Atbilstoši Darba likuma 124.panta otrajai daļai darbinieks, kurš atlaists no darba, pamatojoties uz darba devēja uzteikumu, kas atzīts par spēkā neesošu, vai arī kā citādi pārkāpjot darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības, saskaņā ar tiesas spriedumu atjaunojams iepriekšējā darbā.

Tas nozīmē, ka tiek atjaunots iepriekšējais stāvoklis un darbiniekam tiek nodrošināta turpmāka nodarbināšana iepriekšējā darbā, citiem vārdiem, darba tiesiskās attiecības ar darbinieku juridiski nav izbeigušās (Augstākās tiesas 2016. gada 20. decembra sprieduma lietā Nr. SKC-2241/2016 (C29495015) 8. punkts).

Saskaņā ar Darba likuma 152. panta pirmās daļas 4. punktu laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad darbinieks bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, un laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieskaitot darba piespiedu kavējuma laiku, ja darbinieks prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā. Līdz ar to darbiniekam pēc atjaunošanas darbā ir tiesības izmantot arī ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par visu piespiedu kavējuma laiku, proti, par laiku no darbinieka atbrīvošanas dienas līdz darbinieka atjaunošanai darbā dienai.