Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Īpašums – daudzdzīvokļu māja Rīgā (7 dzīvokļu īpašumi) ar zemesgabalu. Zemesgabals lietošanai vēsturiski sadalīts, katram dzīvoklim piešķirot gabaliņu dārza proporcionāli domājamai daļai kopīpašumā, un tā tas arī tiek lietots, taču nav noslēgts līgums par lietošanas kārtību. Viena dzīvokļa īpašnieks savā dārza daļā ir uzcēlis lapeni. Vai šāda būve bija jāsaskaņo ar pārējo dzīvokļu īpašniekiem, būvvaldē (būves platība ap 10 m2) vai kur citur? Vai šāda būve ir jāreģistrē valsts reģistros? Kā tas ietekmē pārējo dzīvokļu īpašnieku īpašumtiesības?
Ja lapene ir izbūvēta kā sezonas būve, tas ir, tā atradīsies vienā vietā ne ilgāk par vienu gadu un pēc tam tiks pārvietota vai nojaukta, tad atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” (ĒBN) 7.3.2. apakšpunktam būvniecības dokumentācija institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, nav jāsaskaņo.
Savukārt, ja lapene ir izbūvēta uz laiku, kas būs ilgāks par vienu gadu, saskaņā ar ĒBN 7.2 1. apakšpunktu izstrādājams paskaidrojuma raksts, kas saskaņojams būvvaldē.
Valsts zemes dienests skaidro, ka tikai būvvaldes ir tiesīgas klasificēt būves atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi”, piešķirot šim objektam kādu no būves klasifikācijas kodiem. Ja būvvalde šo lapeni atzīs par būvi, tad saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 13. pantu tā ir jāreģistrē kadastrā.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktu kopīpašumā esošajā daļā ietilpst zemesgabals, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja, ja tas nepieder citai personai. Atbilstoši minētā likuma 16. panta pirmajai daļai dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Izbūvējot jaunu kadastra objektu, tiek mainītas kopīpašumā esošās domājamās daļas, tādējādi saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 1. punktu un 17. panta piekto daļu nepieciešams saņemt saskaņojumu no visiem dzīvojamajā mājā esošajiem dzīvokļa īpašumu īpašniekiem.
Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 18. panta otrajai daļai dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā veidā:
Visiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir vienāds juridisks spēks, neatkarīgi no tā, kurā no šī panta otrajā daļā minētajiem veidiem tie ir pieņemti (Dzīvokļa īpašuma likuma 18. panta trešā daļa).
Ņemot vērā minēto, ja tiek organizēts balsojums un balsojuma rezultāti tiek noformēti atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajām prasībām, tad balsojums ir likumīgs un saistošs visiem dzīvokļu īpašumu īpašniekiem.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
