, kuru persona nostrādājusi PSRS un LPSR VDK iestādēs, PSKP un LKP rajona, rajona līmenim pielīdzinātajās, pilsētas un augstāka līmeņa iestādēs un organizācijās. Šis noteikums neattiecas uz šo iestāžu un organizāciju apkalpojošo personālu;

4) šā panta 1. un 2.punktā minēto personu dzīves laiku pēc vecuma vai izdienas pensijas vecuma sasniegšanas, ja tās nav strādājušas Latvijā citu algotu darbu vismaz piecus gadus;

5) laiku, ko Latvijā nodzīvojuši to personu ģimenes locekļi, uz kurām attiecas šā panta 1. un 2.punktā minētie ierobežojumi, — šo personu laulātie (neatkarīgi no laulības šķiršanas, izņemot gadījumus, kad tie ir stājušies jaunā laulībā), radinieki, kuriem ar šo personu ir kopīga saimniecība, un citas personas, kuras ir to aizgādnībā (aizbildnībā), ja viņi nav strādājuši Latvijā algotu darbu vismaz piecus gadus vai nav Latvijas pilsoņi.

1 Pilsoņa tiesības tikt ievēlētam par valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes institūcijas (orgāna) pārstāvi.

2 https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40472240

3 https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/598e2d6f-946a-4ae2-aad8-a733f6ba7976

4 https://okupacijaszaudejumi.lv/

5 https://likumi.lv/ta/id/57512

6 https://likumi.lv/ta/id/37187

7 https://likumi.lv/ta/id/35261

8 https://likumi.lv/ta/id/84185

9 https://likumi.lv/ta/id/157307

10 https://likumi.lv/ta/id/57839

11 Likums "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu". https://likumi.lv/ta/id/57277

12 https://likumi.lv/ta/id/41058

13 https://likumi.lv/ta/id/62847

14 https://likumi.lv/ta/id/57276

15 https://likumi.lv/ta/id/57256

16 https://likumi.lv/ta/id/62538

17 https://likumi.lv/ta/id/10944

18 https://likumi.lv/ta/id/63405

19 https://likumi.lv/ta/id/210634

20 https://likumi.lv/ta/id/37188

21 https://likumi.lv/ta/id/59902

22 https://likumi.lv/ta/id/61679

23 https://likumi.lv/ta/id/68294

24 https://likumi.lv/ta/id/324689

25 https://likumi.lv/ta/id/225776

26 https://likumi.lv/ta/id/278912

27 https://likumi.lv/ta/id/296248

28 https://likumi.lv/ta/id/34832

29 https://likumi.lv/ta/id/47517

30 https://likumi.lv/ta/id/38048

31 https://likumi.lv/ta/id/34503

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 39 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas