Ikviena darbinieka darba līgumā jābūt norādītam nolīgtajam dienas vai nedēļas darba laikam, atbilstoši kuram darbiniekam veicams nolīgtais darbs. Lai gan akorda algu atbilstoši Darba likuma 62. panta otrajai daļai aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam, neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts, minētais par nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku attiecas arī uz darbinieku, kuram nolīgta akorda alga. Proti, puses darba līgumā vienojas par konkrēto darba laiku, kurā darbinieks veiks darbu, kā arī to darba laiku, kuru darba devējam ir jāspēj darbiniekam nodrošināt.

Vērtējot jūsu norādītos apstākļus, ka darba devējs nenodrošina darbinieku ar darbu atbilstoši darba līgumā nolīgtā darba laika apmēram, pirmšķietami saskatāmas dīkstāves pazīmes.

Saskaņā ar Darba likuma 52. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kuri nepieciešami viņa saistības pienācīgam izpildījumam, bet darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu.

Ja, kalendāra mēnesim vai summētā darba laika organizācijas gadījumā – pārskata periodam – noslēdzoties, darbiniekam konstatējama dīkstāve, darba devējam par dīkstāves laiku ir pienākums darbiniekam izmaksāt atlīdzību. Paskaidrojams, ka dīkstāve ir situācija, kad darba devējs objektīvu apstākļu dēļ nevar nodarbināt darbinieku atbilstoši darba līgumā nolīgtajam darba laikam vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Savukārt juridiskajā literatūrā ir norādīts, ka ar dīkstāvi jāsaprot situācija, kad darbinieks ir gatavs veikt darba pienākumus, bet darba devējs tādu vai citādu apsvērumu dēļ to nenodrošina vai nespēj nodrošināt ar darbu.

Vienlaikus Darba likuma 74. panta otrajā un trešajā daļā noteikts, ka šādā gadījumā darbinieka saistība uzskatāma par izpildītu un darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību noteiktās darba samaksas vai vidējās izpeļņas (ja noteikta akordalga) apmērā. Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš šo atlīdzību nesaņem.

Atbilstoši norādītajam, ja darba devējs nevar nodarbināt darbinieku atbilstoši darba līgumā nolīgtajam darba laikam (nenodrošina ar darbu), darba devējam ir pienākums par attiecīgo dīkstāves periodu (nenodrošināto darba laika stundu skaitu) izmaksāt darbiniekam darba līgumā nolīgto darba samaksu, bet akorda algas gadījumā – vidējo izpeļņu.

Darba devējam dīkstāves fakts ir atbilstoši jāfiksē dokumentos, jo dīkstāves laiks saskaņā ar Darba likuma 137. panta pirmo daļu ir atbilstoši jāuzskaita.

Gadījumā, ja darba devējs ar savu rīcību ir pieļāvis darbinieka tiesību aizskārumu, piemēram, nenodrošina ar darbu atbilstoši darba līgumā nolīgtajam darba laikam vai neizmaksā atlīdzību par dīkstāves laiku, to aizsardzības nolūkā darbiniekam saskaņā ar Darba likuma 94. panta pirmo daļu ir tiesības ar rakstveida sūdzību vērsties pie darba devēja.

Ja darba devējs sūdzību neizskata vai arī pēc sūdzības izskatīšanas nenovērš tiesību aizskārumu, darbiniekam saskaņā ar Darba strīdu likumu savu aizskarto tiesību un likumisko interešu aizsardzības nolūkā ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu. Tāpat darbiniekam ir tiesības vērsties arī Valsts darba inspekcijā ar iesniegumu, ziņojot par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, lai Valsts darba inspekcija veiktu uzņēmuma pārbaudi.

Papildus vēršama uzmanība, ka Darba likumā noteiktās pušu tiesības izpildāmas labā ticībā un atbilstoši brīvai gribai, proti, ja darbinieks nav darba tiesisko attiecību izbeigšanas iniciators, darbiniekam nav pienākuma uzteikt darba līgumu.