Saskaņā ar Kredītu reģistra likuma 33. pantu Latvijas Bankas uzturētajā Kredītu reģistrā ziņas par klientu vai klienta galvinieku un vispārīgās ziņas glabā 10 gadus pēc: 

• klienta vai klienta galvinieka saistību izbeigšanās dienas; 
• dienas, kad no klienta līguma vai klienta galvinieka līguma izrietošās tiesības un saistības vai prasījuma tiesības nodotas citai personai. 

Kredītinformācijas biroji saskaņā ar Kredītinformācijas biroju likuma 16. pantu ar parādiem saistītās ziņas glabā: 

• piecus gadus pēc parāda samaksas dienas vai pēc dienas, kad parāda saistība ir izbeigusies uz cita tiesiska pamata, vai pēc dienas, kad parāds cedēts vai citādi pārgājis personai, kas nav cits kredītinformācijas lietotājs, bet ne ilgāk kā 10 gadus pēc pirmās maksājuma kavējuma dienas; 
• 10 gadus pēc pirmās maksājuma kavējuma dienas, ja parādu nesamaksā. 

Patērētāju tiesību aizsardzības likums noteic pienākumu kredītdevējam izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu. Lai izvērtētu patērētāja maksātspēju, var tikt izmantota šāda (bet ne tikai) informācija: 

• patērētāja ienākumu (gan pamata ienākumu, gan papildienākumu) avots un apmērs – informācija par patērētāja darbavietu, stāžu, amatu, nodarbinātības veidu, ienākumu lielumu un regularitāti, kā arī paredzamajām izmaiņām (piemēram, pensijas vecuma sasniegšanu); 

• patērētāja kredītsaistības, tostarp kredītmaksājumu apmērs mēnesī (kredītiestādēs un nebanku kreditēšanas pakalpojumu sabiedrībās); 

• patērētāja kredītvēsture; 

• patērētāja personiskās vai mājsaimniecības izmaksas (ja, piešķirot kredītu, tiek ņemti vērā patērētāja mājsaimniecības kopējie ienākumi) – informācija par īres maksu, maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, izdevumiem par apgādībā esošajām personām, telekomunikācijas pakalpojumu izmaksām, transporta izdevumiem u. c. Šo izmaksu noteikšanai kredītdevējs var izmantot savu metodiku un aprēķinus, kas balstīti uz vidējiem patērētāju izdevumiem valstī katrā izdevumu grupā; 

• patērētāju raksturojošās pazīmes – vecums, nodarbošanās veids, izglītības līmenis, ģimenes stāvoklis u. c. informācija, kas raksturo patērētāja individuālo situāciju vai tā individuālās pazīmes un kas var palīdzēt kredītdevējam precīzāk izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt ar kreditēšanas līgumu uzņemtās saistības. 

Latvijas Bankas 2023. gada 18. decembra noteikumi Nr. 265 “Kredītriska pārvaldīšanas noteikumi” paredz, ka, novērtējot patērētāja kredītspēju, papildus kvalitatīvajiem rādītājiem jāizmanto arī vismaz šādi kvantitatīvie rādītāji (detalizēti skat. 5.2.2. nodaļu “Patērētāju kredītspējas novērtēšana”): 

• parāda apkalpošanas izdevumu attiecība pret ienākumiem (debt service to income ratio jeb DSTI rādītājs); 

• parāda attiecība pret gada ienākumiem (debt to income ratio jeb DTI rādītājs); 

• kredīta apmēra attiecība pret nodrošinājuma vērtību (loan to value ratio jeb LTV rādītājs). 

Par to, kas jāņem vērā, lai neuzņemtos pārāk lielas saistības, varat uzzināt LV portāla publikācijā “PTAC ieteikumi, kam pievērst uzmanību, lai neuzņemtos pārmērīgas parādsaistības”.