E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 26900
Lasīšanai: 6 minūtes
1
1

Psihoemocionālie riski darba vidē

J
jautā:
24. jūlijā, 2022
Elīna

Labdien! Uzņēmumā ir radusies situācija, ka darba vadītāja nepārtraukti kliedz uz darbiniekiem, vienu no viņiem publiski pazemojot pārējo darbinieku klātbūtnē. Kad vēlos pamest darbu konkrētajā nodaļā, vadītāja ar manipulāciju un draudiem, ka par mani tāpat rakstīs negatīvu atsauksmi, pārliecina, lai palieku darbā. Vadītāja liek veikt uzdevumus, kas neatbilst noslēgtajam darba līgumam. Vēršoties ar mutisku sūdzību personāla daļā, tiek apstiprināts, ka visi zina par šo situāciju, un tiks domāts, kā to risināt. Šobrīd mans stresa līmenis ir tik augsts, ka vairs nezinu, ko darīt. Nav nekāda atbalsta un izejas no šīs situācijas. Uzņēmumā jau iepriekš ir bijis gadījums, kad darbinieks ir izdarījis pašnāvību, protams, ārpus darba laika. Skaidrs, ka cilvēki cieš, bet tas jau ir aizgājis tik tālu, ka tiek pieņemts kā norma.

A
atbild:
17. augustā, 2022
Valsts darba inspekcija
Laura Akmentiņa, Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte

Atbilstoši Darba likuma 55. panta otrās daļas 6. punktam darba kārtības noteikumos, ja tas nav ietverts darba koplīgumā vai darba līgumā, paredz darbinieku uzvedības noteikumus un citus noteikumus, kas attiecas uz darba kārtību uzņēmumā. Līdz ar to darba kārtības noteikumos ietverami arī uzvedības un citi noteikumi, kuri darba devēja ieskatā ir jāievēro darbiniekiem darba pienākumu pildīšanas laikā. Šādi noteikumi var būt saistīti gan ar normālas darba gaitas nodrošināšanu darbā, gan darba devēja reputāciju, gan noteiktu standartu uzturēšanu uzņēmumā.

Piemēram, darba devējs var noteikt uzvedības pamatnoteikumus darbinieka attiecībās ar darba devēju, kolēģiem, klientiem, sadarbības partneriem (būt laipnam, pieklājīgam, lojālam u. c.). Turklāt norādāms, ka uzvedības normas var izrietēt arī no citiem iekšējiem normatīvajiem aktiem, piemēram, no Ētikas kodeksa. Atbilstoši minētajam, ja kāds no uzņēmuma darbiniekiem, tai skaitā nodaļas vadītājs, neievēro uzņēmumā iekšēji noteiktos uzvedības noteikumus, darbiniekiem ir rakstveidā jāvēršas pie darba devēja, norādot uz konkrētajiem gadījumiem, kuros attiecīgā darbinieka rīcībā ir saskatāmi pārkāpumi, lai darba devējs rīkotos savas kompetences ietvaros un pieņemtu lēmumus iekšējās kārtības nodrošināšanai.

Papildus norādām, ka saskaņā ar Darba likuma 7. panta pirmo daļu ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu. Savukārt Darba aizsardzības likumā noteikts darba devēja pienākums uzraudzīt darba vidi, novērtēt darba vides riskus, nepieļaujot iespēju, ka nodarbināto drošībai vai veselībai darbā var rasties kaitējums. Precizējot darba devēja pienākumu par darba vides uzraudzību, atbilstoši MK noteikumiem Nr. 660 “Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība” darba devējam jānodrošina darba vides risku novērtēšana, tostarp psiholoģisko un emocionālo riska faktoru novērtēšana, nosakot un novērtējot, vai darbā ir saspringta psiholoģiskā atmosfēra (nelabvēlīgas, saspīlētas attiecības starp nodarbinātajiem, nelabvēlīgas, saspīlētas attiecības ar darba devēju – savstarpējās attiecības darba kolektīvā, savstarpējais atbalsts, psiholoģiska izolācija, konkurence, mobings, bosings). Darba vides risku novērtēšanas laikā ir jāpieaicina nodarbinātais, kurš strādā attiecīgajā darba vietā un to pārzina.

Pamatojoties uz darba vides riska novērtēšanas rezultātiem un darba vietu pārbaudē iegūto informāciju, darba devējam jānosaka darba vietas un darba veidi, kuros pastāv darba vides risks un ir nepieciešams veikt darba aizsardzības pasākumus tā novēršanai vai samazināšanai. Galvenie preventīvo pasākumu virzieni cīņā ar psihoemocionālajiem riska faktoriem ir saistīti ar to, lai novērstu vai samazinātu tās situācijas, kuras var radīt stresu darba vietās, vai lai pilnveidotu nodarbināto iemaņas, kuras var palīdzēt novērst stresu. Psihoemocionālo riska faktoru novēršanas vai samazināšanas pasākumi var būt paredzēti gan uzņēmumam kopumā, gan individuāli katram nodarbinātajam. Tie var būt, piemēram:

  • psihoemocionālo riska faktoru apzināšanās (informācijas nodrošināšana par tiem un to radīto ietekmi);
  • iekšējās komunikācijas attīstīšana un nodarbināto iesaistīšana (konkrētu mehānismu noteikšana iekšējās komunikācijas nodrošināšanai, piemēram, regulāras darbinieku sapulces, aptaujas u. c.);
  • dažādu atbalsta programmu ieviešana (kā, piemēram, sporta aktivitāšu atbalstīšana, veselīga dzīvesveida popularizēšana u. c.);
  • stresa vadības mācību organizēšana u. c.;
  • speciālu programmu izveidošana psihoemocionālās vardarbības apzināšanai un novēršanai (piemēram, pārrunas ar šādās situācijās iesaistītajiem darbiniekiem, organizāciju psihologu pieaicināšana u. c.).

Apkopojot minēto, norādām, ka darba devējam ir pienākums uzraudzīt darba vidi, nepieļaujot iespēju, ka nodarbināto drošībai vai veselībai darbā var rasties kaitējums. Darbiniekiem darba aizsardzības jomā ir pienākums nekavējoties ziņot darba devējam, tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam par jebkuriem darba vides faktoriem, kuri rada vai var radīt risku personu drošībai un veselībai, arī par trūkumiem uzņēmuma darba aizsardzības sistēmā. Savukārt situācijās, kad darba devēja ieviestie darba aizsardzības pasākumi darba vidē pastāvošo risku novēršanai vai samazināšanai nav pietiekami, lai nodrošinātu darbinieku drošību un veselības aizsardzību darbā, vai šādi pasākumi vispār nav ieviesti, darbiniekam ir tiesības ar iesniegumu vērsties Valsts darba inspekcijā.

Papildus jānorāda, ka jautājums par darba tiesisko attiecību turpināšanu darba vietā esošajos apstākļos jebkurā gadījumā ir jāizlemj pašam darbiniekam. 

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU