Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš situāciju komentē šādi: „Ja apsaimniekotājs nepilda dzīvokļu īpašnieku vēlmes, tātad - mājas pārvaldīšanas līgumā noteikto, dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības atteikties no šāda apsaimniekotāja.

Bet ir jāsaprot, ka apsaimniekotājs šādi risina nemaksātāju sagādātās grūtības, mēģinot mainīt apsaimniekošanas sistēmu - lai būtu dzīvokļu īpašnieku biedrība, kas uzņemas finansiālu atbildību un pati noslēdz līgumus. Jo dzīvokļu īpašnieku parādi īstenībā ir viņu pašu problēma.

Biedrības izveidošana, manuprāt, būtu labākais modelis, kā organizēt racionālu mājas apsaimniekošanu. Un vienīgais ceļš parādu problēmas risināšanai ir finanšu uzkrājuma veidošana. (Ja dzīvokļu īpašnieki tā nolēmuši, tad šos līdzekļus var izmantot parādu segšanai.)

Taču, ja biedrību nedibina, bet nolemj mainīt apsaimniekotāju, tad ir jāsasauc kopsapulce, kurā šim ierosinājumam jāiegūst vismaz 50% plus viena dzīvokļa īpašnieka atbalsts.”

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.¹pantā „Pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšana” ir noteikts:

„(1) Kopīpašumā esošas dzīvojamās mājas kopīpašnieki vai dzīvokļu īpašumu mājā — dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas uzdevumu atsauc, pamatojoties uz likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu dzīvojamās mājas īpašnieku lēmumu.

(2) Par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu dzīvojamās mājas īpašnieks informē pārvaldnieku, nosūtot attiecīgu paziņojumu ierakstītā vēstulē. Paziņojumā norāda datumu, ar kuru pārvaldīšanas uzdevums tiek atsaukts.

(3) No pārvaldīšanas līguma izrietošās pušu tiesiskās attiecības izbeidzas vienu mēnesi pēc tam, kad nosūtīts paziņojums par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts cits termiņš.”

Kā dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumus, izskaidrots Dzīvokļa īpašuma likuma 18.pantā, 19.pantā un 20.pantā.

V.Peipiņš arī skaidro: „Ir jāzina, kas būs iepriekšējā pakalpojuma sniedzēja vietā. Kad ir atrasts jaunais apsaimniekotājs, dzīvokļu īpašniekiem atkal jāpieņem lēmums, ka māju apsaimniekos šis konkrētais komersants, un viņi dzīvokļu īpašnieku vārdā pilnvaro tā pārstāvi pārņemt mājas tehnisko dokumentāciju. Šos dokumentus pārvaldnieks var arī neizsniegt vai vilcināties to darīt. Likumā par to nav īpaša regulējuma.

Vēl jāņem vērā arī pārvaldīšanas līguma nosacījumi. Ja tur ir noteikts, ka līgumu var pārtraukt tikai tad, ja dzīvokļu īpašnieki pārvaldniekam ir atlīdzinājuši dokumentos fiksētos zaudējumus, tad tā arī būs. Mājas nodošanas aktu viņš parakstīs tad, kad mājas iedzīvotāji būs samaksājuši savus parādus.”

Noderīgu informāciju par pārvaldnieka un dzīvokļu īpašnieku tiesiskajām attiecībām var atrast Ekonomikas ministrijas mājaslapā.