Tiesiskais regulējums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu segšanu ir iekļauts Dzīvokļa īpašuma likuma 13.pantā, kur arī noteikts – dzīvokļa īpašnieks sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos mājas pārvaldīšanas izdevumus.

Šā likuma 16.pants (otrā daļa, 9.punkts) noteic, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību; bet 17.pantā lasām: lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 16.panta otrās daļas 6., 7., 8., 9. un 10.punktā minētajiem jautājumiem, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Bet, protams, pareiza būtu kārtība, ka dzīvokļu īpašnieki nodibina biedrību, pārņem māju savā valdījumā un tad (ja dzīvokļu īpašnieki to vēlas) noslēdz līgumu ar „Rīgas namu pārvaldnieku” (RNP), dodot tam mājas pārvaldīšanas uzdevumu. Tādējādi dzīvokļu īpašniekus pārstāvošā biedrība pārzinātu mājas finanses, to izlietojumu un dzīvokļu īpašnieki varētu lemt par to, kādi papildu darbi mājas uzturēšanai nepieciešami un cik liels līdzekļu uzkrājums šim nolūkam jāveido.
Sīkāku informāciju par to, kā rīkoties attiecībās ar mājas pārvaldnieku, varat iegūt Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijā.

Protams, ka par remontiem un elektroinstalācijas stāvokli atbild mājas pārvaldnieks, taču, ja apsaimniekošanas maksa ir maza un nav izveidoti uzkrājumi šādiem darbiem, bez dzīvokļu īpašnieku papildu ieguldījumiem iztikt nevarēs.

Par ugunsdrošības prasību izpildi dzīvojamā mājā arī atbild mājas pārvaldnieks. Par šīm prasībām sīkāk varat izlasīt Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) interneta vietnē sadaļā „Ugunsdrošības uzraudzība”.

Ja prasības nav izpildītas, varat izsaukt VUGD inspektoru, kas veiks pārbaudi un noteiks nepieciešamos pasākumus, kā arī, iespējams, „Rīgas namu pārvaldniekam” uzliks administratīvo sodu par ugunsdrošības prasību neievērošanu.