Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 7.³ panta ceturtajā daļā paredzēts, ka darbiniekam, kam darba attiecības tiek izbeigtas, pamatojoties uz minēto normu, tiek izmaksāts atlaišanas pabalsts vienas mēnešalgas apmērā, tātad – mēneša algas, kāda nolīgta darba līgumā.

Jūsu minētais Darba likuma 75.³ pants nosaka stundas algas likmes aprēķināšanas kārtību, kas tiek piemērota gadījumos, kad darbiniekam, kam nolīgta mēneša algas, ir nepieciešams iegūt darbinieka stundas algas likmi, ko izmanto, piemēram, aprēķinot piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās, vai, piemēram, gadījumos, kad darbinieks kādu iemeslu dēļ nav nostrādājis visu kalendāra mēnesi un ir nepieciešams aprēķināt darba algu proporcionāli nostrādātajam laikam attiecībā pret nolīgto mēneša algu. Savukārt, ja darbiniekam darba līgumā nolīgta mēneša alga, atlaišanas pabalsta aprēķināšanai nav nepieciešams aprēķināt stundas algas likmi, jo atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 7.³ panta ceturtajai daļai atlaišanas pabalsta apmērs ir līdzvērtīgs darbinieka nolīgtajai mēneša algai.

Ja darbiniekam nolīgta stundas algas likme, Valsts darba inspekcijas ieskatā, lai aprēķinātu darbinieka mēneša algu, stundas algas likme reizināma ar darbiniekam darba līgumā nolīgto darba laiku (darbiniekam nolīgto darba laika stundu daudzumu attiecīgajā kalendāra mēnesī). Savukārt darbiniekam, kam nolīgta summētā darba laika organizācija un stundas algas likme, mēneša alga būtu aprēķināma, par pamatu izmantojot kalendāro gadu, t.i., vispirms saskaitot darbiniekam nolīgtā konkrētā kalendārā gada 12 mēnešu darba laika stundu kopsummu, un tad to izdalot ar 12, tādējādi iegūstot vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Mēneša algu aprēķina, stundas algas likmi reizinot ar vidējo darba stundu skaitu mēnesī.