Tā kā situācijas apraksts aptver vairākus jautājums, vispirms sniedzam atbildi par saskarsmes tiesību izmantošanu.

Civillikuma 181. pantā ir noteikts, ka bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem. Savukārt katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Saskarsmes tiesība ir to tiesību kopums, kuras piemīt tam vecākam, kurš nerealizē bērna ikdienas aizgādību un vecāku šķirtas dzīves gadījumā nedzīvo ikdienā kopā ar bērnu.

Saskarsmes tiesības realizēšanas kārtību – laiku, vietu, veidu (piemēram, izmantojot modernās tehnoloģijas) un ilgumu – nosaka vecāki, savstarpēji vienojoties. Civillikuma 182. pantā noteikts, ka strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu.

Līdz ar to, ja ar bērna māti nav iespējams vienoties, tēvam ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par saskarsmes tiesības izmantošanas kārtības noteikšanu. Civillikuma 182. panta otrā daļa paredz, ka, nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku atvaļinājuma laiku u. tml.) bērns pavada pie tā vecāka, pie kura viņš nedzīvo, vai arī viņu tikšanās, sazināšanās laiku.

Tāpēc prasības pieteikumā tiesai ir jālūdz noteikt konkrētu regulējumu – kurās dienās no cikiem līdz cikiem tēvs tiksies vai sazināsies ar bērnu. Tāpat var lūgt tiesu noteikt regulējumu arī attiecībā uz bērna skolas brīvlaikiem, svētku dienām, bērna vārda un dzimšanas dienām vai citiem ģimenei nozīmīgiem notikumiem. Jo precīzāk regulējums tiks noteikts, jo vieglāk varēs īstenot tiesas nolēmuma izpildi.

Tiesas nolēmumam ir likuma spēks, un tas ir saistošs visām personām, līdz ar to mātei būs jāievēro tiesas noteiktā kārtība. Par ļaunprātīgu izvairīšanos no tiesas nolēmuma (par saskarsmes tiesībām) izpildes personu var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 168. pantu.

Papildus vēršam uzmanību, ka gan vecākam, gan bērnam saglabājas saskarsmes tiesības neatkarīgi no tā, vai un kādā apmērā tiek veikti uzturlīdzekļu maksājumi. Vecāku savstarpējie konflikti ir jārisina, pēc iespējas mazāk ietekmējot bērna tiesības un intereses, arī tiesības uz saskarsmi un saziņu ar tēvu.

Vienlaikus situācijas  apraksts liecina, ka vecāku domstarpības ir daudz dziļākas un, iespējams, strīds jārisina jau citā gultnē, proti, par bērna aizgādību un dzīvesvietu vispār.

Cik var noprast, šobrīd abiem vecākiem arvien ir kopīga aizgādība pār bērnu. Tas izriet no Civillikuma 178. panta, kurā teikts: “Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi. Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Juridiskās nodaļas juriskonsults Sindijs Logins skaidro: “Vecāku strīds par aizgādības tiesībām izšķirams, ņemot vērā bērna intereses un noskaidrojot bērna viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt. Savukārt Civilprocesa likuma 244.³ pantā noteikts, ka prasību lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, ceļ tiesā pēc bērna dzīvesvietas. Ievērojot minēto secināms, ka vecāku strīda izšķiršana par atsevišķās aizgādības noteikšanu bērnam ir tiesas kompetencē.”

Plašāks skaidrojums, kas tiek ņemts vērā šādus strīdus izšķirot tiesā, ja vecāki dzīvo dažādās valstīs, ir pieejams e-konsultācijā par līdzīgu jautājumu – “Vecāku strīdi par bērna aizgādību jārisina tiesā”.

Izšķirot šāda rakstura strīdus un izvērtējot, kas tad atbilst bērna interesēm, faktam, ka bērns Latvijā, iespējams, dzīvo nelabvēlīgos apstākļos, ir būtiska nozīme.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10. panta pirmajā daļā ir noteiktas bērna tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

Ja bāriņtiesa atzīst, ka bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ), kā arī vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību, aizgādības tiesības vecākam tiek pārtrauktas (Civillikuma 203. pants).

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73. panta pirmā daļa paredz katra iedzīvotāja pienākumu sargāt savu un citu bērnu drošību, ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par [..] bērna tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu.

“Ievērojot minēto, par situāciju, kad ģimenē bērnam netiek nodrošināta atbilstoša aprūpe, bērna tēvam nekavējoties jāvēršas bērna dzīvesvietas bāriņtiesā,” uzsver VBTAI.