Tā kā noprotams, ka paternitāte tika noteikta, pamatojoties uz paternitātes pieņēmumu (bērni piedzimuši laulības laikā), tad atbilstoši Civillikuma 148. pantam paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt tiesā. Paternitātes pieņēmuma apstrīdēšana ir samērojama ar bērna tiesībām uz identitāti un stabilu ģimenes vidi.  

Civillikuma 149. pants paredz, ka paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt: 

• bērna mātes vīrs – divu gadu laikā no dienas, kad viņš uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa; 

• bērna māte – divu gadu laikā no dienas, kad viņa uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti; 

• pats bērns – divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas; 

• vīra vecāki – divu gadu laikā no dienas, kad viņi uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņu dēla, ja viņš ir miris un līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu; 

• persona, kura sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu, – divu gadu laikā no bērna piedzimšanas, ja bērna māte ir mirusi dzemdībās vai bērna māte un bērna mātes vīrs dzīvo šķirti vismaz 306 dienas pirms bērna piedzimšanas (izņemot gadījumus, ja bērns ieņemts noziedzīga nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību rezultātā). 

Ja tiesa apmierina prasību, ar kuru apstrīdēts paternitātes pieņēmums, ieraksts par tēvu dzimšanas reģistrā atzīstams par neesošu no tā izdarīšanas dienas. 

Plašāk par paternitātes noteikšanu un apstrīdēšanu tiesā varat uzzināt LV portāla publikācijās, kas pieejamas šeit un šeit.