Ārlietu ministre Baiba Braže: “Ar ES ārlietu ministriem tiekamies vēsturiskā datumā – 8. maijā, kad godinām visu Otrā pasaules kara upuru piemiņu. Tikmēr Krievija “atkārto vēsturi”, jau ceturto gadu ik dienas bombardējot Ukrainas pilsētas un nogalinot civiliedzīvotājus. Putina režīms izmanto nacisma sagrāvi, lai attaisnotu militāro agresiju un zvērības pret Ukrainu un tās tautu šodien. Krievija arī “sagroza vēsturi” un izvairās no fakta, ka nacistiskās Vācijas un PSRS noslēgtais Molotova-Ribentropa pakts, slepenie protokoli un abu valstu iebrukums Polijā pavēra ceļu Otrā pasaules kara šausmām Eiropā. PSRS pastrādātie komunisma noziegumi Otrā pasaules kara laikā un pēc tā, okupējot Baltijas valstis, joprojām nav nosodīti tā, kā savulaik tika nosodīti nacisma noziegumi.”
“Krievija šobrīd ir vienīgais šķērslis kara beigām un mieram. Nepieciešams palielināt ekonomisko spiedienu uz Krieviju, un mūsu prioritāte ir kristālskaidra: ES ir jāpanāk pilnīga enerģētiskā neatkarība no Krievijas – no tās naftas, gāzes, kodoldegvielas, minerālmēsliem un jebkurām citām precēm, kas turpina nest ieņēmumus Krievijas budžetā un ļaut finansēt karu. Esam gandarīti par Eiropas Komisijas priekšlikumiem, lai Eiropa kļūtu pilnīgi neatkarīga no Krievijas energoresursiem,” norādīja B. Braže.
Ministre arī uzsvēra, ka “Eiropai un sabiedrotajiem jāturpina visa veida atbalsts Ukrainai, tostarp paātrinot Ukrainas pievienošanās ES procesu, lai iestāšanās sarunas varam uzsākt jau šogad”.
Gimnihas sanāksmē ministri tikās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārlietu sekretāru Deividu Lamiju (David Lammy). “Lielbritānija kopš pirmās kara dienas ir uzticams sabiedrotais mūsu kopīgajā cīņā pret Krievijas pilna mēroga agresijas karu pret Ukrainu. Ļoti augstu novērtējam Lielbritānijas atbalstu Ukrainai, tostarp dialogu ar ASV par drošības garantijām Ukrainai un sankcijas pret Krieviju – Latvija sadarbojas ar Apvienoto Karalisti sankciju koordinācijas jautājumos, īpaši Krievijas “ēnu flotes” apkarošanā. Latvija kopā ar Lielbritāniju vada dronu koalīciju Ukrainas atbalstam – koalīcijai līdz šim pievienojušās jau 18 valstis,” uzsvēra B. Braže.
Līdz šim ES ir noteikusi sankcijas pret 153 “ēnu flotes” kuģiem, Apvienotā Karaliste – pret 150 un ASV – pret vairāk nekā 220 kuģiem.
Ārlietu ministri pateicās Apvienotajai Karalistei, Francijai un Vācijai par līderību, organizējot diskusijas, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā ar nopietnām drošības garantijām un ierobežotu Krieviju. Ministri pauda cerību, ka ES institūciju un Lielbritānijas līderu samitā 19.maijā tiks parakstīta vienošanās par ciešāku sadarbību drošības un aizsardzības jomā.
Diskusijā par ES–ASV attiecībām ministri bija vienisprātis, ka Eiropai ir jāuzņemas vadība savas drošības un aizsardzības nodrošināšanā, saglabājot ciešu transatlantisko sadarbību. Tāpat jāturpina attīstīt sadarbība ar stratēģisko sabiedroto abpusēji nozīmīgās jomās gan nacionālā, gan ES līmenī.
Ministri pārrunāja arī situāciju Tuvajos Austrumos un Sudānā, kā arī situācijas eskalāciju starp Indiju un Pakistānu.
Tradicionāli Gimnihas sanāksmē piedalījās potenciālo kandidātvalstu ārlietu ministri – no Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Melnkalnes, Ziemeļmaķedonijas, Moldovas, Serbijas, Turcijas, Ukrainas un Kosovas.
Varšavas Drošības forumā ārlietu ministre B. Braže uzstājās augsta līmeņa diskusijā par Eiropas cīņu pret Krievijas apdraudējumu: “Krievija turpinās īstenot nekonvencionālus uzbrukums, testēt ES un NATO sabiedroto reaģēšanas spējas, meklēt vājās vietas un izvirzīt jaunas “sarkanās līnijas”. Krievija ir nopietnākais drauds Eiro-Atlantiskajai drošībai. Sabiedrotajiem jārīkojas izlēmīgi un koordinēti, lai stiprinātu savas drošības un aizsardzības spējas, vienlaikus turpinot darbu pie visaptverošas Krievijas iegrožošanas. NATO ir operatīvi reaģējusi uz uzbrukumiem zemūdens kritiskajai infrastruktūrai, nosūtot Baltijas jūras novērošanas misiju “Baltic Sentry”. Būtiski, lai jauni ES instrumenti operatīvai reaģēšanai neradītu jaunus birokrātiskus izaicinājumus un būtu savstarpējā sazobē ar NATO plāniem.”
Uzruna medijiem pirms sanāksmes:
