Juris Bautra, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta juriskonsults:

Nav neviena normatīva akta, kas noteiktu pienākumu pakalpojuma sniedzējiem sniegt savu pakalpojumu bez maksas vai ar daļēju samaksu vai ar pēcmaksu. Tas nozīmē: ja pakalpojumu patērētājs neapmaksā pilnā apmērā, pakalpojuma sniedzējs var pārtraukt sava pakalpojuma sniegšanu.

Cik ir saprotams no jautājuma – ūdeni atslēdza dzīvojamās mājas pārvaldnieks, tātad, tās ir iedzīvotāja un mājas pārvaldnieka savstarpējās attiecības. Tāpēc Jums jādodas pie mājas pārvaldnieka un rakstiski jāvienojas par atlikušā parāda atmaksas grafiku, un tad nebūs pamata nepieslēgt dzīvoklim ūdeni.

Ir jāatzīmē, ka parāds par mājokli ir sāpīgs jautājums visiem – kā pašam parādniekam, tā arī citiem mājas iedzīvotājiem. Ir jāsaprot, ka dzīvojamā māja ir nevis mājas pārvaldnieka, bet dzīvokļu īpašnieku īpašums, ka dzīvojamās mājas pārvaldnieks nav kredītiestāde vai labdarības iestāde un tam nav pienākuma par saviem līdzekļiem uzturēt dzīvokļu īpašniekiem piederošo māju vai segt dzīvojamās mājas iedzīvotāju parādus.

Ņemot vērā minēto, var secināt, ka dzīvojamās mājas pārvaldnieks rīkojas tikai ar iedzīvotāju iemaksātiem naudas līdzekļiem un viss, ko veic mājas labā, dara tikai par šīs mājas iedzīvotāju līdzekļiem.

Viens no galvenajiem dzīvojamās mājas pārvaldnieka uzdevumiem ir nodrošināt dzīvojamās mājas iedzīvotājiem komunālo pakalpojumu nepārtrauktu sniegšanu (apkure, atkritumu izvešana, ūdens un kanalizācija, sanitāra kopšana un citi). Lai nepieļautu situāciju, ka dzīvojamā mājā atslēdz apkuri vai ūdens apgādi, no visiem mājas iedzīvotāju iemaksātiem naudas līdzekļiem dzīvojamās mājas pārvaldnieks vispirms apmaksā komunālo pakalpojumu sniedzēju rēķinus. Tāpēc gadījumā, ja kāds no mājas iedzīvotājiem, vienalga, kādu iemeslu dēļ, neapmaksā dzīvojamās mājas pārvaldnieka nosūtīto rēķinu, neapmaksāto summu uzskaita kā parādu, bet komunālo pakalpojumu sniedzēju rēķinus (par apkuri, ūdens un kanalizācijas pakalpojumu un citus) dzīvojamās mājas pārvaldnieks apmaksā no pārējo iedzīvotāju iemaksātiem naudas līdzekļiem. Pēc parāda apmaksas vai piedziņas tiesas ceļā samaksāto naudu ieskaita dzīvojamās mājas uzskaites kontā (uzkrājumos).

Vitolds Peipiņš, Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs:

Ja parāda dēļ pakalpojumu ir iespējams atslēgt, pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs to darīt. Arī Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants cita starpā nosaka – dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Parāda apmēram nav nozīmes: nenomaksāts drīkst būt tikai kārtējais maksājums – jo par saņemto pakalpojumu ir jāsamaksā, tāpat kā par preci veikalā. Kaut arī dzīvokļa īpašnieks šobrīd maksā vairāk, nekā rakstīts rēķinā, parāds nav dzēsts, tas joprojām ir.

Karstais ūdens ir papildu „ekstra”, tā sagatavošana nav lēta, un, ja cilvēks par to nespēj samaksāt, bez šī pakalpojuma var arī iztikt. Tas vairāk ir ērtību jautājums.

Auksto ūdeni drīkst atslēgt tad, ja mājsaimniecībai nodrošina brīvu aukstā ūdens pieejamību 25 litrus diennaktī, piemēram, no krāna mājas pagrabā, vai arī to piegādā īpašās tvertnēs.

Parāda apjoms, pie kura pakalpojumu sniedzējs pakalpojumu atslēdz, ir atkarīgs no katra uzņēmuma prasīguma. Viens pakalpojumu liegs, ja nebūs samaksāti 200 lati, cits to nedarīs, kaut arī summa būs piecreiz lielāka. Pakalpojumi, visticamāk, tiks atjaunoti tad, kad visā pilnībā būs dzēsta parāda summa.

Taču viena iespēja ir – doties pie pakalpojuma sniedzēja un runāt par mierizlīgumu, pamatojot to ar jau veiktajiem palielinātajiem maksājumiem un dzēsto parāda daļu. Ja šādu vienošanos izdosies panākt, tiks sastādīts parāda atmaksas grafiks. Taču, tiklīdz tas tiks pārkāpts, pakalpojumus uzreiz atslēgs.