Ārlietu ministre Baiba Braže: “Tikšanās Bornholmā ir vēsturiska, jo šādā formātā tiekamies pirmo reizi, un tas ir apliecinājums kopīgam mērķim – padziļināt reģionālo sadarbību, stiprināt drošību un noturību Baltijas jūras reģionā. Mēs visi esam “vienā laivā”, un kopīgi pieņemtie lēmumi ietekmēs mūsu visu drošību.
Esam vienoti par turpmāko atbalstu Ukrainai – tas ir mūsu visu morāls, juridisks un politisks pienākums – atbalstīt valsti, kura pašaizsargājas un vienlaikus cīnās arī par mūsu drošību. Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un “Veimāras trīsstūra” valstu sabiedrotajiem ir vienots redzējums – suverēna, neatkarīga un demokrātiska Ukraina ir neatņemama daļa no eiroatlantiskās un globālās drošības. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā mēs – 11 valstis, sniedzot vairāk nekā 100 miljardu eiro militāru un cita veida atbalstu –, esam starp lielākajiem Ukrainas atbalstītājiem. Mēs turpināsim Ukrainai sniegt politisku, ekonomisku, militāru un humānu atbalstu, lai nodrošinātu iespējami spēcīgākas pozīcijas ceļā uz visaptverošu, taisnīgu un ilgtspējīgu mieru, kas garantētu Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī stiprina Eiropas drošību.
Mums ir strauji un ātrāk jāstiprina pašu drošība – nepieciešams būtiski palielināt aizsardzības izdevumus, lai sasniegtu NATO spēju mērķus un lai mēs uzņemtos lielāku atbildību par Eiropas un eiroatlantisko drošību. Tāpat ir jāturpina padziļināt sadarbība starp NATO un ES.
Mēs apzināmies, ka Krievija ir un pārskatāmā nākotnē būs tiešs drauds mūsu visu drošībai. Esam pateicīgi ASV par tās centieniem miera sarunu procesā. Pašlaik nekas neliecina, ka Krievija vēlas mieru – tās nelikumīgais agresijas karš pret Ukrainu un arvien intensīvāki hibrīddraudi ietekmē stabilitāti un drošību globālā mērogā. Mēs turpināsim ierobežot Krieviju ar jaunām sankcijām, kā arī sagaidām ES rīcības plānu attiecībā uz pakāpenisku Krievijas energoresursu importa pārtraukšanu – tas ir būtisks instruments Krievijas kara ekonomikas ieņēmumu samazināšanai. Tāpat esam vienojušies par koordinētāku sadarbību, lai ierobežotu Krievijas “ēnu floti”. Krieviju jāturpina vājināt, lai, noslēdzot pamieru, Krievijai nav spēju un iespēju īstenot jaunu iebrukumu”.
Kopīgais NB8 un “Veimāras trīsstūra” valstu paziņojums (angļu valodā) pieejams šeit.
Ministri bija vienisprātis, ka Krievijas aktīviem jāpaliek iesaldētiem līdz brīdim, kad Krievija pārtrauks savu agresijas karu pret Ukrainu un pilnībā kompensēs nodarīto kaitējumu.
Amatpersonas pauda stingru atbalstu Ukrainas eiroatlantiskajai integrācijai, atzinīgi vērtējot progresu, kas panākts Londonas sanāksmē starp E3 (Apvienotā Karaliste, Francija un Vācija) valstīm, Ukrainu un Amerikas Savienotajām Valstīm. Šis process ir jāturpina. Tāpat ministri atzinīgi novērtēja paveikto “Labas gribas koalīcijā”.
Ministri pārrunāja arī Eiropas Komisijas Balto grāmatu par Eiropas aizsardzības gatavību 2030. gadam un ReArm Europe plānu, kā arī nepieciešamību palielināt Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko kapacitāti un novērst kritisko spēju trūkumus. Tas ietver stratēģiskas partnerības, kopīgus iepirkumus un investīcijas, lai Eiropā attīstītu spēcīgu aizsardzības industriju.
Papildu informācija
- 2025. gadā NB8 sadarbību ārlietu jomā koordinē Dānija, kura par savām prioritātēm ir noteikusi Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību drošības un aizsardzības jomā stiprināšanu, reģionālā un globālā atbalsta sekmēšanu Ukrainai, kā arī Eiropas militārās industrijas un aizsardzības spēju attīstīšanu.
- NB8 sadarbības formātā ietilpst Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija.
- Vairāk par NB8 sadarbību Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē.
- “Veimāras trīsstūris” ir triju valstu – Francijas, Polijas un Vācijas – formāts, kas 1991. gadā tika izveidots pēc Vācijas iniciatīvas, lai veicinātu Polijas integrāciju ES un NATO.
