Kā noteikts Dzīvokļa īpašuma likuma 16.pantā, dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē ir atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošana pārvaldniekam. Savukārt likuma 17.panta devītajā daļā noteikts – lai pieņemtu šādu lēmumu, „par” ir jānobalso dzīvokļu īpašniekiem, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Likuma 19.pants un 20.pants reglamentē kārtību, kā lēmumi tiek pieņemti, sasaucot vai arī nesasaucot pilnsapulci, taču jebkurā gadījumā dzīvokļu īpašnieki par sagatavotā lēmuma pieņemšanu ir likumā noteiktajā kārtībā jāinformē.

Ja sapulce nav notikusi, bet lēmums pieņemts aptaujas veidā, likuma 20.pants nosaka:

„Par balsošanas rezultātiem pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona sagatavo balsošanas protokolu un piecu darbdienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem. Balsošanas protokolā norāda:

1) lēmuma projekta nosūtīšanas dienu un dzīvokļu īpašnieku balsošanai noteikto termiņu;
2) pieņemto lēmumu un ar to saistītās balsošanas rezultātus;
3) pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma – atšķirīgo viedokļu saturu;
4) citas būtiskas ziņas par balsojumu.

(4) Ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem to pieprasa, pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona uzrāda pārējo dzīvokļu īpašnieku balsojuma rezultātus.”

Tātad skaidri redzams, ka ar personas vēstuli, ka tā ir ievēlēta, nepietiek. Jums minētie dokumenti ir jāpieprasa rakstveidā, saglabājot iesniegumu kopijas; ja pilnvērtīgu atbildi nesaņemat, ir vērts aptaujāt pārējos mājas dzīvokļu īpašniekus – vai viņi ir balsojumā piedalījušies un kādā veidā.

Ja pārvaldnieks nav ievēlēts likumīgi, par to, kā tālāk rīkoties, pēc padoma varat vērsties Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijā.

Kamēr nav saņemti oficiāli dokumenti, par apsaimniekošanu (bet tikai to) var arī nemaksāt, ja neuzticaties, ka pārvaldnieks maksājumus iekasē, esot likumīgā statusā.