Žogs ir inženierbūve, bet tā ierīkošana ne vienmēr ir jāsaskaņo ar būvvaldi. Ja būvniecība nav publiskā teritorijā, žoga izbūvei kā labiekārtojuma elementam būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 2. pielikumam žogs ir pirmās grupas būve. No Ministru kabineta noteikumu Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” 6.3.4. apakšpunkta izriet, ka būvniecības dokumentāciju nepieciešams izstrādāt tad, ja žogs atrodas publiskajā ārtelpā. Publiskā ārtelpa ir sabiedrībai pieejamas teritorijas un telpa, ko veido ielas, bulvāri, laukumi, parki, dārzi, skvēri, pagalmi, krastmalas, pasāžas, promenādes un citas vietas, kas nodotas publiskai lietošanai neatkarīgi no to īpašuma piederības. Piemēram, žogs gar ielu ir jāskaņo būvvaldē, jo tas eksponējas pret ielu un tiek vizuāli uztverts no publiskās ārtelpas. Tāpat arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pagalms var tikt uzskatīts par publisko ārtelpu, ja tas ir sabiedrībai pieejams un nodots publiskai lietošanai.

Žoga izbūves prasības Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ir noteiktas Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (RTIAN) 3.14. nodaļā “Žogs”.

Par konkrēto adresi runājot, RTIAN 368.6. punkts nosaka: ir aizliegta dzeloņdrāšu izmantošana žogos, izņemot, ja to paredz normatīvie akti. Šajā gadījumā būvvaldes būvinspektori objektu apsekos un tiks pieņemti nepieciešamie mēri.

Žoga izbūves prasības vienkāršotā veidā Rīgas pilsētas būvvalde ir izskaidrojusi infografikā.