Šobrīd Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības valstīs, fizisko personu datu apstrādes tiesiskos priekšnosacījumus reglamentē Vispārīgā datu aizsardzības regula 2016/679 un citi nacionālie tiesību akti. Regula nereglamentē tādu personas datu apstrādi, kas veikta personīgām un mājsaimniecības vajadzībām (regulas 2. panta 2. punkta c) apakšpunkts).

Atbildes uz jūsu jautājumiem:

1. Īpašuma foto/video fiksācija ir pieļaujama tikai ar attiecīgā īpašnieka atļauju. Personu foto/video fiksācija ir pieļaujama, ja tas tiek veikts publiskajā telpā. Šādā gadījumā gan jāvērtē, kādam mērķim personas datu apstrāde tiek veikta. Ja jūsu nolūks ir šādu materiālu publiskošana, tad šādas darbības ir jāvērtē regulas 5. un 6. panta kontekstā (datu apstrādes mērķis un tiesiskais pamats).
2. Par atsevišķu objektu foto/video fiksāciju paskaidrojam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnija noteikumu Nr. 496 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība” 37.1. punktu pie šādiem objektiem ir izvietotas brīdinājuma zīmes par fotografēšanas vai filmēšanas aizliegumu.
3. Transportlīdzekļu foto/video fiksācijas jomā piemērojama Fizisko personu apstrādes likuma panta 1. daļa, kas noteic, ka “šā likuma un datu regulas prasības neattiecas uz datu apstrādi, ko fiziskās personas veic, izmantojot automatizētas datu ieraksta ierīces ceļu satiksmē, personiskajām vai mājsaimniecības vajadzībām. Ceļu satiksmē iegūtos ierakstus aizliegts izpaust citām personām un institūcijām, izņemot gadījumus, kad ir konstatējams kāds no datu regulā noteiktajiem datu apstrādes pamatiem”.
4. Publiskajā telpā jūs varat filmēt jebko, kas nav tieši aizliegts ar normatīvo aktu. Kā pierādījumu varat izmantot jebkurus likumīgus pierādīšanas līdzekļus, tai skaitā foto/video materiālus. Taču jāpiebilst, ka šādu materiālu publiskošana būtu papildus jāizvērtē regulas 5. un 6. panta kontekstā. Pierādījumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 92. pantu ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.
5. Jā, videoreģistratoru izmantošana ceļu satiksmes gaitas fiksēšanai ir atļauta. Sakt. punktu Nr. 3. Ja foto/video fiksācija tiek veikta, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem (kas to atļauj vai neaizliedz), tad šādi trešo personu prasījumi nav pamatoti. Bez šaubām, katrā individuālajā gadījumā ir jāvērtē notikuma apstākļi un foto/video fiksācijas mērķis un pamats.
6. Citu (trešo) personu datu izpaušana (arī atklāšana un publiskošana) bez šo personu atļaujas pirmšķietami nav tiesiska. Ja jūs tomēr vēlaties publiskot iegūto materiālu, jūsu pienākums ir padarīt attiecīgās personas neatpazīstamas (citiem). Tādējādi jums ir jānodrošina visu fizisko personas datu anonimizēšana (aizklāšana). Šo jautājumus reglamentē Vispārīgā datu aizsardzības regula 2016/679 un Latvijas Republikas nacionālie normatīvie akti.

Ar 2018. gada 25. maiju Latvijā sāka tieši piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu 2016/679, pēc kā arī tiak veikti grozījumi nacionālajos tiesību aktos. Spēku zaudēja Fizisko personu datu aizsardzības likums, un tika pieņemts Fizisko personu datu apstrādes likums.