E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 20283
Lasīšanai: 6 minūtes
1
1

Tiesiskais regulējums personas datu apstrādes jomā

J
jautā:
03. jūnijā, 2020
Juris

1. Kādos gadījumos drīkst un kādos nedrīkst fotografēt un/vai filmēt citas fiziskās personas/amatpersonas un/vai fizisko vai juridisko personu īpašumu? 2. Kādus objektus fotografēt un/vai filmēt aizliegts? Vai drīkst atklāti vai slēpti filmēt sarunas ar policijas darbiniekiem, lai nepieciešamības gadījumā ierakstu izmantotu tiesā? 3. Vai drīkst fotografēt vai filmēt citas personas vai transportlīdzekļus, lai pierādītu sabiedriskās kārtības noteikumu, ceļu satiksmes noteikumu utt. pārkāpumu? 4. Ko es kā kājāmgājējs varu nofilmēt un pēc tam parādīt/pierādīt policijai (t. i., kas skaitīsies kā pierādījums policijā/tiesā)? Vai jābūt speciāli sertificētai ierīcei, vai der parasta telefona kamera? 5. Vai drīkst izmantot automašīnu videoreģistrus, kas nepārtraukti filmē visu, kas notiek automašīnas priekšā? Vai visos šajos gadījumos fotografējamās vai filmējamās personas drīkst pieprasīt, lai fotografēšana vai filmēšana tiktu pārtraukta, bet fotogrāfijas vai videoieraksti – izdzēsti? 6. Vai drīkst bez personas piekrišanas fotogrāfijas vai videoierakstus uzrādīt citām personām, kā arī publicēt interneta portālos? Kādos gadījumos ir jāaizkrāso fizisko personu sejas, transportlīdzekļu reģistrācijas numuri, māju numuri, izkārtnes utt.? Kuri normatīvie akti regulē šos jautājumus? 7. Neatceros, kā sauca likumu un kas ar to notika, bet varbūt jūs zināt un varat pateikt, kas ar to notika (vai pieņēma/nepieņēma, un kā to sauca): ap 2010. vai 2012. gadu Eiropā mēģināja pieņemt likumu, kurš liegtu fotografēt veikalu nosaukumus, cilvēku sejas utt. Šie jautājumi (izņemot 4. un 7.) tika uzdoti 2011. gada 7. aprīlī, tomēr pagājuši gandrīz 10 gadi, tādēļ vēlos zināt, vai ir mainījušies noteikumi. Paldies! 

A
atbild:
26. jūnijā, 2020

Šobrīd Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības valstīs, fizisko personu datu apstrādes tiesiskos priekšnosacījumus reglamentē Vispārīgā datu aizsardzības regula 2016/679 un citi nacionālie tiesību akti. Regula nereglamentē tādu personas datu apstrādi, kas veikta personīgām un mājsaimniecības vajadzībām (regulas 2. panta 2. punkta c) apakšpunkts).

Atbildes uz jūsu jautājumiem:

  1. Īpašuma foto/video fiksācija ir pieļaujama tikai ar attiecīgā īpašnieka atļauju. Personu foto/video fiksācija ir pieļaujama, ja tas tiek veikts publiskajā telpā. Šādā gadījumā gan jāvērtē, kādam mērķim personas datu apstrāde tiek veikta. Ja jūsu nolūks ir šādu materiālu publiskošana, tad šādas darbības ir jāvērtē regulas 5. un 6. panta kontekstā (datu apstrādes mērķis un tiesiskais pamats).
  2. Par atsevišķu objektu foto/video fiksāciju paskaidrojam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnija noteikumu Nr. 496 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība” 37.1. punktu pie šādiem objektiem ir izvietotas brīdinājuma zīmes par fotografēšanas vai filmēšanas aizliegumu.
  3. Transportlīdzekļu foto/video fiksācijas jomā piemērojama Fizisko personu apstrādes likuma panta 1. daļa, kas noteic, ka “šā likuma un datu regulas prasības neattiecas uz datu apstrādi, ko fiziskās personas veic, izmantojot automatizētas datu ieraksta ierīces ceļu satiksmē, personiskajām vai mājsaimniecības vajadzībām. Ceļu satiksmē iegūtos ierakstus aizliegts izpaust citām personām un institūcijām, izņemot gadījumus, kad ir konstatējams kāds no datu regulā noteiktajiem datu apstrādes pamatiem”.
  4. Publiskajā telpā jūs varat filmēt jebko, kas nav tieši aizliegts ar normatīvo aktu. Kā pierādījumu varat izmantot jebkurus likumīgus pierādīšanas līdzekļus, tai skaitā foto/video materiālus. Taču jāpiebilst, ka šādu materiālu publiskošana būtu papildus jāizvērtē regulas 5. un 6. panta kontekstā. Pierādījumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 92. pantu ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.
  5. Jā, videoreģistratoru izmantošana ceļu satiksmes gaitas fiksēšanai ir atļauta. Sakt. punktu Nr. 3. Ja foto/video fiksācija tiek veikta, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem (kas to atļauj vai neaizliedz), tad šādi trešo personu prasījumi nav pamatoti. Bez šaubām, katrā individuālajā gadījumā ir jāvērtē notikuma apstākļi un foto/video fiksācijas mērķis un pamats.
  6. Citu (trešo) personu datu izpaušana (arī atklāšana un publiskošana) bez šo personu atļaujas pirmšķietami nav tiesiska. Ja jūs tomēr vēlaties publiskot iegūto materiālu, jūsu pienākums ir padarīt attiecīgās personas neatpazīstamas (citiem). Tādējādi jums ir jānodrošina visu fizisko personas datu anonimizēšana (aizklāšana). Šo jautājumus reglamentē Vispārīgā datu aizsardzības regula 2016/679 un Latvijas Republikas nacionālie normatīvie akti.

Ar 2018. gada 25. maiju Latvijā sāka tieši piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu 2016/679, pēc kā arī tiak veikti grozījumi nacionālajos tiesību aktos. Spēku zaudēja Fizisko personu datu aizsardzības likums, un tika pieņemts Fizisko personu datu apstrādes likums.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 142 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU