Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kā ieteiktu rīkoties situācijā, kad pakalpojumu sniedzējs (a/s Rīgas siltums) informē dzīvojamās mājas īpašniekus, ka par sniegtajiem pakalpojumiem 3 mēnešus nav veikta samaksa. Dzīvojamo māju apsaimnieko apsaimniekošanas uzņēmums, kas samaksu par siltumenerģiju iekasē no dzīvokļu īpašniekiem, izrakstot rēķinu, tā ir viena no ikmēneša maksājumu pozīcijām. Apsaimniekošanas uzņēmums ir izveidojis meitas kompāniju, kurai turpmāk uz uzņēmumu savstarpējas vienošanās pamata nodod apsaimniekošanas pakalpojumu veikšanu.
Cik šajā situācijā ir pasargāti dzīvokļu īpašnieki, kas maksājumus par pakalpojumiem veikuši 100% apmērā? Vai meitas kompānijai ir likumīgas tiesības pieprasīt parādu, piemēram, segt visai dzīvojamajai mājai solidāri? Vai pastāvoša kārtība paredz, ka apsaimniekotāji ir informēti par dzīvokļiem, kas nonākuši banku īpašumā? Vai bankām ir pienākums maksāt par tām piederošo dzīvokļu apsildi?
Aprakstītā situācija ir raksturīga centralizētajai apsaimniekošanas sistēmai. Latvijā 90% dzīvojamo māju šādā veidā tiek pārvaldītas, un uzskatu, ka tā savu potenciālu ir izsmēlusi. Iedzīvotāji maksā apsaimniekotājam, tas tālāk siltuma piegādes uzņēmumam (galvaspilsētā – „Rīgas siltumam”), un tad vienā brīdī atklājas, ka, piemēram, dzīvokļu īpašnieku parāds apsaimniekotājam ir 1000 latu, bet apsaimniekotāja parāds pakalpojuma sniedzējam – 5000 latu.
Kur šī nauda palikusi? Apsaimniekotājs tālāk nesamaksāto naudu izmantojis savu personisko tēriņu segšanai. Debitoru parādi ir lieli, nauda kontā neienāk, bet darbiniekiem algas tomēr jāmaksā, un nauda šim nolūkam tiek ņemta no komunālo pakalpojumu naudas.
Jautājums – ko dzīvokļu īpašniekiem darīt? Viņi ir nonākuši kā peļu slazdā. Jo viņiem nekas cits neatliek kā samaksāt šos 4000 latu. Ja viņi nesamaksās to summu, ko māja ir parādā „Rīgas siltumam” (RS), kaut arī visus maksājumus līdz šim ir veikuši apzinīgi, pakalpojuma sniedzējs siltumu atslēgs. Tas nebūs likumīgi pret tiem, kuri ir apzinīgi maksājuši, bet RS darbību neviens nekontrolē, un uzņēmums izmanto savu monopolstāvokli.
Rīgā esmu piedalījies dzīvokļu īpašnieku sapulcēs divās mājās, kur situācija ir līdzīga šeit aprakstītajai. Šobrīd neredzu citu izeju, kā iedzīvotājiem samaksāt parādu, bet – tam ir jābūt pēdējam solim, nedrīkst turpmāk ar apsaimniekotāju slēgt šādu līgumu, kas pieļautu minēto situāciju.
Apsaimniekošanas uzņēmuma meitaskompānijai nav tiesību no dzīvokļu īpašniekiem pieprasīt parāda solidāru segšanu. No šādām meitaskompānijām ir jābēg prom, cik tālu iespējams. Ir jāmaina visa sistēma: dzīvokļu īpašniekiem iekasētie līdzekļi ir jāieskaita savā bankas kontā. To var izdarīt tad, ja dzīvokļu īpašnieku kopība izveido dzīvokļu īpašnieku biedrību vai citu nodibinājumu, pārņem māju savā valdījumā. Tālāk var rīkoties pēc brīvas gribas – apsaimniekot paši vai algot pārvaldnieku, bet katrā ziņā pašiem ir jākontrolē naudas plūsma.
Tagad apsaimniekotājam ir iespēja dzīvokļu īpašnieku samaksāto naudu iztērēt, nevis novirzīt tieši paredzētajam mērķim. Noslēgtajos līgumos ir skaidri rakstīts, ka to nedrīkst darīt, bet tā notiek.
Bankas ir tādi paši dzīvokļu īpašnieki kā visi pārējie, arī uz tām attiecas Dzīvokļa īpašuma likums, un tām ir jākārto visi maksājumi. Vismaz mana pieredze liecina, ka par saviem īpašumā pārņemtajiem dzīvokļiem bankas kārto visus ar īpašuma apsaimniekošanu saistītos maksājumus.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
